Atzinums

Norādām, ka katra pašvaldība, pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privāta kapitālsabiedrība ir tiesīga patstāvīgi būt projekta iesniedzējs. Pašvaldībai nav pamata uzņemties saistības ar citu pašvaldību, pašvaldības kapitālsabiedrību vai publiski privātu kapitālsabiedrību par projekta īstenošanu daļā, kas uz to neattiecas, proti, neattiecas uz tās īpašumiem. Vienlaikus norādām, ka pašvaldībai nav pamata paredzēt tiesības uzņemties atbildību par šo personu rīcību un risināt no šīm attiecībām izrietošus problēmjautājumus. Ievērojot minēto, ierosinām Ministru kabineta noteikumu projekta trešajā nodaļā atteikties no paredzētā sadarbības institūta, kas satur projekta īstenošanas atbildības nodošanu pilnībā vai daļā citai personai (sadarbības partnerim), kas ir patstāvīgs tiesību subjekts, proti, patstāvīgi var nodrošināt savas vajadzības.
Vienlaikus jānorāda, ka pārvaldes uzdevumu deleģēšana attiecas tikai uz pārvaldes uzdevuma izpildi un nav saistāma ar citām tiesībām un pienākumiem. Turklāt, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana vai pašvaldības objektu uzturēšana nav pārvaldes uzdevums (rīcība) Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jo šāda rīcība pēc būtības ekskluzīvi nepiekrīt tikai pārvaldei. Tādējādi nav noteiktības par mērķi, ar kādu ir paredzēts, ka pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privāta kapitālsabiedrība var būt par pašvaldības sadarbības partneri, ja tā var pildīt jebkuru deleģētu pārvaldes uzdevumu. Tāpat jāvērš uzmanība, ka ar  vārdiem "pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privāta kapitālsabiedrība" saprot ne vien projekta iesniedzējas kapitālsabiedrības vai kurās tai pieder kapitāla daļas, bet ikvienu pašvaldības kapitālsabiedrību un publiski privātu kapitālsabiedrību.
 

-

Ievērojot plānoto sadarbības modeli, ka sadarbības partneris var tikt piesaistīts arī projekta īstenošanai ne sev piederošā īpašumā (balstoties sadarbības partnera pieredzē un kapacitātē līdzīgu projektu īstenošanā), noteikumu projektā iztrūkst būtiski nosacījumi ieguldījumu juridiskam pamatojumam svešā īpašumā, kā arī nav definēts tiesisks pamatojums šāda sadarbības partnera piesaistei kā tādai.
Tāpat norādām, ka esošā 16. punkta redakcijā lietusūdens apsaimniekošanas gadījumā, ja to veic kapitālsabiedrība, nebūs iespējams piesaistīt šādu kapitālsabiedrību (kapitālsabiedrības piesaiste tiek ierobežota uz deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi).

-

Lūdzam konceptuāli skaidrot un nepārprotami noteikumu projektā paredzēt, kā īpašumā un uz kāda pamata nonāk projekta rezultātā izveidotā infrastruktūra (vai iegādātās iekārtas), ja projektu praktiski ir realizējis sadarbības partneris, kas nav konkrētās teritorijas īpašnieks, valdītājs vai turētājs.

-

Ja programmā ir paredzēts atbalsts lietusūdens savākšanas un novadīšanas infrastruktūras sakārtošanai, kas ietilpst ūdenssaimniecības pakalpojumos, tad nav saprotams, kādēļ tiek noteikts, ka projekta rezultātus neizmanto ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Lūdzam pārskatīt neprecīzi lietotos terminus (saimnieciskie pakalpojumi), lai korekti un viennozīmīgi iesaistītajām pusēm būtu iespējams izprast noteikumu projekta būtību un paredzētos ierobežojumus.

-

72. punktā paredzētais izņēmums attiecībā uz 30.10. apakšpunktu neatbilst 30.10. apakšpunkta redakcijai, kurā tiek paredzēts, ka: "Projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris sagatavo un saskaņo ar publisko vai privāto zemes īpašnieku projekta tehnisko dokumentāciju un noslēdz vienošanos starp projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri un iesaistīto publisko vai privāto zemes īpašnieku par sadarbību projekta īstenošanā, izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās infrastruktūras īpašuma, valdījuma vai bezatlīdzības turējuma tiesībām un projekta rezultātu uzturēšanu projekta dzīves cikla laikā". Norādām uz būtiskām nekonsekvencēm attiecībā uz nepieciešamajām tiesībām veikt ieguldījumus svešā īpašumā starp noteikumu projekta punktiem. Šobrīd izveidotās normas ir neskaidras un nesniedz viennozīmīgu izpratni par programmas nosacījumiem.

