Atzinums

PAR INFORMATĪVĀ ZIŅOJUMA 4.6.1.APAKŠPUNKTA TREŠO DAĻU: "Normatīvajos aktos teritorijas plānošanas jomā paredzēt vienotu regulējumu gaisvadu līniju pārvietošanai pazemē, samērojot gaisvadu īpašnieku un ēku īpašnieku intereses un nekavējot ēku sakārtošanu."

Kā minēts iepriekš, 100% atteikšanās no gaisvadu infrastruktūras izbūvētā pilsētā, lai arī ļoti vēlams mērķis, tomēr var nebūt iespējama, neapdraudot patērētāju iespējas turpināt lietot ātru internetu. Tādēļ aicinām normatīvā regulējuma izstādē drīzāk paredzēt jaunu gaisvadu izbūves pilnīgu aizliegumu, vienlaikus, sakārtojot normatīvo bāzi, lai nodrošinātu operatoriem iespēju pilnvērtīgi ekspluatēt un uzturēt kārtībā vēsturiski tiesiski izbūvētas gaisvadu līnijas.

PAR INFORMATĪVĀ ZIŅOJUMA 4.6.1.APAKŠPUNKTA PIRMO DAĻU: "Noteikt pienākumu jaunas ielas būvniecības vai ielas pārbūves gadījumā izbūvēt komunikāciju tuneļus":

Komunikāciju tuneļu izbūve ielu sarkano līniju robežās nekādā mērā neatrisina problemātiku, kas saistīta ar kanalizācijas pieejamību gaisvadu komunikāciju pārvietošanai. Pilnvērtīga komunikāciju pārvietošana ir iespējama tikai tad, ja papildus komunikāciju tuneļiem ielu sarkano līniju robežās ir izbūvēti pievadi līdz konkrētām dzīvojamām mājām, kas nodrošina elektronisko sakaru komersantiem iespēju pārvietot gaisvadu līnijas un turpināt pakalpojumu sniegšanu mājās esošajiem abonentiem. Šādi pievadi varētu būt vairāku elektronisko sakaru komersantu koplietošanā, vai arī pašvaldības, vai arī konkrētās dzīvojamā mājas īpašumā, nodrošinot visiem elektronisko sakaru komersantiem vienlīdzīgas iespējas to izmantošanā uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
 

Aicinām izteikt Informatīvā ziņojuma 4.6.1.apakšpunkta pirmo daļu šādā redakcijā:

"1) noteikt pienākumu jaunas ielas būvniecības vai ielas pārbūves gadījumā izbūvēt komunikāciju tuneļus, kā arī pievadus pie dzīvojamām ēkām;"

PAR INFORMATĪVĀ ZIŅOJUMA 4.6.1.APAKŠPUNKTA IEVADDAĻU: "Izstrādāt vienotu regulējumu un kompleksu risinājumu gaisvada līniju pārvietošanai pazemē:"

Kā redzams no iepriekš izklāstītās problemātikas, kas ir fiksēta Rīgas domes normatīvo aktu izstrādes dokumentos, ir acīmredzams, ka 100% atteikšanās no gaisvadu līnijām atsevišķās blīvi apbūvētās teritorijās var nebūt iespējama. Vēl šobrīd ir identificējams virkne blīvi apbūvētu vietu, kurās joprojām nav izbūvēta optiskā tīkla infrastruktūra [skat.: https://www.lvrtc.lv/projekti/platjosla/kas-ir-platjoslas-projekts/]. Paredzot iespēju šādu infrastruktūru izbūvēt tikai pazemē, šajās teritorijās pasliktināsies savienojamība. Tādēļ būtu racionāli domāt par regulējumu, kas sabalansēti ļautu nodrošināt esošo gaisvadu līniju ekspluatēšanu, uzturot tās kārtībā un maksimāli konsolidējot gaisvadu koridoros, skaidri nosakot iesaistīto pušu pienākumus. Regulējuma skaidrība atvieglotu elektronisko sakaru tīklu ekspluatēšanu operatoriem, vienlaikus arī neapgrūtinot nekustamo īpašumu īpašnieku un attīstītāju iespējas nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un arī rekonstrukcijas veikšanā.


 

Aicinām izteikt Informatīvā ziņojuma 4.6.1.apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:
“4.6.1. Izstrādāt vienotu regulējumu un kompleksu risinājumu gaisvada līniju pārvietošanai pazemē, kā arī rekonstrukcijas veikšanai pēc maksimālās konsolidācijas principa gadījumos, kad pārvietošanos pazemē praktiski nav realizējama:
 

Par Informatīvā ziņojuma 4.6.punktu "Atteikšanās no gaisvada līnijām pilsētvides uzlabošanai".

