Projekta ID
25-TA-409Atzinuma sniedzējs
"Asociācija - Saules Enerģija Latvijai"
Atzinums iesniegts
29.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Iebildums
Ar likumprojekta grozījumu 15. punktu cita starpā tiek piedāvāts papildināt likuma 32.³ pantu ar jaunu ar (22). daļu, kurā noteikts:
1) ka elektroenerģijas tirgotāji vienpusēji negroza elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, kuros ir noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena.
Piesardzīgi vērtējam šī regulējuma mērķi un to, vai ir izvērtētas visas tā iespējamās sekas, un izsakām iebildumu pret šādu priekšlikumu.
Pirmkārt, lai gan grozījuma mērķis ir ierobežot nepamatotu līguma būtisko nosacījumu maiņu, piedāvātā redakcija faktiski izslēdz arī jebkādu citu izmaiņu veikšanu. Tas nozīmē, ka līgumā nebūtu iespējams veikt pat tehniska rakstura labojumus, piemēram, mainīt rekvizītus vai kontaktpersonas. Līdz ar to uzskatām, ka jebkāds aizliegums grozīt līgumus ir sašaurināms tikai uz būtiskajiem līguma nosacījumiem. Par tādiem atzīstami sniegtā pakalpojuma priekšmets (elektroenerģijas tirdzniecība), cena par šo pakalpojumu un pielīgtais elektroenerģijas apjoms.
Otrkārt, praksē bieži rodas situācijas, kad elektroenerģijas lietotājs būtiski maina patēriņa apjomu. Fiksētas cenas un termiņa līguma gadījumā pielīgtais apjoms parasti jau ir nodrošināts atbilstoši lietotāja pasūtījumam. Ja tiek ieviests absolūts vienpusīgu grozījumu aizliegums, tas var radīt nesamērīgas sekas, jo tirgotājs paliek bez tiesiskām iespējām pielāgoties lietotāja būtiski mainītajam patēriņam.
Treškārt, Alianses ieskatā iecerēto mērķi – novērst nepamatotas izmaiņas līgumos – iespējams sasniegt ar citiem, samērīgākiem līdzekļiem, kas neskar pušu līgumisko brīvību. Kā alternatīvas risinājums būtu, piemēram, noteikt, ka elektroenerģijas tirgotājiem piedāvājumos izceltā veidā ir jānorāda līguma būtiskie nosacījumi, papildus jāuzlabo piedāvājumu salīdzināšanas iespējas un jāstiprina elektroenerģijas lietotāju izglītošana.
2) aizliegums elektroenerģijas tirgotājiem izbeigt fiksētas cenas un fiksēta termiņa elektroenerģijas tirdzniecības līgumus pirms to termiņa iestāšanās beigām.
Izsakām iebildumu pret šo piedāvājumu. Priekšlikumā noteiktais absolūtais aizliegums elektroenerģijas tirgotājam vienpusēji izbeigt vai grozīt elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, kuros ir fiksēts termiņš un cena, nostāda vienu no līguma pusēm – elektroenerģijas tirgotāju – nesamērīgi nelabvēlīgā situācijā.
Pirmkārt, šāds regulējums neņem vērā virkni objektīvu apstākļu, kuros tirgotājam būtu nepieciešamas tiesības līgumu izbeigt vai grozīt, piemēram:
* elektroenerģijas lietotāja būtiska līguma pārkāpuma gadījumā (piem., ilgstoša nenorēķināšanās par saņemto elektroenerģiju);
* lietotāja likvidācijas, reorganizācijas vai maksātnespējas situācijā;
* sankciju režīma piemērošanas gadījumā, kas liedz turpināt komercdarbību ar konkrēto lietotāju;
* būtisku normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē līguma izpildi;
* līgumā paredzētā elektroenerģijas patēriņa apjoma būtiskas un neparedzētas izmaiņas.
Otrkārt, esošais regulējums jau paredz samērīguma elementus. Pašlaik spēkā esošajos pakārtotajos normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tirgotājs var izbeigt līgumu. Lai arī šī kārtība pilnībā neaizsargā tirgotāja intereses, tā vismaz mēģina sabalansēt pušu tiesības un pienākumus. Pilnīgs aizliegums izslēgtu šo līdzsvaru.
Treškārt, Latvijas civiltiesības ir balstītas uz principu pacta sunt servanda – līgumi ir jāpilda. Ja kāda puse uzskata, ka līgums tiek pārkāpts, ir piemērojami tiesību aizsardzības līdzekļi – vēršanās tiesā vai šķīrējtiesā. Tādēļ ierosinātais grozījums nevis stiprina, bet faktiski vājinātu šo principu, jo radītu iespaidu, ka līdz šim vienpusēja līguma laušana bez tiesiska pamata būtu bijusi pieļaujama.
Ceturtkārt, grozījums neatbilst samērīguma principam, jo paredz tikai patērētāja tiesību aizsardzību, pilnībā ignorējot tirgotāja tiesiskās intereses un riskus. Vienpusējs, absolūts aizliegums neatbilst arī tiesiskās paļāvības principam, jo tirgotāji veido savu biznesa modeli, rēķinoties ar spēkā esošo regulējumu.
Iecerēto mērķi – novērst nepamatotu līguma izbeigšanu – iespējams sasniegt, izmantojot jau esošos tiesību aizsardzības mehānismus (tiesas, strīdu izšķiršana, sankcijas par līguma pārkāpumiem), nevis ar absolūtu aizliegumu. Šāda grozījuma pieņemšana radītu tiesisko nenoteiktību un nesamērīgi ierobežotu līgumslēdzēju pušu intereses.
1) ka elektroenerģijas tirgotāji vienpusēji negroza elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, kuros ir noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena.
Piesardzīgi vērtējam šī regulējuma mērķi un to, vai ir izvērtētas visas tā iespējamās sekas, un izsakām iebildumu pret šādu priekšlikumu.
Pirmkārt, lai gan grozījuma mērķis ir ierobežot nepamatotu līguma būtisko nosacījumu maiņu, piedāvātā redakcija faktiski izslēdz arī jebkādu citu izmaiņu veikšanu. Tas nozīmē, ka līgumā nebūtu iespējams veikt pat tehniska rakstura labojumus, piemēram, mainīt rekvizītus vai kontaktpersonas. Līdz ar to uzskatām, ka jebkāds aizliegums grozīt līgumus ir sašaurināms tikai uz būtiskajiem līguma nosacījumiem. Par tādiem atzīstami sniegtā pakalpojuma priekšmets (elektroenerģijas tirdzniecība), cena par šo pakalpojumu un pielīgtais elektroenerģijas apjoms.
