Atzinums

Lūdzam pārskatīt un veikt nepieciešamos precizējumus anotācijas 5. sadaļā nolūkā nodrošināt korektu, pilnīgu un precīzu no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošo saistību pārņemšanu un tā atspoguļojumu. Vēršam uzmanību, ka:
1) Komisijas 2025. gada 23. jūnija Deleģētās direktīvas (ES) 2025/1801, ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (turpmāk - Direktīva 2025/1801), pielikums groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2022/1999 par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (turpmāk - Direktīva 2022/1999) I un II pielikumu, attiecīgi anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā nepieciešams atsaukties arī uz korespondējošām Direktīvas 2022/1999 prasībām;
2) minētajā sadaļā norādīts uz Direktīvas 2025/1801 1. panta un pielikuma 1. daļas pārņemšanu projekta pielikumā, bet Direktīvas 2025/1801 pielikumam nav pirmā daļas, iespējams, domāts ar Direktīvu 2025/1801 grozītās Direktīvas 2022/1999 I pielikums;
3) atbilstoši projekta redakcijai tiek izpildītas arī citas no Direktīvas 2025/1801 izrietošās prasības, piemēram, 2. panta 1. punkta trešā daļa (projekta 1.2. apakšpunkts), ko nepieciešams atspoguļot;  
4) nepieciešams skaidrot, kā tiks nodrošināta Direktīvas 2025/1801 prasību pārņemšana pilnībā, jo projekts pārņem tikai minētās direktīvas daļu.

-

Izvērtējama riska kategoriju un pārkāpumu klasifikācijas atbilstība, kā arī Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstība pašreizējai situācijai (pārkāpumiem). Pastāv jautājums, vai riska kategoriju fiksēts uzskaitījums nodrošina direktīvā noteiktā mērķa sasniegšanu.

1. No projektā paredzētā grozāmo noteikumu 10.⁵ punkta izriet, ka pārkāpumu riska kategorijas ir atkarīgas no pārkāpumu klasifikācijas normatīvajos aktos par bīstamo kravu apriti noteiktajam. Projekta anotācijā tas nav tieši skaidrots, taču, domājams, ka atsauce attiecas uz Bīstamo kravu aprites likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem bīstamo kravu aprites autopārvadājumu jomā. Šie pārkāpumi klasificēti trīs grupās: vissmagākie pārkāpumi, ļoti smagi pārkāpumi un smagi pārkāpumi. Līdz ar to salīdzinoši nenoteiktās atsauces vietā būtu pietiekami norādīt tikai šos pārkāpumu veidus un to klasifikāciju (piemēram, paredzēt, ka I riska kategorijas pārkāpumi atbilst vissmagākajiem pārkāpumiem bīstamo kravu aprites autopārvadājumu jomā).

Vienlaikus rodas jautājums, vai tiešām riska kategorijas un tām atbilstošie pārkāpumi ir pilnībā saskaņoti ar pārkāpumiem bīstamo kravu aprites autopārvadājumu jomā un to iedalījumu. Direktīvas 2025/1801 preambulas 9. apsvērumā ir norādīts, ka "Direktīvas (ES) 2022/1999 jaunā II pielikuma formulējumam jāturpina atbilst Regulas (ES) 2016/403 I pielikuma 9. iedaļai". Atšķirīgie pārkāpumu formulējumi un dažādā detalizācijas pakāpe neļauj vienkārši salīdzināt, vai faktiski minētā atbilstība tiešām pastāv. Savukārt Bīstamo kravu aprites likumā administratīvās atbildības regulējums ir ietverts 2020. gadā. Tas arī rada jautājumu, vai likumā esošais pārkāpumu regulējums un to iedalījums joprojām atbilst ES tiesību aktiem. Projekta anotācijā nav pamatota pārkāpumu dažādo klasifikāciju saskaņotība.