Saistībā ar Informatīvā ziņojuma 4.6. punktā “Atteikšanās no gaisvada līnijām pilsētvides uzlabošanai” ietverto izklāstu, uzsveram identificēto problēmu atbilstību faktiskajai situācijai saistībā ar atsevišķu pašvaldību ieceri saistošajos noteikumos par teritorijas plānojumiem pamazām atteikties no gaisvadu elektronisko sakaru līniju ekspluatēšanas.

Spilgts piemērs šajā jomā ir Rīgas pilsēta, kurā, neskatoties uz to, ka pienākums pakāpeniski pārvietot gaisvadu līnijas pazemes kanalizācijā RD Saistošajos noteikumos tika noteikts jau 2004. un 2006. gadā, situācija ar gaisvadu līniju reālām pārvietošanas iespējām nav atrisināta vēl arī 20 gadus vēlāk, t.i., 2024. gadā.

Ar atteikšanos no gaisvadiem saistītā problemātika lakoniski un precīzi identificēta 2013. gadā Paskaidrojuma rakstā pie Rīgas Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma saistošajiem noteikumiem [pieejams: https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/RVC_AZ_TP_Paskaidrojuma_raksts_ar_Groz.pdf]:
“Ar pazemes un virszemes komunikācijām pārblīvētajās un ierobežotajās centra publiskās ārtelpas teritorijās liela tehniska un juridiska problēma ir esošo būvnormatīvu un tehnisko prasību ievērošana dažādu inženiertīklu savstarpējam novietojumam telpā un attiecībā pret citām būvēm un apstādījumiem. Esošie normatīvi veidoti galvenokārt perspektīvajiem risinājumiem, kad komunikāciju telpa tiek plānota, piemēram, veidojot jaunas ielas, taču nav realizējami rekonstrukcijas un restaurācijas apstākļos vēsturiskā pilsētas vidē. Vairāki normatīvie dokumenti ir morāli novecojuši.” [147. lpp.]
“Vienlaikus jāapzinās, ka praktiskajā RVC attīstībā būs nepieciešami vēl radikālāki nestandarta risinājumi, un atbildīgajām institūcijām šīs situācijas jāizvērtē kontekstā un radoši, ņemot vērā pilsētas attīstības prioritātes un reālās tehniskās un finansiālās iespējas.” [147.lpp.]
“[..] Izvērtējama esošā inženiertīklu projektu un ielu saskaņošanas kārtība, nepieciešamības gadījumā tajā izdarāmas korekcijas, kā arī ierosināmi vajadzīgie uzlabojumi valsts tiesiski normatīvajos aktos, lai izslēgtu neracionālas un praksē nerealizējamas prasības, piemēram, saskaņošanu ar katru daudzdzīvokļu ēkas līdzīpašnieku.” [148.lpp.]

Konkurences padome 2023. gada 24. marta vēstulē nr. 1.7-2/388, reaģējot uz tirgus dalībnieku sniegto informāciju par gaisvadu pārvietošanas problemātiku Rīgas pilsētā,  norādījusi: “[…] Vērtējot spēkā esošo elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju regulējumu, ņemot vērā faktisko situāciju – proti, pazemes kabeļu līniju ierīkošana lielā skaitā gadījumu ir ļoti apgrūtinoša vai nav iespējama, secināms, ka pastāv risks, ka ilgtermiņā šāds regulējums var negatīvi ietekmēt pakalpojuma pieejamību, nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci un tirgus struktūru, kā rezultātā varētu ciest sabiedrības intereses saņemt kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu, kas savukārt var negatīvi skart arī pilsētas attīstību.”

Risinot situācijas saistībā ar gaisvadu pārvietošanu pilsētvidē,  aicinām ņemt vērā vairākas praktiskas un juridiskas problēmas, kurām nepieciešams rast vienotu valsts līmeņa risinājumu:
izbūvētas kanalizācijas pieejamības nodrošināšana uz nediskriminējošiem pamatiem visiem elektronisko sakaru komersantiem;
jaunas kanalizācijas izbūves iespējamības nodrošināšana, gadījumos, kad jau esošais pilsētu pazemes infrastruktūras izvietojums jaunas kanalizācijas izbūvi padara neiespējamu, ļaujot izdarīt atkāpes no gaisvadu pārvietošanas pazemes kanalizācijā un saglabājot iespēju gaisvadu līnijas saglabāt un uzturēt pienācīgā un ekspluatēšanai derīgā kārtībā;
administratīvā sloga, kas saistīts ar nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu saņemšanu šādas elektronisko sakaru tīklu rekonstrukcijas veikšanai, ievērojama atvieglošana, nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas saņemšanu šādos gadījumos aizstājot ar informēšanu.