Otrkārt, praksē bieži rodas situācijas, kad elektroenerģijas lietotājs būtiski maina patēriņa apjomu. Fiksētas cenas un termiņa līguma gadījumā pielīgtais apjoms parasti jau ir nodrošināts atbilstoši lietotāja pasūtījumam. Ja tiek ieviests absolūts vienpusīgu grozījumu aizliegums, tas var radīt nesamērīgas sekas, jo tirgotājs paliek bez tiesiskām iespējām pielāgoties lietotāja būtiski mainītajam patēriņam.
Treškārt, Alianses ieskatā iecerēto mērķi – novērst nepamatotas izmaiņas līgumos – iespējams sasniegt ar citiem, samērīgākiem līdzekļiem, kas neskar pušu līgumisko brīvību. Kā alternatīvas risinājums būtu, piemēram, noteikt, ka elektroenerģijas tirgotājiem piedāvājumos izceltā veidā ir jānorāda līguma būtiskie nosacījumi, papildus jāuzlabo piedāvājumu salīdzināšanas iespējas un jāstiprina elektroenerģijas lietotāju izglītošana.
2) aizliegums elektroenerģijas tirgotājiem izbeigt fiksētas cenas un fiksēta termiņa elektroenerģijas tirdzniecības līgumus pirms to termiņa iestāšanās beigām.
Izsakām iebildumu pret šo piedāvājumu. Priekšlikumā noteiktais absolūtais aizliegums elektroenerģijas tirgotājam vienpusēji izbeigt vai grozīt elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, kuros ir fiksēts termiņš un cena, nostāda vienu no līguma pusēm – elektroenerģijas tirgotāju – nesamērīgi nelabvēlīgā situācijā.
Pirmkārt, šāds regulējums neņem vērā virkni objektīvu apstākļu, kuros tirgotājam būtu nepieciešamas tiesības līgumu izbeigt vai grozīt, piemēram:
* elektroenerģijas lietotāja būtiska līguma pārkāpuma gadījumā (piem., ilgstoša nenorēķināšanās par saņemto elektroenerģiju);
* lietotāja likvidācijas, reorganizācijas vai maksātnespējas situācijā;
* sankciju režīma piemērošanas gadījumā, kas liedz turpināt komercdarbību ar konkrēto lietotāju;
* būtisku normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē līguma izpildi;
* līgumā paredzētā elektroenerģijas patēriņa apjoma būtiskas un neparedzētas izmaiņas.
Otrkārt, esošais regulējums jau paredz samērīguma elementus. Pašlaik spēkā esošajos pakārtotajos normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tirgotājs var izbeigt līgumu. Lai arī šī kārtība pilnībā neaizsargā tirgotāja intereses, tā vismaz mēģina sabalansēt pušu tiesības un pienākumus. Pilnīgs aizliegums izslēgtu šo līdzsvaru.
Treškārt, Latvijas civiltiesības ir balstītas uz principu pacta sunt servanda – līgumi ir jāpilda. Ja kāda puse uzskata, ka līgums tiek pārkāpts, ir piemērojami tiesību aizsardzības līdzekļi – vēršanās tiesā vai šķīrējtiesā. Tādēļ ierosinātais grozījums nevis stiprina, bet faktiski vājinātu šo principu, jo radītu iespaidu, ka līdz šim vienpusēja līguma laušana bez tiesiska pamata būtu bijusi pieļaujama.
Ceturtkārt, grozījums neatbilst samērīguma principam, jo paredz tikai patērētāja tiesību aizsardzību, pilnībā ignorējot tirgotāja tiesiskās intereses un riskus. Vienpusējs, absolūts aizliegums neatbilst arī tiesiskās paļāvības principam, jo tirgotāji veido savu biznesa modeli, rēķinoties ar spēkā esošo regulējumu.
Iecerēto mērķi – novērst nepamatotu līguma izbeigšanu – iespējams sasniegt, izmantojot jau esošos tiesību aizsardzības mehānismus (tiesas, strīdu izšķiršana, sankcijas par līguma pārkāpumiem), nevis ar absolūtu aizliegumu. Šāda grozījuma pieņemšana radītu tiesisko nenoteiktību un nesamērīgi ierobežotu līgumslēdzēju pušu intereses.
Piedāvātā redakcija
Piedāvātā redakcija: „Elektroenerģijas tirdzniecības līguma puses vienpusēji negroza elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, kuros ir noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena, būtiskos nosacījumus – līguma termiņu, cenu un pielīgto elektroenerģijas piegādes apjomu.“
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Izpildot Ministru kabineta 20.05.2025. sēdes protokolā Nr. 20 apstiprināto uzdevumu Nr. 25-UZ-274, ar kuru Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 15.12.2025. ir uzdots izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus pilnīgai Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Direktīvas (ES) Nr. 2024/1711, ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu, transponēšanai, ir sagatavots likumprojekts ID Nr. 25-TA-409 “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – Grozījumi).
Grozījumi cita starpā paredz papildināt (grozīt) Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – ETL) normas ar tiesību normām, kas saistītas ar pārvades sistēmas operatora (turpmāk – PSO) elektroenerģijas uzkrātuvju (turpmāk – BESS) izmantošanu, BESS iekārtu ekspluatāciju un nojaukšanu. Šobrīd Grozījumi ir nodoti saskaņošanai šīs vēstules adresātiem ar saskaņojumu sniegšanas termiņu līdz 29.09.2025.
Latvijas Atjaunīgās Enerģijas Alianse (turpmāk – Alianse) ar šo vēstuli īsteno savas līdzdalības tiesības iesaistīties tiesību aktu izstrādē, sniedzot šīs vēstules adresātiem savu viedokli par Grozījumu neatbilstību Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību normām. Alianse ir informēta, ka saskaņā ar Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktu un Grozījumu sagatavotāja (Klimata un enerģētikas ministrijas) noteikto publiskās apspriešanas termiņu, publiskā apspriešana norisinājās no 01.04.2025. līdz 15.04.2025. Tomēr, neskatoties uz formālo publiskās apspriešanas termiņa notecējumu, Alianses ieskatā šobrīd ir aktualizējies jautājums par PSO piederošo BESS plānoto ekspluatāciju un secīgi pastāv leģitīms pamats izteikt iebildumus par Grozījumu saturu.
