Atzinums

Finanšu ministrija norāda, ka plānotais nodokļu pieaugums nepieciešams, lai kompensētu inflāciju un atjaunotu nodokļu likmes, ņemot vērā cenu pieaugumu kopš 2021. gada. Taču šāda pieeja ir problemātiska. Nodokļu celšana tieši ietekmēs pārvadājumu izmaksas un veicinās inflāciju. Tādējādi paši nodokļu grozījumi kļūst par inflācijas katalizatoru, nevis līdzekli tās mazināšanai. Turklāt transportlīdzekļu nodokļa izmaiņas jau tika pārskatītas 2021. un 2023. gadā, kas jau radīja nestabilitāti nozarē. Šāda bieža nodokļu maiņa neveicina prognozējamību un stabilitāti uzņēmējdarbības vidē.
 

-

Piedāvātais grozījums rada bažas ne tikai par tā ietekmi uz ekonomiku, bet arī par pieeju, kāda tika izmantota šī projekta izstrādē. Finanšu ministrija nav izvērtējusi alternatīvus risinājumus, kas liek uzdot jautājumu – vai šis ir vienīgais un labākais veids, kā risināt valsts budžeta jautājumus? Atbilde uz jautājumu par alternatīvām ir vienkārša: "Nē." Tas norāda uz vienpusīgu skatījumu un neņem vērā iespējamos elastīgākus un efektīvākus risinājumus.
Vēl viens nozīmīgs aspekts ir nepieciešamība pēc stabilitātes un skaidrības. Nodokļu sistēmai jābūt prognozējamai, lai uzņēmēji un iedzīvotāji varētu plānot savas finanses. Bieža nodokļu maiņa un indeksācija, pamatojoties uz inflāciju, radīs finansiālu nestabilitāti un neskaidrību. Taksometru nozare jau piedzīvo pietiekami daudz izaicinājumu, un papildu nodokļu slogs tikai pastiprinās šīs grūtības.
 

-

Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija vēlas pievērst uzmanību pārmaiņām transportlīdzekļu nodokļu politikā, kuras piedāvā Finanšu ministrija. Paredzētie grozījumi – transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa paaugstināšana par 10% – jau tagad rada bažas gan taksometru nozares, gan visu autovadītāju un uzņēmēju vidū. Paaugstinājums, kas skars gan privātpersonas, gan uzņēmumus, var radīt nopietnas sekas ekonomikai un Latvijas iedzīvotāju labklājībai.
 

-

Šis lēmums, saskaņā ar kuru sabiedrība netika iesaistīta projekta izstrādē, rada nopietnus jautājumus. Kāpēc projekts, kas ietekmē tik plašu cilvēku loku, tika sagatavots bez sabiedrības viedokļa un bez konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm? Transporta nodokļi ietekmē daudzas dzīves jomas – no preču un pakalpojumu cenām līdz iedzīvotāju mobilitātei. Nodokļu palielināšana var izraisīt būtisku sociāli ekonomisku ietekmi, tāpēc būtu loģiski iesaistīt šajā procesā nozares pārstāvjus, ekspertus un arī privātpersonas, kuras tieši skars šīs izmaiņas.
Vēl vairāk neskaidrību rada tas, kāpēc likumprojekta autori uzskatīja par nepieciešamu izvairīties no sabiedriskajām diskusijām vai vismaz neinformēt sabiedrību par piedāvātajām izmaiņām. Demokrātiskā sabiedrībā svarīga loma ir iedzīvotāju līdzdalībai procesos, kas saistīti ar ekonomikas un sociālās politikas izmaiņām. Bez šīs līdzdalības rodas šaubas par to, vai šī likumprojekta izstrāde un pieņemšana kalpos sabiedrības interesēm kopumā.
Latvijā pastāv daudz sabiedrisko organizāciju, tostarp transporta nozares apvienības un pārstāvji, kuri aktīvi piedalās dažādu normatīvo aktu apspriešanā un sniedz būtisku ieguldījumu politikas veidošanā. Šīs organizācijas pārstāv gan komerciālo pārvadājumu nozares uzņēmumus, gan privātos transportlīdzekļu īpašniekus, un to viedoklis ir būtisks, veidojot sabalansētu un uz izaugsmi vērstu nodokļu politiku. Nepiesaistot šos pārstāvjus, Finanšu ministrija ignorē svarīgu sabiedrības segmentu, kas varētu sniegt vērtīgu ieskatu un priekšlikumus.
Rodās vairāki kritiski jautājumi:
Kāpēc tika izvēlēts sabiedriskās apspriešanas izslēgšanas ceļš? Kas tieši pamudināja izstrādātājus atteikties no publiskām konsultācijām ar nozares pārstāvjiem un sabiedrību kopumā?
Kā tika ņemtas vērā dažādu sabiedrības grupu intereses? Lēmumiem, kuri rada finansiālu slogu sabiedrībai, jābalstās uz plašu viedokļu spektru, īpaši ņemot vērā transporta nozares pārstāvju viedokļus.
Kā plānots kompensēt iespējamo negatīvo ietekmi, ja likumprojekts netiks atklāti kritizēts un uzlabots? Vai ir izvērtēti iespējamie ekonomiskie riski un to ietekme uz transporta nozari kopumā?
Sabiedrības līdzdalības trūkums šajā svarīgajā procesā grauj uzticību likumdošanas izstrādes kārtībai. Caurspīdīgums un atklātība ir būtiskas sastāvdaļas taisnīgai nodokļu politikai, un šāds lēmums, izstrādājot tik nozīmīgu projektu, šķiet pārsteidzīgs un nepamatots.

-