Atzinums

Lūdzam skaidrot, vai atbilstoši likumprojekta ietvertajā 5.panta pirmās daļas redakcijai kredītiestādei kā noguldījumu piesaistītājam kopīga noguldījuma gadījumā pirms katras darījumu attiecību uzsākšanas ir pienākums noslēgt ar katru kopīgo noguldījumu izdarījušo personu līgumu, t.sk. jāidentificē katra šāda persona? Šāds risinājums nebūtu adekvāts gan no praksē pastāvošo tiesisko attiecību modeļa starp dažādām pusēm, gan arī no aspekta, ka naudas līdzekļi regulāri tiktu gan iemaksāti papildus, gan izmaksāti un uzturēt kredītiestādēm aktuālu šādu informāciju noteikti nebūtu samērīgi.
Lai varētu atbilstoši izprast paredzēto korekto rīcību no kredītiestādes puses, lūdzam papildināt vai precizēt likumprojekta tekstu un anotāciju.
 

-

No likumprojektā ietverto 5.panta 2.¹.-2.⁴ daļu regulējuma nav skaidrs kredītiestādes korekts rīcības modelis, t.sk.
- vai ir paredzēts, ka noguldījumu piesaistītājs katram klientam uzdod šo jautājumu?
- vai ir paredzēts subjektu klāsts, kas var šīm kvalificēties?
- vai šeit ir domātas arī maksājumu iestādes, dzīvojamo namu pārvaldītāji, kredītiestādes? Pie nosacījuma, ka izpildās kritēriji attiecībā uz to personu, kura nauda izvietota kontā identifikācijas iespējām?

Tāpat nav īsti saprotams vai šie grozījumi sagatavoti, lai risinātu namu pārvaldnieku jautājumus daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanā, pārvaldot namu/dzīvokļu īpašnieku kopīgos naudas līdzekļus un uz kā vārda un kas ar kredītiestādi slēgs līgumu par šādu kopīgo noguldījumu? Vai katrai mājai tiktu atvērts atsevišķs konts? Un kam pienāksies garantētā atlīdzība, ja kāds, kurš, piemēram, ieguldījis kopīgajā noguldījumā, īpašumu pārdevis? Un kāda būs korekta rīcība gadījumā, piemēram, ja kopīgajā noguldījumā noguldījusi naudas līdzekļus sankciju sarakstā esošā persona?

Lūdzam ietvert attiecīgus papildinājumus likumprojekta tekstā un papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
 

-

Likumprojektā ietvertās izmaiņas likuma 8.pantā paredz palielināt iemaksu noguldījumu garantiju fondā līdz 0.125% ceturksnī. Ietvertais pamatojums anotācijā neattaisno maksājumu palielināšanu un nav skaidrs, kā maksājuma ceturkšņa palielinājums padara minētā fonda “līdzekļu apmēru elastīgu” un kā tas ietekmē “efektīvu izmantošanu krīzes situācijā”.

Pievēršam uzmanību, ka, ja likumā tomēr tiktu ietverta norma par noguldījumu garantiju fondā iemaksu palielinājumu līdz 0.125% ceturksnī, tad noguldījumu piesaistītājus par šo palielinājumu ir jāinformē vismaz gadu iepriekš, jo šādu līdzekļu izlietojums ir jāieplāno kredītiestāžu budžetos.

Papildus norādām, ka likumprojektā piedāvāts izslēgt 8.panta septīto daļu. Vai tas nozīmē, ka valsts turpmāk negarantētu noguldījumus, bet pārliek šo pienākumu uz noguldījumu piesaistītājiem, kuri veiks iemaksu noguldījumu garantiju fondā pastāvīgi. Attiecīgi veidojas situācija, ka tirgus dalībnieki, nodrošinās iemaksu noguldījumu garantiju fondā arī par tām institūcijām, kurās, pat neskatoties uz to stigru regulējumu un uzraudzību,  iekšējie procesi netiktu pienācīgi pārvaldīti un kuru rīcības vai bezdarbības  dēļ varētu praktiski tikt piemērots šis likums.

Mainot regulējumu attiecībā uz noguldījumu garantiju fondu (tā apmēru, iemaksām tajā), aicinām apsvērt vai nebūtu proporcionāli un adekvāti noteikt kopējo apjomu noguldījumu garantiju fondā (līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā), it īpaši ievērojot, ka Laytvijā ir augstas banku darbības fiksētās izmaksas.

-

Par likumprojektā piedāvāto 28.panta 2.¹ daļas regulējumu, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju par to kāds ir mērķis šīs normas regulējumam un kāda būtu korekta kredītiestādes rīcība - vai tiek sagaidīts, ka, piemēram, internetbankā klientam tiek atspoguļots attiecīgs saistošs paziņojums, ja, kā noteikts piedāvātajā redakcijā, noguldījums “nav atbilstīgs”?
 

-

Par likumprojektā piedāvāto 23.panta trešās daļas regulējumu, lūdzam papildināt anotāciju un ietvert skaidrojumu par no kredītiestādes sagaidāmo korekto rīcību, piemēram, par situācijām, kad tiklīdz minētās daļas regulējumā ietvertajām pazīmēm klients kļūst par maksātnespējīgu vai tā darbība tiek izbeigta ar tiesas lēmumu, vai bankas sistēmā ir jāparādās ierakstam, ka tā noguldījums ir atbilstīgs?

-