Proti, 10.09.2025. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – SPRK) rīkoja viedokļu saskaņošanas sanāksmi par SPRK lēmuma projektu “Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts). Kā Aliansei tapa skaidrs no sanāksmes laikā izteiktajiem SPRK pārstāvju viedokļiem, kā arī SPRK rakstveida viedokli par tirgus dalībnieku izteiktajiem iebildumiem par Noteikumu projektu, šobrīd nav paredzēts ņemt vērā privāto tirgus dalībnieku izteiktos iebildumus un ir plānots Noteikumu projektu apstiprināt gandrīz neizmanītā veidā.
Alianses ieskatā Noteikumu projekts ir klaji neatbilstošs Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām, radot prettiesisku valsts iejaukšanos elektroenerģijas balansēšanas un vairumtirdzniecības tirgos, deformējot tos, kā arī radot nenoteiktību investoru vidū, vienlaikus būtiski kavējot privātu investīciju ieplūšanu šajos tirgos, kas savukārt nozīmē tirgus attīstības stagnēšanu, zaudējumus tiem investoriem, kuri jau ir uzsākuši savu investīciju projektu īstenošanu, kā arī radīs būtisku risku pārkāpuma procedūras uzsākšanai pret Latvijas Republiku par Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpumiem.
Augstāk ilustrētais konteksts iezīmē Alianses leģitīmo pamatu tieši šobrīd vērst šīs vēstules adresātu uzmanību arī uz Grozījumiem, kas būtībā tiešā un nepastarpinātā veidā skar arīdzan AST kā PSO tiesības turēt un ekspluatēt BESS.
Proti, no Grozījumu sākotnējas ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas)[1] izriet, ka cita starpā ar Grozījumiem paredzēts precizēt ETL pārejas noteikumu 103. punkta normas, to it kā saskaņojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvā (ES) 2024/1711, ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1711) noteiktajiem termiņiem. Papildus tam, Grozījumi paredz, ka ETL pārejas noteikumu 104. pantā tiks noteikts, ka, ja nav saņemts ETL pārejas noteikumu 103. punktā minētais termiņa pagarinājums, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.
Proti, Grozījumi paredz sekojošas izmaiņas ETL pārejas noteikumos:
Šobrīd spēkā esošā ETL redakcija:
103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama 16.3 panta pirmajā daļā noteiktā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 31. janvārim.
Ar likumprojektu iecerētā ETL redakcija
103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, tajā skaitā pērk vai pārdod elektroenerģiju balansēšanas tirgos, ne ilgāk kā trīs gadus pēc Latvijas pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai un ir noslēdzis sinhronās zonas darbības līgumu, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama šā likuma 16.3 panta pirmajā daļā minētā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operators var turpināt pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi pēc minētā trīs gadu termiņa, ja Eiropas Komisija to ir pagarinājusi. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 31. janvārim.
Šobrīd spēkā esošā ETL redakcija:
104. Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas uzsākšanas regulators atbilstoši šā likuma 16.3 panta ceturtajai daļai izvērtē nepieciešamību pārskatīt 16.3 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju.
Ar likumprojektu iecerētā ETL redakcija:
4. Ja nav saņemts šo pārejas noteikumu 103. punktā minētais termiņa pagarinājums, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.
Alianses ieskatā Grozījumi ir neatbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/944), kā arī Direktīvas Nr. 2024/1711, ar ko groza Direktīvu Nr. 2019/944, noteikumiem. Tāpēc ir nepieciešams atlikt Grozījumu apstiprināšanu un atgriezties pie Grozījumu pilnveides, nodrošinot to atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, vienlaicīgi arī izlabojot citas jau spēkā esošas ETL normas, kuras tāpat kā Grozījumi neatbilst Direktīvas Nr. 2019/944 normām.
PSO TIESĪBAS EKSPLUATĒT BESS.
Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 1. punkts noteic:
“Pārvades sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē”.
Direktīva Nr. 2019/944 paredz tikai trīs izņēmumus no minētās normas.
Pirmkārt, Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punkts paredz:
“[…] dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu […]”
(turpmāk – Integrētas tīkla komponentes izņēmums)
Otrkārt, Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punkts paredz:
“[…] vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
1) pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām) nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;
2) šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tos neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos; un
3) regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ir veikusi konkursa procedūras piemērojamības, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, ex ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu”
(turpmāk – Tirgus nepietiekamības izņēmums).
Treškārt, 13.06.2024. Direktīva Nr. 2019/944 tika grozīta ar Direktīvu Nr. 2024/1711, kā rezultātā Direktīvā Nr. 2019/944 tika ieviests jauns 66. pants, kura 2. punkts nosaka:
“Atkāpjoties no 54. panta 2. punkta, Igaunija, Latvija un Lietuva var atļaut saviem pārvades sistēmu operatoriem un ar pārvades sistēmu operatoriem saistītiem uzņēmumiem turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt enerģijas uzkrāšanas iekārtas bez atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras un var atļaut šādai enerģijas uzkrāšanas iekārtai pirkt vai pārdot elektroenerģiju balansēšanas tirgos.”
(turpmāk – Baltijas izņēmums).
24.09.2021. Ministru kabinets (turpmāk – MK) pieņēma rīkojumu Nr. 674 “Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves” (turpmāk – Rīkojums Nr. 674), ar kuru, pamatojoties uz AST 01.09.2021. iesniegto lūgumu piešķirt atļauju iegādāties, uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves, AST tika piešķirta atļauja FCR un aFRR nodrošināšanai iegādāties, uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā.
Rīkojuma Nr. 674 pieņemšanas brīdī Direktīvas Nr. 2019/944 noteikumi nacionālajās tiesībās nebija transponēti, jo transponēšanas termiņš (31.12.2020.) tika kavēts. Līdz ar to MK uzņēmās SPRK funkcijas un Rīkojums Nr. 674 pildīja nacionālās regulēšanas iestādes atļaujas lomu. To apstiprina arī ETL Pārejas noteikumu 103.punkts.
Rīkojuma Nr. 674 pieņemšanas brīdī Baltijas izņēmums Direktīvā Nr. 2019/944 objektīvi vēl nebija pieņemts. Tāpat Rīkojums Nr. 674 neparedzēja PSO BESS ekspluatāciju kā pilnībā integrētu tīkla komponenti. Baltijas izņēmums ETL nav transponēts līdz šis brīdim. Līdz ar to nevar būt šaubu, ka Rīkojums Nr. 674 tika izdots, izmantojot Tirgus nepietiekamības izņēmumu.
Proti, administratīvais akts ir pamatojams ar tām materiālo tiesību normām, kas ir spēkā tā izdošanas brīdī, un šis administratīvais akts automātiski nevar iegūt citu tiesisko pamatu (t.i., tiesisko bāzi saskaņā Baltijas izņēmumu).
