Atzinums

Ziņojumā atrodamas vispārīgas frāzes un teorētiskie ieguvumi, kuri šobrīd jau ir ieviesti un strādā visās psihiatrijas profila slimnīcās un labi darbojas. Apvienošana, kuru plānots veikt  tik īsā laika grafikā un bez skaidri iezīmēta plāna, apdraud to, ko esam sasnieguši. Steiga un informācijas trūkums rada risku, ka pakalpojumi tiks centralizēti un novirzīti prom no reģiona, pasliktinot pacientu piekļuvi pakalpojumiem, kas jau tagad ir ierobežoti finansējuma trūkuma, apvienošanas gadījumā – arī speciālistu trūkuma dēļ (psihiatru diennakts dežūru nodrošināšanai uzņemšanas nodaļā). Nav skaidrības par darbinieku tiesisko un profesionālo statusu pēc apvienošanas, kas ir būtiski ikvienam veselības aprūpes speciālistam. Nav norādīts, kā tiks nodrošināta stabilitāte gan profesionāļiem, gan pacientiem, kuriem ir īpaši svarīga nepārtraukta, uzticama un uz terapeitiskām attiecībām balstīta aprūpe. Reorganizācija  jāveic pārdomāti, pārskatāmi un ar profesionāļu iesaisti – pēc iespējami integrētākām un labākām pārmaiņu procesa metodikām, vienlaikus iesaistot ieinteresētās puses un sociālos partnerus. Uzspiestas strukturālas pārmaiņas bez pietiekamas izpētes, sarunām ar darbiniekiem un skaidriem risinājumiem tikai vairo neskaidrību un stresu jau tā sarežģītā nozarē.
Nav veikta izpēte labākā reorganizācijas lēmuma pieņemšanai. Ziņojumā nav sniegta informācija par citām psihoneiroloģiskajām slimnīcām, par to stiprajām un vājajām pusēm, nav noteiktas konkrētas darbības, kā tiks integrētas katras iesaistītās slimnīcas vērtības, specializētās zināšanas un ilgtermiņā sasniegtie rezultāti pakalpojuma sniegšanas kvalitātē (piem., Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, atbilstoši ISO standartam 9001:9015 ieviestā Kvalitātes vadības sistēma, kur katram no būtiskajiem vadības, pamatdarbības un atbalsta procesiem noteikta procedūra un pieraksti, kas apliecina noteikto procedūru precīzu izpildi) un korporatīvajā pārvaldībā, kur slimnīcas ilgtspējas virziens ir pārmaiņas, kurā pieejamo resursu izmantošana, investīciju izvēle, tehnoloģiskā attīstība uzlabojusi esošo un nākotnes potenciālu, lai spētu nodrošināt mūsu sniegto pakalpojumu saņēmēju vajadzības.
Komunikācijas neesamība apvienotās vadības un personāla starpā var novest pie neskaidrības un pretestības – pastāv lieli riski darbinieku aiziešanai, kas novedīs pie darbaspēka trūkuma – kas reģionos būtu liels mīnuss.
Uzticības zudums sabiedrībā – par cik sabiedrībā neizskan konkrēti ieguvumi, informācija par apvienošanās procesiem, kas radīsies apvienošanās procesā - nav pamata uzticēties vadošām personām.
Informācijas trūkuma dēļ darbiniekiem zema motivācija un profesionālais izsīkums apvienošanas laikā un pēc tās.
Finansiālie riski - iespējamie zaudējumi, ja nesasniedz plānotos efektivitātes uzlabojumus; ilgtermiņa finanšu nestabilitāte, ja netiek pienācīgi plānota jauno struktūru, pakalpojumu ilgtspēja.
Profesionāļu trūkums - nav izpētīta vispārēja profesionāļu pieejamība katrā slimnīcā, ja šāda apvienošana notiktu. Šobrīd zinām, ka atsevišķās slimnīcās strādā viens un tas pats speciālists dažādas slodzes. Pēc apvienošanas pilnīgi iespējams, ka atsevišķu pakalpojumu vairs vispār nevarēs nodrošināt, kā rezultātā jau tā esošo rindu uz pakalpojumu ilgums tikai pieaugs. Gala rezultātā – cieš pacienti un viņu mentālā veselība. Dažiem pacientiem atsevišķu pakalpojumu pieejamība līdz ar to kļūs neiespējama. Nav izsvērti riski, ja apvienošana nebūs efektīva un, tās rezultātā, slimnīcas reģionos zaudēs labus speciālistus, to aizvietošana būs neiespējama, kā arī  iespējamās sekas tam, ka, pacienti, kuriem ir vajadzīga palīdzība, to nesaņems, un viņi kļūs bīstami sev un citiem.

 

Atlikt plānoto psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanu, virzīt nākošā gada vai divu gadu periodu par psihiatrijas profila slimnīcu sadarbības periodu, kura laikā tiek izstrādāts konkrēts plāns katra ieguvuma īstenošanai, laika termiņiem, mērījumiem utt. Pats svarīgākais  - šajā periodā tiek iesaistītas visas psihoneiroloģiskās slimnīcas un to pārstāvji, lai būtu kopīgi radīti ieguvumu aprēķini, mērījumi, kas nākotnē būs KOPĀ jāsasniedz.
Uzdot Veselības ministrijai rūpīgi izvērtēt plānoto reformu sekas, iesaistīt slimnīcu pārstāvjus pārmaiņu modelēšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī apturēt apvienošanas virzību līdz brīdim, kad būs izstrādāts saprotams, pamatots (ar konkrētiem mērījumiem, nosakot, ka piemēram 2-3 gadu periodā ir jāizvērtē centralizācijas kvantitatīvie un kvalitatīvie ieguvumi) un iesaistītos cilvēkus cienošs rīcības plāns. Ilgtspējīga nākotne sākas ar cilvēkiem – ar cieņu, iekļaušanu, sadarbību. Jebkādām pārmaiņām jābūt plānotām.