2. Direktīvas 2022/1999 jaunajā II pielikumā ir noteikts, ka "atbilstošo riska kategoriju nosaka, ņemot vērā konkrētos pārkāpuma apstākļus un pēc attiecīgās pārbaudi veicošas struktūras/amatpersonas ieskatiem; tas nozīmē, ka pārkāpuma riska kategoriju var paaugstināt vai pazemināt". No pielikuma arī izriet, ka ir iespējami arī tādi pārkāpumi, kas nav uzskaitīti sarakstā, un tos klasificē saskaņā ar riska kategoriju aprakstiem. No projekta un tā anotācijā ietvertā skaidrojuma neizriet informācija, kā īstenojamas šīs prasības.

3. Projektā ietvertā grozījumu redakcija (t. i., noteikumu 10.⁵ punkta apakšpunkti) nav loģiski saistīta un saprotama. Piemēram, tāda izteiksme kā "I riska kategorijas pārkāpumi nosaka vissmagākos pārkāpumus" nav nedz saskaņota ar punkta ievaddaļu, nedz atspoguļo, kāda ir riska kategoriju un vissmagāko pārkāpumu saikne ("riska kategorijas" nekādā veidā nevar "noteikt" vissmagākos pārkāpumus).
 

-

Latvijā pastāv tieši bīstamo kravu aprites regulējumam paredzēti normatīvie tiesību akti. Izvērtējama projekta atbilstība bīstamo kravu un to aprites kontroles un autopārvadājumu kontroles regulējuma sistēmai. Regulējums iekļaujams tajā normatīvā aktā, kurš ir visciešāk saistīts ar regulējamo jautājumu un kur adresāts vispirms meklētu attiecīgās tiesību normas.

1. Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" citastarp ir izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4. panta ceturto daļu, 4.¹ panta trešo daļu un 4.² panta trešo daļu. Pieļaujams, ka projektā paredzētais regulējums varētu būt sasaistīts ar vispārīgo pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizējama un īstenojama autopārvadājumu kontrole.

Vienlaikus pastāv Bīstamo kravu aprites likums, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu un drošu bīstamo kravu apriti. Citastarp likums noteic arī bīstamo kravu aprites kontroles un uzraudzības mehānismu. Šā likuma 11. pantā ir ietverts bīstamo kravu aprites kontroles regulējums. Lai arī šā panta pirmajā daļā ir norāde, ka aprites kontroli nodrošina normatīvajos aktos par autopārvadājumiem, dzelzceļa un jūras pārvadājumiem un aviāciju noteiktās valsts institūcijas, turpmāk pantā ir regulētas šo institūciju tiesības. Saskaņā ar Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta otrās daļas 1. punktu institūcijām ir tiesības veikt pārbaudes, lai kontrolētu šā likuma ievērošanu. Bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokols varētu būt veids, kā fiksē šādu pārbaudi. Turklāt Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt arī kārtību, kādā tiek īstenotas šā panta otrajā daļā minētās tiesības. Tātad šis pilnvarojums attiecas arī uz kārtību, kādā institūcija veic pārbaudes, nodrošinot bīstamo kravu aprites kontroli.

Pamatojoties uz Bīstamo kravu aprites likuma 11. panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu ir izdoti Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība". To saturs liecina, ka šie Ministru kabineta noteikumi attiecas arī uz bīstamo kravu aprites kontroli autopārvadājumu jomā.

2. Ja pastāv vairāki pilnvarojumi, tad nepieciešams noskaidrot, kurš pilnvarojums ir izmantojams konkrētajā situācijā. Piemēram, ja pilnvarojuma apjoms izsecināms no vairāku likumu normām, ir svarīgi noskaidrot, vai un kuras normas uzskatāmas par speciālām normām attiecībā pret pārējām likumu normām, no kurām ir atkarīgs pilnvarojuma apjoms (Satversmes tiesas tiesnešu Artūra Kuča un Gunāra Kusiņa atsevišķo domu lietā Nr. 2018-17-03 3. punkts). Lai arī projektā paredzētais regulējums attiecas tikai un vienīgi uz bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudi, tas ir ietverts vispārīgajā autopārvadājumu kontroles regulējumā.