II BALTIJAS IZŅĒMUMS LATVIJAS REPUBLIKAS NORMATĪVAJOS AKTOS NAV TRANSPONĒTS.
Šajā saistībā Alianse vērš uzmanību uz Grozījumu anotācijā pausto: “Iespēja Latvijas pārvades sistēmas operatoram izmantot elektroenerģijas uzkrātuves balansēšanas vajadzībām ir noteikta saskaņā ar direktīvā Nr. 2024/1711 paredzēto izņēmumu Latvijai, Igaunijai un Lietuvai.” Minētais apgalvojums ir kategoriski aplams.
Valsts nevar izmantot ar direktīvu piešķirtas privilēģijas, kas ir nelabvēlīgas privātpersonām (tirgus dalībniekiem), ja tās nav transponētas nacionālajās tiesības. Direktīvu tiešās iedarbības princips var tikt izmantots vienīgi privātpersonu labā.
Baltijas izņēmums tika ieviests tikai ar 13.06.2024. grozījumiem Direktīvā Nr. 2019/944 (turklāt, Direktīva Nr. 2024/1711 stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī).
Par Baltijas izņēmuma transponēšanu nevar uzskatīt ETL pārejas noteikumu 103. punktu, jo tas stājās spēkā 05.01.2024., t.i., pirms Baltijas izņēmuma pieņemšanas. Turklāt, minētā tiesību norma ir pamatota ar Rīkojumu Nr. 674. Savukārt, Rīkojumu Nr. 674 nepārprotami izdots Tirgus nepietiekamības izņēmuma ietvaros, ko pamato Rīkojuma Nr. 674 expressis verbis atsaukšanās uz Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punkta noteikumiem.
Tāpat par Baltijas izņēmuma transponēšanu nevar uzskatīt Grozījumos paredzētos papildinājumus ETL pārejas noteikumu 103. punktā, ar kuriem norādīts uz 3 gadu termiņu no tīkla sinhronizācijas (sakrīt ar Direktīvas Nr. 2019/944 66. pantā norādīto termiņu), jo ETL pārejas noteikumu 103. punkts netiek mainīts pēc būtības – tas joprojām ir pamatots ar Rīkojumu Nr. 674.
III TIRGUS NEPIETIEKAMĪBAS IZŅĒMUMA KRITĒRIJI NAV IZPILDĪTI.
Lai varētu piemērot Tirgus nepietiekamības izņēmumu, jāizpilda vairāki nosacījumi.
Pirmkārt, atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātā jākonstatē, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu. Nav šaubu, ka šāds atklāts, pārredzams un nediskriminējošs iepirkums nekad nav ticis īstenots.
Otrkārt, elektroenerģijas uzkrātuvi var izmantot vienīgi, lai nodrošinātu pārvades sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību. Šobrīd, vairāk nekā 6 mēnešus pēc sinhronizācijas ir pierādījies, ka pārvades sistēma darbojas droši, efektīvi un stabili arī bez PSO BESS izmantošanas.
Treškārt, SPRK regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados jāveic veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvā iestāde nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā (uzsvērumi trekndrukā ir Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta normas, kuras nav ieviestas ETL).
SPRK vispār nav veicis šādu neatkarīgu un atklātu novērtējumu. Tomēr, ja par tādu var uzskatīt PSO 2020. gada augustā iesniegto pētījumu, uz kuru atsaucas Rīkojums Nr. 674, tad minētais 5 gadu termiņš jau ir notecējis un bez jauna un atklāta pētījuma PSO BESS ekspluatācijas uzsākšana ir prettiesiska.
IV BALTIJAS IZŅĒMUMA IEVIEŠANA IR NOKAVĒTA UN BŪTU PRETĒJA DIREKTĪVAS NR. 2019/944 MĒŖKIEM.
Nav šaubu, ka Direktīvas Nr. 2019/944 pamatnorma ir paredzēta 54. panta 1. punktā: “Pārvades sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē”. Tātad PSO iejaukšanās tirgū ir nevēlama un pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, kas vienmēr jāinterpretē pēc iespējas šaurāk.
Tirgus nepietiekamības izņēmums jau pēc būtības regulē visus tos gadījumus, kad pārvades sistēmas drošas, efektīvas un stabilas funkcionēšanas nolūkos ir pieļaujama PSO intervence. Baltijas izņēmums tika ieviests apstākļos, kad priekšā stāvēja Baltijas pārvades tīkla pārslēgšanas uz Eiropas tīkliem un valdīja bažas par tīkla spēju droši funkcionēt. Šobrīd jau vairāk nekā 6 mēnešu laikā ir pierādījies, ka bažas par tīkla tehniskām problēmām nav piepildījušās, turklāt ļoti intensīvi attīstās privātās investīcijas BESS.
Tādējādi šādos apstākļos vairs nav pamatota Baltijas izņēmuma transponēšana un izmantošana, un PSO BESS piedalīšanas tirgū ir jāsaskaņo ar Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punktā paredzētajiem kumulatīvajiem kritērijiem kritērijiem (tikai kā rezerves resursu).
Turklāt, kā piemēru var minēt Igauniju, kura izlēma Baltijas izņēmumu savos nacionālo tiesību aktos netransponēt.
PSO BESS ekspluatācija kā pieprasījuma samazināšanas resursu būtiski kropļo tirgu un apdraud privāto investīciju ienākšanu. Tā rezultātā, notekot Direktīvas Nr. 2019/944 66. pantā paredzētajam 3 gadu termiņam, var izrādīties, ka tirgus nav pietiekams, taču tam par iemeslu būs bijis tieši PSO BESS izmantošana neatbilstoši Direktīvas Nr. 2019/944 mērķim un noteikumiem.
Jānorāda, ka Latvijā, atšķirībā no citām Baltijas valstīm, privātu BESS attīstīšanai nav paredzēti atbalsta mehānismi. Rezultātā, pēc 3 gadu termiņa notecējuma var izrādīties, ka attīstīti būs BESS Lietuvā un Igaunijā un Latvijas PSO, un tirgus dalībnieki maksās par pakalpojumiem uz citām valstīm.
V NEPILNĪGA UN NEPAREIZA DIREKTĪVAS NR. 2019/944 NORMU IEVIEŠANA.
