Atzinums

Projekta 4. nodaļas 2. rīcības virzienā kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts, ka: “Augusi sabiedrības (piemēram, studentu, sabiedrības grupu, kuras skar iespēju nevienlīdzība u.tml.), viedokļu līderu (piemēram, deputātu, politiķu, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju) un tiesībaizsardzības iestāžu (tostarp, Valsts drošības dienesta) amatpersonu un darbinieku (tajā skaitā, tiesnešu, prokuroru, policistu) izpratne par žurnālistu darbu un viņu drošības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.”. Aicinām precizēt Projektu, dzēšot atsauci uz VDD, ņemot vērā, ka tā neatbilst Projekta 10. lappuses pirmajā rindkopā izmantotajai terminoloģijai, vienlaikus valsts drošības iestādes nav norādāmas kā tiesībaizsardzības iestādes, ņemot vērā to likumā noteikto atšķirīgo kompetenci. Nav arī saprotams, kādēļ VDD tiek izcelts kā vienīgā valsts institūcija, kurai nepieciešams “audzēt izpratni” par žurnālistu darbu un viņu drošības nozīmi. Vienlaikus norādām, ka VDD savas kompetences ietvaros veic darbību informatīvās telpas drošības jomā un VDD īstenotās aktivitātes informatīvās telpas drošības jautājumu aktualizēšanā skaidri norāda uz VDD un tā amatpersonu augstu izpratni par žurnālistu drošības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

-

Projekta 3. nodaļā norādīts, ka: “Tāpat Latvijā ir raksturīgas situācijas, kad tiesībsargājošās (Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un tiesu sistēma) iestādes un valsts drošības iestādes un mediju ētikas uzraugi saņem politiķu un valsts institūciju sūdzības par žurnālistiem”. Ņemot vērā, ka kontekstā iepriekšējā rindkopā tiek aprakstīti žurnālistu privātuma, reputācijas, drošības aizskāruma aspekti, aicinām precizēt Projektu, skaidrojot problemātikas būtību saistībā ar tiesībsargājošajām iestādēm un valsts drošības iestādēm sniegtajām sūdzībām, norādot informāciju par iespējami nepatiesu un nepamatotu sūdzības iesniegšanas faktu, vai skaidrojot pozīciju, ka sūdzību iesniegšanas fakts, neatkarīgi no to satura ir uzskatāms par darbību, kas vērsta pret žurnālistiem.

-

Projekta ietvaros tiek izmantoti termini “žurnālisti” un “žurnālisti un citi mediju profesionāļi”, kas nevieš skaidrību par personu loku, kas tiek aptvertas ar konkrētiem terminiem. Aicinām sniegt definīciju terminiem “žurnālisti” un  “žurnālisti un citi mediju profesionāļi”, lai noteiktu kritērijus personu piederībai iepriekšminētajām grupām, tādējādi skaidri nosakot noteikto personu tvērumu.

-

Plāna projekta 1. rīcības virziena 1.1. pasākums paredz: "Interneta vidē pret žurnālistiem vērstu uzbrukumu un draudu pielīdzināšana (izmeklēšana un sodīšana) nodarījumiem reālajā publiskajā vidē.". Kā minētā pasākuma darbības rezultāts norādīts: "Sagatavots risinājums, normatīvajā regulējumā, kas gan administratīvi, gan kriminālprocesuāli ir pietiekams, lai aizsargātu žurnālistus.". Par  minētā pasākuma izpildi atbildīgās institūcijas noteiktas - Iekšlietu ministrija un Valsts policija.
Norādāms, ka jau šobrīd atbildība par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir paredzēta neatkarīgi no tā, vai attiecīgās darbības (piemēram, vajāšana) tiek veiktas reālajā vai virtuālajā vidē. Līdzīgi tas attiecas arī uz administratīvajiem pārkāpumiem. Tāpat vēršama uzmanība, ka, piemēram, Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem, tādējādi, nodrošinot vienlīdzības principa ievērošanu - aizsargājama ir ikviena  persona, neatkarīgi no tā, kādu profesiju tā pārstāv.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" 4.1.1. apakšpunktu Tieslietu ministrijas funkcija ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi izvērtēt plāna projekta 1.1. pasākuma aktualitāti, vērtējot, par kādām pret žurnālistiem veiktām prettiesiskām darbībām, neatkarīgi no vides, kurās tās tiek veiktas, jau šobrīd normatīvajos aktos nav paredzēta atbildība. Vienlaikus, atbilstoši kompetencei, precizēt par minētā pasākuma izpildi atbildīgo institūciju.

-

Plāna projekta 10. lappuses 3 rindkopā minēts; "Pētījums[1] pierāda, ka Latvijā mediju profesionāļi neuzticas tiesībsargājošajām institūcijām, jo, piemēram, žurnālistu vairākkārtēji iesniegumi par vajāšanu un naida runu internetā nav uzskatīti par pamatu izmeklēšanas uzsākšanai.[..] Iemesli, kāpēc policija ir atteikusi izmeklēšanas uzsākšanu ir vairāki – darbinieku trūkums un pārslodze, izpratnes un praktiskās pieredzes trūkums, jo pieredzes ar šādiem iesniegumiem nav daudz."
Uzskatām, ka apgalvojums: "Iemesli, kāpēc policija ir atteikusi izmeklēšanas uzsākšanu ir vairāki – darbinieku trūkums un pārslodze, izpratnes un praktiskās pieredzes trūkums, jo pieredzes ar šādiem iesniegumiem nav daudz", ir nekorekts.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma  373.pantu, ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ja pieņemts motivēts rakstveida lēmums, personai nosūta lēmuma kopiju. Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Kriminālprocesa likuma 377.pantā ir noteikti kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi, piemēram, nav noticis noziedzīgs nodarījums;  izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva; iestājies noilgums, u.c..  Apstāklis, ka policijā ir darbinieku trūkums, pārslodze, izpratnes un praktiskas pieredzes trūkums, nevar būt pamats un galvenais iemesls izmeklēšanas uzsākšanas atteikumam. 
Pētījumā ""Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situācijas izvērtējums" ir minēts, ka  "pētījuma gaitā policijas pārstāvji identificētās problēmas saistīja ar resursu trūkumu un nepietiekamu žurnālista profesionālās lomas izpratni, skaidru definīciju trūkumu par mediju profesionāļu tiesībām un pienākumiem, kas traucē efektīvi piemērot esošo regulējumu", ko varētu uzskatīt par iespējamiem ietekmējošiem faktoriem, bet nevis galveniem iemesliem izmeklēšanas uzsākšanas atteikumam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot šo apgalvojumu vai precizēt, atbilstoši pētījumā minētajam.


[1] Rožukalne, A., Skulte, I., Stakle, A., (2024). Pētījuma “Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situācijas izvērtējums” ziņojums, Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/48810/download?attachment

 

-

Plāna projekta 32. lappusē 2. tabulas "Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam" 2.2. apakšpunkta aprēķina kolonnā aizstāt vārdus "darba spēka nodokļi" ar vārdiem "darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", norādot arī to likmi (23,59 procenti) un konkrētu summu. Tas uzskatāmi nodrošinātu papildus nepieciešamā finansējuma aprēķina pareizību.    

-