3. Projektā ietvertais regulējums ir saistīts ar administratīvajiem pārkāpumiem bīstamo kravu aprites autopārvadājumu jomā. Administratīvie pārkāpumi un to korespondējošās normas (neskaitot ES regulējumu) ir vai tiem vajadzētu būt noteiktiem Bīstamo kravu aprites likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos tiesību aktos.

4. Ievērojot minēto, šķietami atbilstošākā vieta, kur ietvert šobrīd projektā esošo regulējumu, ir Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 541 "Bīstamo kravu aprites kontroles kārtība". Projekta anotācijā nav ietverts pamatojums, kāpēc regulējums ir ietverts tieši grozāmajos noteikumos. Līdzšinējā pieeja pati par sevi nav attaisnojums. Iespējams, izvērtējama iespēja veidot vienotu kontroles regulējumu, izvairoties no nevajadzīgas normatīvā regulējuma sadrumstalotības.
 

-

Lūdzam tiesību normu adresātiem nodrošināt skaidru, tiešu un korektu projekta izpratni, kā arī pienācīgu Direktīvas 2025/1801 pārņemšanu tajā. Vēršam uzmanību, ka, piemēram:
1) projekta pielikuma 20. punktā noteikts "Kraušana un nostiprināšana (piemēram, ADR 7.5.7.)", bet Direktīvas 2025/1801 (grozītais Direktīvas 2022/1999 I pielikuma 20. punkts) paredz "pārkraušana un uzglabāšana (piemēram, ADR 7.5.7.)", kas nav saprotamas kā identiskas darbības;
2) projekta pielikuma 26. punktā ietverta atsauce uz valsts noteikumiem, bet ne projekts, ne anotācija nenodrošina izpratni tam, kas projekta kontekstā ar to saprotams, tādēļ nepieciešams atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām paredzēt nepārprotamu atsauci uz nacionālo ārējo normatīvo aktu vai to jomu;
3) projektā ietverta atsauce uz uzņēmumu. Tomēr norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību,nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projekta pielikumu, termina "uzņēmums" vietā izmantojot terminu "komersants" vai "saimnieciskās darbības veicējs".
Kā arī lūdzam izvērtēt pielikumā lietotos saīsinājumus, apzīmējumus, piemēram, MEMU, nodrošinot, ka tiesību normu adresātam, piemērotājam tie ir skaidri un nepārprotami, kā arī ievērojot, ka projektā pieļaujams lietot vienīgi vispārzināmas abreviatūras. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, saīsinājumus piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais saīsināmais termins, un tie konsekventi lietojami tālāk dokumenta tekstā.

-

Lūdzam precizēt projekta pielikuma skaidrojumu "Attiecas uz jebkādiem atbrīvojumiem vai atkāpēm saskaņā ar Direktīvu 2008/68/EK.", formulējot to atbilstoši direktīvas, kā tiesību akta, mērķim un būtībai.
Skaidrojam, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu: "direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes". Atšķirībā no regulām, direktīvas nav tieši piemērojams tiesību akts. Direktīvās tiek noteikts sasniedzamais mērķis. Dalībvalstīm ir uzdevums savlaicīgi iestrādāt direktīvu nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos to mērķa sasniegšanai. Proti, direktīvas ir saistošas dalībvalstīm. Savukārt dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām direktīvās iekļautie nosacījumi kļūst par saistošiem tikai ar brīdi, kad pārņemti nacionālajos normatīvajos aktos.
Konkrētajā gadījumā projektā ietvertā atsauce uz direktīvu aizstājama ar atsauci uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai to jomu, ar kuru attiecīgās direktīvas prasības ir pārņemtas, kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā projektā vai tā anotācijā (nepieciešamības gadījumā - piemērveidā) aicinām konkrētās atkāpes un atbrīvojumus skaidrot.

-

Nolūkā nodrošināt korektu izpratni par pārkāpuma riska kategorijām, lūdzam pārskatīt pielikuma daļu "(5) Reģistrētā pārkāpuma riska kategorija saskaņā ar II pielikumu.", ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" nav II pielikuma.