Alianse secina, ka ar Grozījumiem paredzētā ETL pārejas noteikumu 104. punkta redakcija faktiski paredz ieviest jaunu, nedz Direktīvā Nr. 2019/944 vai Direktīvā Nr. 2024/1711 neparedzētu kārtību, kā būtu izvērtējama tālākā AST rīcība ar BESS, ja Eiropas Komisija pēc trīs gadiem pēc Latvijas pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai, nepiešķirs termiņa pagarinājumu. Proti, Grozījumi paredz, ka, SPRK, pamatojoties uz PSO priekšlikumu, lemj par PSO elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu. Tāpat jānorāda, ka vairākas jau esošās ETL normas neatbilst Direktīvas Nr. 2019/944, un proti.
Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 4. punkts
4. Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvā iestāde nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvā iestāde var ļaut pārvades sistēmu operatoriem saņemt samērīgu kompensāciju, jo īpaši atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja enerģijas uzkrātuvēs.
ETL 163. panta ceturtā daļa un ETL Pārejas noteikumu 103. un 104. punkti
4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.
103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, tajā skaitā pērk vai pārdod elektroenerģiju balansēšanas tirgos, ne ilgāk kā trīs gadus pēc Latvijas pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai un ir noslēdzis sinhronās zonas darbības līgumu, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama šā likuma 16.3 panta pirmajā daļā minētā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operators var turpināt pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi pēc minētā trīs gadu termiņa, ja Eiropas Komisija to ir pagarinājusi. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 31. janvārim.
104. Ja nav saņemts šo pārejas noteikumu 103. punktā minētais termiņa pagarinājums, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.
Būtiskās atšķirības Direktīvas Nr. 2019/944 un ETL normās ir iezīmētas augstāk trekndrukā. Jāuzsver, ka atšķirības ir būtiskas un ETL normas neatbilst Direktīvai Nr. 2019/944, proti.
Pirmkārt, saskaņā Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 4. punkta noteikumiem ir jākonstatē citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu enerģijas uzkrātuvēs un iespēju attīstīt šādas uzkrātuves rentablā veidā. Savukārt, augstāk norādītās ETL normas norāda, ka ir jākonstatē, ka citas puses (privātie investori) jau faktiski spēj nodrošināt pakalpojumu. Citiem vārdiem, Direktīvas Nr. 2019/944 noteikumi noteic, ka jākonstatē investīcijām labvēlīgi tirgus apstākļi jeb tikai potenciāla pieejamība un attīstības perspektīva, bet ETL noteic, ka jākonstatē jau faktiski attīstījies tirgus. Tā ir būtiska atšķirība, kas faktiski noved pie Direktīvas Nr. 2019/944 noteikumiem pretējiem nacionāliem noteikumiem nekorektas transponēšanas rezultātā, radot klaju neatbilstību ES tiesību normām.
Otrkārt, ETL regulē tikai maksimālo PSO BESS ekspluatācijas termiņu, turklāt, ETL pārejas noteikumu 104. punkts pat nenosaka ekspluatācijas izbeigšanu, bet tikai pieprasa SPRK “lemt par ekspluatāciju”. Savukārt, Direktīva Nr. 2019/944 pieprasa pakāpenisku ekspluatācijas izbeigšanu, bet maksimālais termiņš noteikts tikai kā brīdis, kad tirgus intervence pilnībā jāizbeidz. Arī šī atšķirība ir būtiska, jo skaidri noteikta un pakāpeniska PSO BESS darbības izbeigšana rada privātiem investoriem paļāvību un dod pamatu investīciju lēmumu pieņemšanai un īstenošanai.
Visbeidzot, tā kā SPRK jau ir nokavējis Direktīvā Nr. 2019/944 un ETL noteikto 5 gadu termiņu tirgus izpētes veikšanai, tad ar ETL pārejas noteikumiem ir nepieciešams precizēt, no kura brīža ir skaitāms noteiktais 18 mēnešu termiņš pilnīgai tirgus intervences izbeigšanai. Nav saprotams, kad tika pabeigta 2020. gadā veiktā izpēte. No Rīkojuma Nr. 674 top skaidrs, ka augustā tā jau bija iesniegta, tāpēc ir pamats pieņemt, ka tā bija pabeigta 2020. gada pirmajā pusgadā. Attiecīgi, 18 mēnešu termiņš nevar pārsniegt 2026. gada 31. decembri.
IV LŪGUMI UN IEROSINĀJUMI.
Ņemot vērā visu minēto, Alianse ierosina labot Grozījumus sekojoši:
a) Papildināt Grozījumus ar šādu jaunu punktu (ar attiecīgu numuru)
“Izteikt Likuma 163.panta ceturto daļu šādā jaunā redakcijā:
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.”
b) Izteikt Grozījumu 22.punktu šādā redakcijā:
“Pārejas noteikumos:
izteikt 104. punktu šādā redakcijā:
“104. Ne vēlāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim regulators pabeidz šā likuma 16.3 panta ceturtajā daļā paredzēto konsultāciju. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju.”
Pārejas noteikumu 103. punktu atstāt negrozītu, jo tas attiecas uz Tirgus nepietiekamības, nevis Baltijas izņēmumu.
Grozījumi cita starpā paredz papildināt (grozīt) Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – ETL) normas ar tiesību normām, kas saistītas ar pārvades sistēmas operatora (turpmāk – PSO) elektroenerģijas uzkrātuvju (turpmāk – BESS) izmantošanu, BESS iekārtu ekspluatāciju un nojaukšanu. Šobrīd Grozījumi ir nodoti saskaņošanai šīs vēstules adresātiem ar saskaņojumu sniegšanas termiņu līdz 29.09.2025.
Latvijas Atjaunīgās Enerģijas Alianse (turpmāk – Alianse) ar šo vēstuli īsteno savas līdzdalības tiesības iesaistīties tiesību aktu izstrādē, sniedzot šīs vēstules adresātiem savu viedokli par Grozījumu neatbilstību Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību normām. Alianse ir informēta, ka saskaņā ar Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktu un Grozījumu sagatavotāja (Klimata un enerģētikas ministrijas) noteikto publiskās apspriešanas termiņu, publiskā apspriešana norisinājās no 01.04.2025. līdz 15.04.2025. Tomēr, neskatoties uz formālo publiskās apspriešanas termiņa notecējumu, Alianses ieskatā šobrīd ir aktualizējies jautājums par PSO piederošo BESS plānoto ekspluatāciju un secīgi pastāv leģitīms pamats izteikt iebildumus par Grozījumu saturu.
Proti, 10.09.2025. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – SPRK) rīkoja viedokļu saskaņošanas sanāksmi par SPRK lēmuma projektu “Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts). Kā Aliansei tapa skaidrs no sanāksmes laikā izteiktajiem SPRK pārstāvju viedokļiem, kā arī SPRK rakstveida viedokli par tirgus dalībnieku izteiktajiem iebildumiem par Noteikumu projektu, šobrīd nav paredzēts ņemt vērā privāto tirgus dalībnieku izteiktos iebildumus un ir plānots Noteikumu projektu apstiprināt gandrīz neizmanītā veidā.