Izstrādājot turpmāku regulējumu, tai skaitā, par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, ir kritiski svarīgi, regulējuma izstrādei pieiet sistēmiski, respektējot valsts stratēģiski svarīgu interešu realizēšanas vajadzības savienojamības nodrošināšanas jomā. Regulējums nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir līdzsvarojams ar Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma regulējumu un izstrādes stadijā esošo nākamās paaudzes Eiropas savienības līmeņa regulējumu.

2023. gada 23. februārī publicēts Eiropas Komisijas Regulas priekšlikums par pasākumiem gigabitu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai un Direktīvas 2014/61/ES  atcelšanu (Gigabitu infrastruktūras regula)  (turpmāk – Regulas priekšlikums), kurš 2023.gada 5. decembrī ar Eiropas savienības padomes lēmumu nodots parlamenta trialoga uzsākšanai. Regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā pie Regulas projekta izstrādes pamatojuma norādīts: “Kvalitatīva digitālā infrastruktūra ir arvien nozīmīgāks visas ekonomikas stūrakmens, ieņemot savu vietu līdzās elektrības, gāzes, ūdens un transporta tīkliem. Lieliska un droša savienojamība ikvienam un visā ES kļūst par priekšnoteikumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus ekonomiskos un sociālos ieguvumus, kuru pamatā ir mūsdienīgi tiešsaistes pakalpojumi un ātri interneta savienojumi.” Regulas priekšlikuma mērķis ir “veicināt izmaksu efektīvu un savlaicīgu ļoti augstas jaudas tīkla (very high capacity network) izvēršanu, kas nepieciešama, lai izpildītu ES pieaugošās savienojamības vajadzības.”

Regulas projekta 7. panta (1) daļā norādīts: “Kompetentās iestādes nepamatoti neierobežo, nekavē vai nepadara ekonomiski mazāk pievilcīgu jebkura ļoti lielas jaudas tīkla vai saistīto iekārtu elementa izvēršanu. Dalībvalstis nodrošina, ka visi noteikumi, kas reglamentē nosacījumus un procedūras, kas piemērojamas atļauju piešķiršanai, tostarp piekļuves tiesībām, kas vajadzīgas ļoti lielas jaudas tīklu vai saistīto iekārtu elementu izvietošanai, ir konsekventi visā valsts teritorijā.” Regulas priekšlikuma Preambulā par šī regulējuma mērķi skaidrots: “Lai aizsargātu valsts un Savienības vispārējās intereses, var būt vajadzīgas vairākas dažādas atļaujas elektronisko sakaru tīklu elementu vai saistīto iekārtu izvietošanai. Tās var ietvert rakšanas, būvniecības, pilsētplānošanas, vides un citas atļaujas, kā arī piekļuves tiesības. […] Tāpēc, lai atvieglotu izvēršanu, visi noteikumi par nosacījumiem un procedūrām, kas piemērojami atļauju un piekļuves tiesību piešķiršanai, būtu saskaņojami nacionālā līmenī.”

Politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” (Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam) ir noteikti konkrēti uzdevumi un mērķi 2030. gadam, kas palīdzēs virzīt Eiropas digitālo pārveidi. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas nolūkā līdz 2030. gadam Savienībā sasniegt Lēmuma 4. pantā noteiktos digitālos mērķrādītājus, kur 4.panta 2.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka visi galalietotāji noteiktā atrašanās vietā ir aptverti ar gigabitu tīklu līdz tīkla pieslēgumpunktam, un visas apdzīvotās teritorijas ir aptvertas ar nākamās paaudzes ātrdarbīgiem bezvadu tīkliem ar vismaz 5G līdzvērtīgu veiktspēju saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu. 
 

Aicinām Informatīvā ziņojuma 4.6. punkta pamatojuma daļu papildināt ar iepriekš norādīto pašvaldību pieredzi un iestāžu viedokļiem par to, kā arī ar informāciju par būtiskiem nacionāla un ES līmeņa normatīvajos aktos nostiprinātiem principiem, kas būtu ievērojami, izstrādājot normatīvo regulējumu, kas veicinātu gaisvadu elektronisko skaru tīklu pārvietošanu pazemes kanalizācijā.