-

Projektā paredzētais pārbaudes protokola saturs atšķiras no direktīvas regulējuma. Pastāv šaubas, ka projektā nav pietiekami norobežota kontrole un administratīvā sodīšana. Projektā vispār nav pieļaujams regulēt administratīvā pārkāpuma procesa jautājumus. Tāpat projekta anotācijā nav ietverts pienācīgs skaidrojums, it īpaši par privātpersonai piemērojamiem pasākumiem.

Direktīvā 2025/1801 ietvertajā  Direktīvas 2022/1999 I pielikuma 28. punktā ir minēti korektīvo pasākumu (corrective actions – angļu val.) veidi: oficiālais ziņojums, brīdinājums un imobilizācija. Turpretī projektā ietvertajā bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā izmantota atšķirīga pieeja, proti, norādīta konstatēto pārkāpumu novēršanas vieta vai laiks un sankciju veidi – oficiālais ziņojums (sastādīta administratīvā pārkāpuma lieta (protokols)), aizrādījums un imobilizācija.

Latvijas normatīvajos tiesību aktos ar sankcijām pamatā saprot krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvas sankcijas (sodus) kā pretstatu nesodoša rakstura administratīviem pasākumiem. Šajā gadījumā direktīvā lietots apzīmējums "korektīvie pasākumi", kas savukārt ierasti norāda tieši uz nesodoša rakstura administratīviem pasākumiem (līdzekļiem) pretēji sodiem (sankcijām). Tie parasti ir dažādi pienākumi vai ierobežojumi, kam nepiemīt soda pazīmes. Līdz ar to termins "sankcijas" protokolā nav lietojams.

Direktīvas 2022/1999 5. pantā ir minēti daži iespējamie korektīvie pasākumi (atbilstīgie pasākumi), piemēram, transportlīdzekļu imobilizācija jeb aizturēšana uz vietas, prasība pirms brauciena turpināšanas tos sakārtot atbilstīgi noteikumiem. Arī direktīvas II pielikumā ir ietverti līdzīgi korektīvie pasākumi. Oficiāls ziņojums vai brīdinājums tiešā tekstā šeit nav minēti. Līdz ar to pastāv jautājums, kāds ir oficiālā ziņojuma vai brīdinājuma pieļaujamais saturs ES tiesību aktu izpratnē.

Projektā paredzētajā protokolā oficiālais ziņojums šķietami ir saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesu. Tomēr administratīvā sodīšana jebkurā gadījumā nav atzīstama par korektīvu pasākumu. Tā nav arī kontroles sastāvdaļa, bet pavisam atšķirīga un precīzi norobežojama pārvaldes funkcija, kam raksturīgas cita veida tiesiskās attiecības. Vienlaikus nav precīzi nojaušams, kas ir domāts ar norādi "sastādīta administratīvā pārkāpuma lieta (protokols)". Administratīvās atbildības likumā vairs nav iekļauts tāds institūts kā administratīvā pārkāpuma protokols. Savukārt lieta ir dokumentu kopums administratīvā pārkāpuma procesā. Tāpat nav secināms, kāds ir protokolā minētā aizrādījuma saturs un nozīme.

Ievērojot minēto, pastāv pamatotas šaubas, ka, veidojot projektu, nav pienācīga norobežota kontrole un administratīvā sodīšana, kā arī attiecīgi korektīvie pasākumi no administratīvās atbildības izpausmēm. Projekta anotācija nav iekļauts nekāds skaidrojums par šiem pienākumiem un ierobežojumiem, lai arī tie var būtiski ietekmēt privātpersonas.
 

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 4. nodaļai, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka nepieciešamības gadījumā saīsinājumu atrunā pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgā normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, "Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīva 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem (turpmāk - Direktīva Nr. 2003/90)".
Visbeidzot, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām projekta pielikumā aizstāt pieturzīmi "/" ar saikli "un" vai saikli "vai".

-