Alianses ieskatā Noteikumu projekts ir klaji neatbilstošs Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām, radot prettiesisku valsts iejaukšanos elektroenerģijas balansēšanas un vairumtirdzniecības tirgos, deformējot tos, kā arī radot nenoteiktību investoru vidū, vienlaikus būtiski kavējot privātu investīciju ieplūšanu šajos tirgos, kas savukārt nozīmē tirgus attīstības stagnēšanu, zaudējumus tiem investoriem, kuri jau ir uzsākuši savu investīciju projektu īstenošanu, kā arī radīs būtisku risku pārkāpuma procedūras uzsākšanai pret Latvijas Republiku par Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpumiem.
Augstāk ilustrētais konteksts iezīmē Alianses leģitīmo pamatu tieši šobrīd vērst šīs vēstules adresātu uzmanību arī uz Grozījumiem, kas būtībā tiešā un nepastarpinātā veidā skar arīdzan AST kā PSO tiesības turēt un ekspluatēt BESS.
Proti, no Grozījumu sākotnējas ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas)[1] izriet, ka cita starpā ar Grozījumiem paredzēts precizēt ETL pārejas noteikumu 103. punkta normas, to it kā saskaņojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvā (ES) 2024/1711, ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1711) noteiktajiem termiņiem. Papildus tam, Grozījumi paredz, ka ETL pārejas noteikumu 104. pantā tiks noteikts, ka, ja nav saņemts ETL pārejas noteikumu 103. punktā minētais termiņa pagarinājums, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.
Proti, Grozījumi paredz sekojošas izmaiņas ETL pārejas noteikumos:
Šobrīd spēkā esošā ETL redakcija:
103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama 16.3 panta pirmajā daļā noteiktā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 31. janvārim.
Ar likumprojektu iecerētā ETL redakcija
103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, tajā skaitā pērk vai pārdod elektroenerģiju balansēšanas tirgos, ne ilgāk kā trīs gadus pēc Latvijas pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai un ir noslēdzis sinhronās zonas darbības līgumu, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama šā likuma 16.3 panta pirmajā daļā minētā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operators var turpināt pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi pēc minētā trīs gadu termiņa, ja Eiropas Komisija to ir pagarinājusi. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 31. janvārim.
Šobrīd spēkā esošā ETL redakcija:
104. Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas uzsākšanas regulators atbilstoši šā likuma 16.3 panta ceturtajai daļai izvērtē nepieciešamību pārskatīt 16.3 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju.
Ar likumprojektu iecerētā ETL redakcija:
4. Ja nav saņemts šo pārejas noteikumu 103. punktā minētais termiņa pagarinājums, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.
Alianses ieskatā Grozījumi ir neatbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/944), kā arī Direktīvas Nr. 2024/1711, ar ko groza Direktīvu Nr. 2019/944, noteikumiem. Tāpēc ir nepieciešams atlikt Grozījumu apstiprināšanu un atgriezties pie Grozījumu pilnveides, nodrošinot to atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, vienlaicīgi arī izlabojot citas jau spēkā esošas ETL normas, kuras tāpat kā Grozījumi neatbilst Direktīvas Nr. 2019/944 normām.
PSO TIESĪBAS EKSPLUATĒT BESS.
Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 1. punkts noteic:
“Pārvades sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē”.
Direktīva Nr. 2019/944 paredz tikai trīs izņēmumus no minētās normas.
Pirmkārt, Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punkts paredz:
“[…] dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu […]”
(turpmāk – Integrētas tīkla komponentes izņēmums)
Otrkārt, Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punkts paredz:
“[…] vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
1) pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām) nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;
2) šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tos neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos; un
3) regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ir veikusi konkursa procedūras piemērojamības, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, ex ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu”
(turpmāk – Tirgus nepietiekamības izņēmums).
Treškārt, 13.06.2024. Direktīva Nr. 2019/944 tika grozīta ar Direktīvu Nr. 2024/1711, kā rezultātā Direktīvā Nr. 2019/944 tika ieviests jauns 66. pants, kura 2. punkts nosaka:
“Atkāpjoties no 54. panta 2. punkta, Igaunija, Latvija un Lietuva var atļaut saviem pārvades sistēmu operatoriem un ar pārvades sistēmu operatoriem saistītiem uzņēmumiem turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt enerģijas uzkrāšanas iekārtas bez atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras un var atļaut šādai enerģijas uzkrāšanas iekārtai pirkt vai pārdot elektroenerģiju balansēšanas tirgos.”
(turpmāk – Baltijas izņēmums).
24.09.2021. Ministru kabinets (turpmāk – MK) pieņēma rīkojumu Nr. 674 “Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves” (turpmāk – Rīkojums Nr. 674), ar kuru, pamatojoties uz AST 01.09.2021. iesniegto lūgumu piešķirt atļauju iegādāties, uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves, AST tika piešķirta atļauja FCR un aFRR nodrošināšanai iegādāties, uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā.
Rīkojuma Nr. 674 pieņemšanas brīdī Direktīvas Nr. 2019/944 noteikumi nacionālajās tiesībās nebija transponēti, jo transponēšanas termiņš (31.12.2020.) tika kavēts. Līdz ar to MK uzņēmās SPRK funkcijas un Rīkojums Nr. 674 pildīja nacionālās regulēšanas iestādes atļaujas lomu. To apstiprina arī ETL Pārejas noteikumu 103.punkts.
Rīkojuma Nr. 674 pieņemšanas brīdī Baltijas izņēmums Direktīvā Nr. 2019/944 objektīvi vēl nebija pieņemts. Tāpat Rīkojums Nr. 674 neparedzēja PSO BESS ekspluatāciju kā pilnībā integrētu tīkla komponenti. Baltijas izņēmums ETL nav transponēts līdz šis brīdim. Līdz ar to nevar būt šaubu, ka Rīkojums Nr. 674 tika izdots, izmantojot Tirgus nepietiekamības izņēmumu.
Proti, administratīvais akts ir pamatojams ar tām materiālo tiesību normām, kas ir spēkā tā izdošanas brīdī, un šis administratīvais akts automātiski nevar iegūt citu tiesisko pamatu (t.i., tiesisko bāzi saskaņā Baltijas izņēmumu).