-

Norādām, ka nesakrīt noteikumu projektā un izziņas 7. punktā skaidrotais, ka būvdarbu gadījumā dzīves cikls ir vismaz 10 gadi pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Atkārtoti lūdzam nodrošināt konsekventu un nepārprotamu informāciju attiecībā uz dzīves cikla ilgumu.
Tāpat, ja dzīves cikls ir vismaz 10 gadi, tad aicinām pārskatīt noteikumu 18.1. apakšpunktu, kur sadarbības līgumam būtu objektīvi jābūt ilgākam par 10 gadiem, ja pati projekta īstenošana var ilgt piecus gadus un 10 gadus uzsāk skaitīt pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

-

Atkārtoti lūdzam nodrošināt skaidrību attiecībā uz projekta īstenošanu privātpersonas zemē, proti, no anotācijā minētā nav noprotams, kuras personas pienākums ir uzturēt veiktos ieguldījumus un kāds konkrēti apgrūtinājums ierakstāms Zemesgrāmatā. Lūdzam atbilstoši precizēt anotācijas sadaļas 1.3. "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļu "Risinājuma apraksts".

-

Ņemot vērā, ka esošā noteikumu projekta redakcija neparedz sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja iesaisti un VTNP atbalsta piešķiršanu, aicinām noteikumu projektā noteikt (un skaidrot anotācijā, ja nepieciešams) skaidru rīcību, kā risināma praksē ļoti iespējama situācija, ja no kopsistēmas tiek atdalīta lietusūdens plūsma, taču nav iespējams izvairīties arī no sadzīves kanalizācijas pārbūves darbiem turpmākai tās funkcionēšanai (piemēram, ļoti vecu tīklu gadījumā), kā arī kā praksē būtu risinājums, ja projektā tiek iekļauta anotācijā minētās izmaksas - ūdens padeves sistēmu būvniecības esošām zaļajām teritorijām izmaksas, taču ūdens padeves sistēmu nav iespējams izbūvēt, ja netiek veikta tīklu paplašināšana sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja piederības pusē.

-

Lai nodrošinātu demarkāciju starp EKII un ES fondu atbalsta programmām, aicinām papildināt 19.4. apakšpunktu: "projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris par projekta iesniegumā plānotajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām ir saņēmis līdzfinansējumu vai ..."
Tāpat aicinām izveidot jaunu apakšpunktu, paredzot, ka projekta iesniedzējs sniedz apliecinājumu par dubultā finansējuma neesamību - darbību un izmaksu nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams skaidrot, kādēl infrastruktūras gadījumā svītrotas publicitātes pasākumu izmaksas, bet iekārtu gadījumā izmaksas publicitātei ir saglabātas.

-

Lūdzam atkārtoti precizēt terminu lietojumu 24.1. apakšpunktā, konkrētāk "kombinētās meliorācijas sistēmu" - vai ar to ir saprotams meliorācijas un lietusūdens kanalizācijas sistēmas? Kāda ir rīcība, ja projektā ir tikai viena veida sistēmas? Vai ar to ir domātas jebkāda veida kombinētas meliorācijas sistēmas (t.sk. ne pašvaldības vai pašvaldības nozīmes koplietošanas)? Lūdzam nepārprotami definēt, kādas izmaksas kādās sistēmās ir attiecināmas, jo, piemēram, šobrīd iztrūkst skaidri definēts, ka attiecināmas ir izmaksas pašvaldības meliorācijas sistēmu pārbūvei.

-

Ņemot vērā, ka V nodaļa ir dzēsta, lūdzam precizēt, kādiem nosacījumiem jāatbilst.

-

Ņemot vērā skaidrojumu izziņas 40. punktā, attiecīgi lūdzam dzēst, ka finanšu rezerve atkarīga no apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām, jo tas likumsakarīgi nebūs vēl iespējams, jo tā ir iekļaujama projekta iesnieguma veidlapā, t.i., aprēķināma brīdī, kad vēl nav apstiprinātu attiecināmo izmaksu.

-

Lūdzam skaidrot, kurai juridiskajai personai ir noteikts pienākums uzturēt ieguldījumus dzīves ciklā, ievērojot, ka 38.2.6. apakšpunktā ir atsauce uz 30.10. apakšpunktu. Tāpat lūdzam skaidrot anotācijā, par kāda veida apgrūtinājumiem apliecinājumi iesniedzami, ņemot vērā, ka apgrūtinājumi ir arī aizsargjoslas.
 

-

Aicinām skaidri noteikt, kur (grāmatvedībā?) jānodala dažādās sadarbības partnera darbības un finanšu plūsmas.

-

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 10. punktā tiek definēti ūdenssaimniecības pakalpojumi, kas ir sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi, decentralizētie kanalizācijas pakalpojumi, pakalpojumi lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai, tai skaitā centralizētajās kanalizācijas sistēmās. Atbilstoši korektajai ūdenssaimniecības pakalpojumu definīcijai lūdzu precizēt anotācijas sadaļas 1.3. "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļu "Risinājuma apraksts".

-

No lietotā jēdziena "izbūve" noprotams, ka ir attiecināma jaunbūve, bet ne būves atjaunošana vai pārbūve, aicinām precizēt, lai viennozīmīgi noprotams, ka attiecināma ir arī atjaunošana, pārbūve. Lūdzam atbilstoši precizēt anotācijas sadaļas 1.3. "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļu "Risinājuma apraksts".

-