Atzinums

IZM minētais, ka plānotais atbalsta mehānisms ilgtspējīgu skolu tīkla kontekstā bērniem ar speciālām vajadzībām aprakstīts informatīvajā ziņojumā “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu” ir attiecināms tikai uz speciālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nevis uz iekļaujošas izglītības nodrošināšanu vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēs.
Līdz ar to LM uztur iepriekš pausto priekšlikumu "Konceptuāli IZM izstrādātais informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” ir atbalstāms. LM ieskatā, skolu tīkla sakārtošana nav atdalāma no bērnu individuālo vajadzību apzināšanas, nepieciešamības nodrošināt iespēju bērniem iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai. Vienlaikus kvalitatīva un pieejama izglītība ir skatāma arī kopsakarā ar pieejamo atbalsta klāstu izglītības procesā – gan pedagoģiskā, gan nepedagoģiskā atbalsta ietvaros, t.sk., radot priekšnosacījumus, lai bērns ar speciālām vajadzībām spētu saņemt  savām vajadzībām pietuvinātu un mērķētu atbalstu izglītības apguves procesā un lai neveidotos bērnu ar speciālām vajadzībām segregācijas risks.  LM lūdz papildināt ziņojumu ar informāciju par plānoto atbalsta mehānismu ieviešanu izglītības procesā ilgtspējīgu skolu tīkla kontekstā bērniem ar speciālām vajadzībām, t.sk. ņemot vērā pašvaldības kā izglītības iestādes dibinātāja atbildību kvalitatīvas un pieejams izglītības nodrošināšanā. ", un lūdz ziņojumu papildināt ar informāciju par plānoto atbalsta mehānismu ieviešanu izglītības procesā ilgtspējīgu skolu tīkla kontekstā bērniem ar speciālām vajadzībām, t.sk. ņemot vērā pašvaldības kā izglītības iestādes dibinātāja atbildību kvalitatīvas un pieejams izglītības nodrošināšanā.

-

Informatīvā ziņojuma 2.nodaļā "Esošās situācijas novērtējums" 2.1. sadaļā "Izglītības kvalitātes novērtējums" norādīts, ka šī informatīvā ziņojuma ietvaros izmantoti trīs kvalitātes mērījumu jomas : izglītojamo mācību sasniegums, izglītojamo labizjūta un pedagogu labizjūta. Vēršam uzmanību uz to, ka, lai mērķtiecīgi un apsteidzoši reaģētu uz pieaugušo agresiju skolas vidē, iespējami savlacīgi strādātu ar skolas vidē esošo - gan skolēnu, gan skolotāju un cita atbalsta personāla labizjūtas jautājumu risināšanu, līdztekus centralizēto eksāmu rezultātiem pie skolu reitinga rādītājiem būtu ieviešami arī iekļaujošas izglītības elementi. 

-

Ziņojuma 2.1. sadaļā “Izglītības kvalitātes novērtējums” (10.lpp.) norādīts, ka ziņojuma ietvaros, lai raksturotu esošo situāciju izglītības kvalitātes vērtējumā, tiek izmantotas 3 kvalitātes mērījumu jomas, proti, izglītojamo mācību sniegums, izglītojamo labizjūta un pedagogu labizjūta. Pie tam tiek uzsvērts, ka izglītojamo un pedagogu labizjūta ir viens no nozīmīgākajiem izglītības kvalitātes aspektiem, jo tā saistās ar fiziski, psiholoģiski un emocionāli drošu vidi. Tomēr ministrija secina, ka ziņojumā nav ietverta pilnvērtīga minētā izglītības kvalitātes mērījuma iegūto datu analīze, kas ļautu izdarīt objektīvus secinājumus par trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem izglītības vidē. Attiecīgi nav konstatējami arī 3. sadaļā iekļautie risinājumi izglītojamo un pedagogu labizjūtas uzlabošanai. Lūdzam papildināt ziņojumu ar minēto informāciju.

Vienlaikus lūdzam izvērtēt vai ziņojumā nav iekļaujama informācija arī par izstrādē esošo iekļaujošas izglītības informatīvo ziņojumu un tā izstrādes procesā identificētajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem izglītības vidē, veidojot drošu un atbalstošu vidi ikvienam bērnam.

 

-

Informatīvajā ziņojumā pārsvarā minēts par pedagogu labizjūtu, nevis bērnu. Aicinājums papildināt ar skolēnu labizjūtas risinājumiem. Turklāt informatīvajā ziņojumā paredzētās izmaiņas ir pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 2 prim 2.apakšpunktu: “Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību”.
Kā arī ir pretrunā ar BTAL likuma 11.pantā noteikto: “Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. Valsts un pašvaldība nodrošina visiem bērniem speciālo vajadzību izvērtējumu, uzsākot obligāto izglītību, un nodrošina bērna vajadzībām atbilstošus individuālus pedagoģiskā un psiholoģiskā atbalsta pasākumus valsts, pašvaldības un privātajās mācību iestādēs.”

 

-