II BALTIJAS IZŅĒMUMS LATVIJAS REPUBLIKAS NORMATĪVAJOS AKTOS NAV TRANSPONĒTS.
Šajā saistībā Alianse vērš uzmanību uz Grozījumu anotācijā pausto: “Iespēja Latvijas pārvades sistēmas operatoram izmantot elektroenerģijas uzkrātuves balansēšanas vajadzībām ir noteikta saskaņā ar direktīvā Nr. 2024/1711 paredzēto izņēmumu Latvijai, Igaunijai un Lietuvai.” Minētais apgalvojums ir kategoriski aplams.
Valsts nevar izmantot ar direktīvu piešķirtas privilēģijas, kas ir nelabvēlīgas privātpersonām (tirgus dalībniekiem), ja tās nav transponētas nacionālajās tiesības. Direktīvu tiešās iedarbības princips var tikt izmantots vienīgi privātpersonu labā.
Baltijas izņēmums tika ieviests tikai ar 13.06.2024. grozījumiem Direktīvā Nr. 2019/944 (turklāt, Direktīva Nr. 2024/1711 stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī).
Par Baltijas izņēmuma transponēšanu nevar uzskatīt ETL pārejas noteikumu 103. punktu, jo tas stājās spēkā 05.01.2024., t.i., pirms Baltijas izņēmuma pieņemšanas. Turklāt, minētā tiesību norma ir pamatota ar Rīkojumu Nr. 674. Savukārt, Rīkojumu Nr. 674 nepārprotami izdots Tirgus nepietiekamības izņēmuma ietvaros, ko pamato Rīkojuma Nr. 674 expressis verbis atsaukšanās uz Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punkta noteikumiem.
Tāpat par Baltijas izņēmuma transponēšanu nevar uzskatīt Grozījumos paredzētos papildinājumus ETL pārejas noteikumu 103. punktā, ar kuriem norādīts uz 3 gadu termiņu no tīkla sinhronizācijas (sakrīt ar Direktīvas Nr. 2019/944 66. pantā norādīto termiņu), jo ETL pārejas noteikumu 103. punkts netiek mainīts pēc būtības – tas joprojām ir pamatots ar Rīkojumu Nr. 674.
III TIRGUS NEPIETIEKAMĪBAS IZŅĒMUMA KRITĒRIJI NAV IZPILDĪTI.
Lai varētu piemērot Tirgus nepietiekamības izņēmumu, jāizpilda vairāki nosacījumi.
Pirmkārt, atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātā jākonstatē, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu. Nav šaubu, ka šāds atklāts, pārredzams un nediskriminējošs iepirkums nekad nav ticis īstenots.
Otrkārt, elektroenerģijas uzkrātuvi var izmantot vienīgi, lai nodrošinātu pārvades sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību. Šobrīd, vairāk nekā 6 mēnešus pēc sinhronizācijas ir pierādījies, ka pārvades sistēma darbojas droši, efektīvi un stabili arī bez PSO BESS izmantošanas.
Treškārt, SPRK regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados jāveic veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvā iestāde nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā (uzsvērumi trekndrukā ir Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta normas, kuras nav ieviestas ETL).
SPRK vispār nav veicis šādu neatkarīgu un atklātu novērtējumu. Tomēr, ja par tādu var uzskatīt PSO 2020. gada augustā iesniegto pētījumu, uz kuru atsaucas Rīkojums Nr. 674, tad minētais 5 gadu termiņš jau ir notecējis un bez jauna un atklāta pētījuma PSO BESS ekspluatācijas uzsākšana ir prettiesiska.
IV BALTIJAS IZŅĒMUMA IEVIEŠANA IR NOKAVĒTA UN BŪTU PRETĒJA DIREKTĪVAS NR. 2019/944 MĒŖKIEM.
Nav šaubu, ka Direktīvas Nr. 2019/944 pamatnorma ir paredzēta 54. panta 1. punktā: “Pārvades sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē”. Tātad PSO iejaukšanās tirgū ir nevēlama un pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, kas vienmēr jāinterpretē pēc iespējas šaurāk.
Tirgus nepietiekamības izņēmums jau pēc būtības regulē visus tos gadījumus, kad pārvades sistēmas drošas, efektīvas un stabilas funkcionēšanas nolūkos ir pieļaujama PSO intervence. Baltijas izņēmums tika ieviests apstākļos, kad priekšā stāvēja Baltijas pārvades tīkla pārslēgšanas uz Eiropas tīkliem un valdīja bažas par tīkla spēju droši funkcionēt. Šobrīd jau vairāk nekā 6 mēnešu laikā ir pierādījies, ka bažas par tīkla tehniskām problēmām nav piepildījušās, turklāt ļoti intensīvi attīstās privātās investīcijas BESS.
Tādējādi šādos apstākļos vairs nav pamatota Baltijas izņēmuma transponēšana un izmantošana, un PSO BESS piedalīšanas tirgū ir jāsaskaņo ar Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 2. punktā paredzētajiem kumulatīvajiem kritērijiem kritērijiem (tikai kā rezerves resursu).
Turklāt, kā piemēru var minēt Igauniju, kura izlēma Baltijas izņēmumu savos nacionālo tiesību aktos netransponēt.
PSO BESS ekspluatācija kā pieprasījuma samazināšanas resursu būtiski kropļo tirgu un apdraud privāto investīciju ienākšanu. Tā rezultātā, notekot Direktīvas Nr. 2019/944 66. pantā paredzētajam 3 gadu termiņam, var izrādīties, ka tirgus nav pietiekams, taču tam par iemeslu būs bijis tieši PSO BESS izmantošana neatbilstoši Direktīvas Nr. 2019/944 mērķim un noteikumiem.
Jānorāda, ka Latvijā, atšķirībā no citām Baltijas valstīm, privātu BESS attīstīšanai nav paredzēti atbalsta mehānismi. Rezultātā, pēc 3 gadu termiņa notecējuma var izrādīties, ka attīstīti būs BESS Lietuvā un Igaunijā un Latvijas PSO, un tirgus dalībnieki maksās par pakalpojumiem uz citām valstīm.
V NEPILNĪGA UN NEPAREIZA DIREKTĪVAS NR. 2019/944 NORMU IEVIEŠANA.
