Atzinums

Lai arī mājokļa pabalsta piešķiršanas kritēriji tiek noteikti valsts līmenī, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments 2025. gadā aicināja Labklājības ministriju rosināt grozījumu izstrādi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta ceturtajā un piektajā daļā, paredzot pašvaldībām tiesības izmaksāt mājokļa pabalstu pie augstākiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli pēc mājokļa izmaksu segšanas.
Būtu nepieciešams pašvaldībām dot iespēju kādai no sabiedrības grupām (mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem) noteikt augstāku koeficientu mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai jeb zemākus sliekšņus, lai kvalificētos mājokļu pabalstam, nekā likumā noteiktie koeficienti. Aicinām šo priekšlikumu analizēt pamatnostādņu izvērtējuma ietvaros un paredzēt priekšlikumu attiecīgi nepieciešamo tiesību aktu grozījumiem.

-

Pamatnostādnēs ietvertās rīcības netiek fokusētas uz pašvaldību individuālajām vajadzībām, bet pielāgotas “vidējai pašvaldībai”, tas nozīmē, ka šāds skatījums neatspoguļo Latvijas galvaspilsētas Rīgas realitāti mājokļu jomā. Aicinām iespēju robežās visos aspektos Rīgu apskatīt atsevišķi, ņemot vērā tās nozīmi un atšķirību no pārējām pašvaldībām. 

-

Ziņojumā ietverta informācija par kopējo jauno mājokļu pieaugumu “2024. gadā Latvijā ekspluatācijā tika pieņemti 4058 mājokļi, kas ir aptuveni 0.38% no kopējā dzīvojamā fonda valstī.” Aicinām norādīt, cik no šiem mājokļiem ir izbūvēti Rīgā, kurā nav pieejami finansiāli atbalsta instrumenti īres mājokļu būvniecībai.

-

Pamatnostādnēs “vidējās pašvaldības” kontekstā tiek runāts par energoefektivitātes pasākumu veikšanas nepieciešamību, taču nav analizēti alternatīvi risinājumi energoefektivitātes pasākumu īstenošanas finansēšanai, kurus varētu ieviest un īstenot pašvaldības, kā arī nav analizēti iespējamie finanšu avoti šādu alternatīvo risinājumu, piemēram, vietēja līmeņa rotācijas fonds, iedzīvināšanai. Aicinām veikt šādu analīzi.

-

Aicinām ziņojumā analizēt arī drošības aspektu, kas izriet no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas, proti, fokusēt rīcības arī uz drošības aspektu, ņemot vērā, ka pamatā Rīgā un arī citviet Latvijā esošais mājokļu fonds ir izbūvēts pirms 50-70 gadiem un tā tehniskais stāvoklis paredz nekavējošus kapitālos ieguldījumus.

-

-

Lūdzam norādīt, vai pēc 4.3.1.3. atbalsta instrumenta sekos vēl kādi atbalsta instrumenti, kas pašvaldībām ļautu ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu veikt ieguldījumus jaunu pašvaldības īres mājokļu izveidē (esošo, bet neizīrēto dzīvokļu atjaunošanai). Esošā situācija liecina, ka bez ārējā finansējuma, piemēram, Rīgas pašvaldības gadījumā, pēc diviem līdz trim gadiem būs jāatgriežas sākotnējā pozīcijā pirms 4.3.1.3. atbalsta instrumenta izmantošanas, kad neremontēto un neizīrēto dzīvokļu skaits ik gadu palielinās, nepietiekama pašvaldības finansējuma dēļ.

-