Atzinums

Informatīvā ziņojuma 9.lpp ir atsauce MK 2025.gada 15.aprīļa sēdē skatīto informatīvo ziņojumu "Par ilgtermiņa koksnes piegādi prioritārajiem projektiem", taču no teksta nav skaidri noprotams, par kuru konkrētu MK protokollēmuma punktu ir runa, jo pats IZ ir ierobežotas pieejamības dokuments, kā arī kāda tam ir sasaiste ar šo Informatīvo ziņojumu.

-

VARAM vērš uzmanību, ka 1.tabulā attainotie dati, liecina, ka arī LVM bāzes scenārijs ilgtermiņā nav ilgtspējīgs, jo ar gadiem ievērojami samazinās gan pieejamā sortimenta apjoms, gan prognozētā peļņa. Turklāt, arī īstenojot dabas aizsardzības scenāriju, ir iespējams (nav aizliegts) īstenot NEKP pasākumus.  

-

Lūdzam sniegt izvērstu skaidrojumu ar ko atšķiras 1.tabulas 2.ailē "Mežā uzkrātā atmirusī koksne, kas ir sadalīšanās procesā" no pēdējā ailē minētās "Jaunradītās atmirušās koksnes". Kā dabā un arī aprēķinos tās tiek nodalītas, kurā mirklī sākas attiecīgās atmirušās koksnes uzskaite un kurā mirklī tiek pārtraukta, ņemot vērā, ka šobrīd skaidrojumā ir minēts, ka abas var rasties gan dabisku, gan cilvēka izraisītu procesu rezultātā un pie abām ir norādītas ciršanas atliekas un ka to sadalīšanās noritēs turpmāko 20 gadu laikā. 

-

VARAM nepiekrīt 1.tabulas "Mežizstrādes apjoms (stumbra biomasa)" 2) b)punktā minētajam, ka mežizstrādes apjoma samazināšanai būs negatīva vidēja un ilgtermiņa ietekme, jo jau šobrīd (pie esošajiem mežizstrādes apjomiem) Latvijā tiek pārstādāta tikai daļa no pieejamā apjoma. Turklāt nākamajā tabulas ailē tiek norādīts, ka  "apaļkoksnes eksports uz citām ES valstīm atstāj negatīvu iespaidu uz ZIZIMM mērķu sasniegšanu, tādēļ Latvijā ir jāveicina tādu apaļo kokmateriālu pārstrāde, kuri līdz šim netiek pārstrādāti."
Turklāt, Eiropas komisijas atzinumā* par NEKP un ZIZIMM pasākumiem teikts, ka viens no SEG emisiju pieauguma un piesaistes nesamazināšanās cēloņiem ir mežizstrādes apjoma palielināšanās, attiecīgi VARAM lūdz papildināt tabulu ar aili, kurā tiktu attēlots SEG emisiju piesaistes izvērtējums mežizstrādes apjoma palielināšnas gadījumā. 
*https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52025SC0140&qid=1749139215310
 

1.tabulas "Koksnes apjoma pieaugums mežā pirms mežizstrādes un dabiskā atmiruma" ir minēts, ka "Ciršanas vecumu sasniedzis mežs vēl noteiktu laiku turpina augt, tātad piesaista CO2, taču tas neilgst mūžīgi, jo neskarta meža dabiskais stāvoklis ir tiekties uz nulles piesaisti (emisiju)." Lūdzam precizēt, laika periodu kurā "mežs vēl noteiktu laiku turpina augt".

-

1.tabulas sadaļā "Lietošanā esošie koksnes produkti" VARAM nepiekrīt apgalvojumam, ka saražotajiem produktiem nebūs ietekmes uz lēmumiem par izmaiņām mežizstrādes regulācijā, jo katru dienu tiek saražotas aizvien jaunas un jaunas mēbeles, un, ņemot vērā koksnes kā izejmateriālu izmantošnas popularizēšanu, saražotās produkcijas apjomi tikai pieaugs un tie būs jāietver kopējos aprēķinos.

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka "ziņojumā apskatīta esošā koku ciršanas apjoma valsts mežos ietekme uz siltumnīcas efekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora (turpmāk – ZIZIMM) klimata mērķa sasniegšanu 2030. gadā, kā arī iespējas palielināt šo ieguldījumu."
Lūdzam norādīt konkrētu ciršanas apjomu, pret kādu ir rēķinātas SEG emisijas, jo 2025.gada 21.janvāra MK rīkojumā Nr.42 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" saskaņā ar Meža likuma 45. pantu tiek apstiprināts kopējais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē, nevis faktiskais, kurā tiktu ieverts arī sanitārajās un rekonstruktīvajās cirtēs izcirstais apjoms (tas apjoms, kas nepārsniedz piecus procentus no apstiprinātā maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma).

-

Informatīvajā ziņojumā nav ņemts vērā tas, ka bez dabas aizsardzības prasībām ir arī citi procesi, kas samazina mežsaimniecībai pieejamo zemju platību, piemēram, atmežošana, kas tiek veikta valsts robežas uzturēšanai, militāro poligonu izveidei, vēja parku, Rail Baltica izbūvei.
Attiecīgi informatīvais ziņojums papildināms ar informāciju par to, kādi vēl citi procesi ietekmē mežsaimniecībai pieejamās platības un kādā apmērā, jo nav korekti pretnostatīt klimata un dabas aizsardzības mērķus, norādot uz dabas aizsardzības negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un ekonomiku, lai gan ilgtermiņā stabilas dabiskās ekosistēmas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām un samazina to negatīvo ietekmi.

-