Alianse secina, ka ar Grozījumiem paredzētā ETL pārejas noteikumu 104. punkta redakcija faktiski paredz ieviest jaunu, nedz Direktīvā Nr. 2019/944 vai Direktīvā Nr. 2024/1711 neparedzētu kārtību, kā būtu izvērtējama tālākā AST rīcība ar BESS, ja Eiropas Komisija pēc trīs gadiem pēc Latvijas pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai, nepiešķirs termiņa pagarinājumu. Proti, Grozījumi paredz, ka, SPRK, pamatojoties uz PSO priekšlikumu, lemj par PSO elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu. Tāpat jānorāda, ka vairākas jau esošās ETL normas neatbilst Direktīvas Nr. 2019/944, un proti.
Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 4. punkts
4. Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvā iestāde nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvā iestāde var ļaut pārvades sistēmu operatoriem saņemt samērīgu kompensāciju, jo īpaši atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja enerģijas uzkrātuvēs.
ETL 163. panta ceturtā daļa un ETL Pārejas noteikumu 103. un 104. punkti
4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.
103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, tajā skaitā pērk vai pārdod elektroenerģiju balansēšanas tirgos, ne ilgāk kā trīs gadus pēc Latvijas pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai un ir noslēdzis sinhronās zonas darbības līgumu, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama šā likuma 16.3 panta pirmajā daļā minētā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operators var turpināt pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi pēc minētā trīs gadu termiņa, ja Eiropas Komisija to ir pagarinājusi. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 31. janvārim.
104. Ja nav saņemts šo pārejas noteikumu 103. punktā minētais termiņa pagarinājums, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.
Būtiskās atšķirības Direktīvas Nr. 2019/944 un ETL normās ir iezīmētas augstāk trekndrukā. Jāuzsver, ka atšķirības ir būtiskas un ETL normas neatbilst Direktīvai Nr. 2019/944, proti.
Pirmkārt, saskaņā Direktīvas Nr. 2019/944 54. panta 4. punkta noteikumiem ir jākonstatē citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu enerģijas uzkrātuvēs un iespēju attīstīt šādas uzkrātuves rentablā veidā. Savukārt, augstāk norādītās ETL normas norāda, ka ir jākonstatē, ka citas puses (privātie investori) jau faktiski spēj nodrošināt pakalpojumu. Citiem vārdiem, Direktīvas Nr. 2019/944 noteikumi noteic, ka jākonstatē investīcijām labvēlīgi tirgus apstākļi jeb tikai potenciāla pieejamība un attīstības perspektīva, bet ETL noteic, ka jākonstatē jau faktiski attīstījies tirgus. Tā ir būtiska atšķirība, kas faktiski noved pie Direktīvas Nr. 2019/944 noteikumiem pretējiem nacionāliem noteikumiem nekorektas transponēšanas rezultātā, radot klaju neatbilstību ES tiesību normām.
Otrkārt, ETL regulē tikai maksimālo PSO BESS ekspluatācijas termiņu, turklāt, ETL pārejas noteikumu 104. punkts pat nenosaka ekspluatācijas izbeigšanu, bet tikai pieprasa SPRK “lemt par ekspluatāciju”. Savukārt, Direktīva Nr. 2019/944 pieprasa pakāpenisku ekspluatācijas izbeigšanu, bet maksimālais termiņš noteikts tikai kā brīdis, kad tirgus intervence pilnībā jāizbeidz. Arī šī atšķirība ir būtiska, jo skaidri noteikta un pakāpeniska PSO BESS darbības izbeigšana rada privātiem investoriem paļāvību un dod pamatu investīciju lēmumu pieņemšanai un īstenošanai.
Visbeidzot, tā kā SPRK jau ir nokavējis Direktīvā Nr. 2019/944 un ETL noteikto 5 gadu termiņu tirgus izpētes veikšanai, tad ar ETL pārejas noteikumiem ir nepieciešams precizēt, no kura brīža ir skaitāms noteiktais 18 mēnešu termiņš pilnīgai tirgus intervences izbeigšanai. Nav saprotams, kad tika pabeigta 2020. gadā veiktā izpēte. No Rīkojuma Nr. 674 top skaidrs, ka augustā tā jau bija iesniegta, tāpēc ir pamats pieņemt, ka tā bija pabeigta 2020. gada pirmajā pusgadā. Attiecīgi, 18 mēnešu termiņš nevar pārsniegt 2026. gada 31. decembri.
IV LŪGUMI UN IEROSINĀJUMI.
Ņemot vērā visu minēto, Alianse ierosina labot Grozījumus sekojoši:
a) Papildināt Grozījumus ar šādu jaunu punktu (ar attiecīgu numuru)
“Izteikt Likuma 163.panta ceturto daļu šādā jaunā redakcijā:
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.”
b) Izteikt Grozījumu 22.punktu šādā redakcijā:
“Pārejas noteikumos:
izteikt 104. punktu šādā redakcijā:
“104. Ne vēlāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim regulators pabeidz šā likuma 16.3 panta ceturtajā daļā paredzēto konsultāciju. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju.”
Pārejas noteikumu 103. punktu atstāt negrozītu, jo tas attiecas uz Tirgus nepietiekamības, nevis Baltijas izņēmumu.
Piedāvātā redakcija
IV LŪGUMI UN IEROSINĀJUMI.
Ņemot vērā visu minēto, Alianse ierosina labot Grozījumus sekojoši:
a) Papildināt Grozījumus ar šādu jaunu punktu (ar attiecīgu numuru)
“Izteikt Likuma 163.panta ceturto daļu šādā jaunā redakcijā:
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.”
b) Izteikt Grozījumu 22.punktu šādā redakcijā:
“Pārejas noteikumos:
izteikt 104. punktu šādā redakcijā:
“104. Ne vēlāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim regulators pabeidz šā likuma 16.3 panta ceturtajā daļā paredzēto konsultāciju. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju.”
Pārejas noteikumu 103. punktu atstāt negrozītu, jo tas attiecas uz Tirgus nepietiekamības, nevis Baltijas izņēmumu.
Ņemot vērā visu minēto, Alianse ierosina labot Grozījumus sekojoši:
a) Papildināt Grozījumus ar šādu jaunu punktu (ar attiecīgu numuru)
“Izteikt Likuma 163.panta ceturto daļu šādā jaunā redakcijā:
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.”
b) Izteikt Grozījumu 22.punktu šādā redakcijā:
“Pārejas noteikumos:
izteikt 104. punktu šādā redakcijā:
“104. Ne vēlāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim regulators pabeidz šā likuma 16.3 panta ceturtajā daļā paredzēto konsultāciju. Ja publiskā konsultācija saskaņā regulatora novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram pakāpeniski, bet ne vēlāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim, izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju.”
Pārejas noteikumu 103. punktu atstāt negrozītu, jo tas attiecas uz Tirgus nepietiekamības, nevis Baltijas izņēmumu.