Atzinums

Lūdzam papildināt Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar skaidrojumu, vai Digitālās kompetences centra izveidošana nodrošinās klīniskās universitātes slimnīcās arī elektronisko medicīnisko datu rašanos/ ierakstu izveidošanos?

-

Lūdzam izvērtēt vai Projektā paredzētais viens kalendārais gads centra izveidei nepieciešamo administratīvo un normatīvo aktu saskaņošanai no ziņojuma pieņemšanas brīža (20.lpp.) ir pietiekams, ievērojot apstākli, ka paredzēts arī definēt digitālos pakalpojumus un faktiski veikt IKT reorganizāciju padotības pārvaldības iestādēs.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju Digitālās kompetences centram deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus (ar attiecīgajiem grozījumiem normatīvajos aktos) nodefinēt kā ekskluzīvas tiesības, kā sabiedriskās nozīmes pakalpojumu Komercdarbības atbalsta likuma ietvaros. Tādējādi jau savlaicīgi definējot valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus, lai Digitālās kompetences centrs kā kapitālsabiedrība nākotnē varētu pretendēt uz dažādiem finanšu avotiem un nerastos administratīvie šķēršļi, kas saistās ar komercdarbības atbalsta ierobežojumiem.

-

Projekta būtu papildināms arī ar Digitālās kompetences centra darbības ietekmi uz klīnisko universitāšu slimnīcu budžetiem, t.sk. uz piešķirto Eiropas savienības finansējuma slimnīcām kā pakalpojumu sniedzējiem ar vispārēju tautsaimniecības nozīmi pie C2 scenārija,  un cilvēkresursiem. Ja esošie darbinieki būs jāpārvirza Digitālās kompetences centra darbības nodrošināšanai, tas būs papildus slogs uz cilvēkresursiem un finansēm iepretim ārstniecības iestādes tiešo pienākumu izpildei.

-

Lūdzam izvērtēt Digitālās kompetences centram deleģēto funkciju/uzdevumu skaitu C2 apakšmodelim (16.lpp.) pret paredzēto personālsastāva skaitu. Tostarp, Digitālās kompetences centrs pārvaldīs 19 informācijas sistēmas un 7 valsts reģistrus (9.lpp.), taču personālsastāvā nav paredzēts informācijas drošības pārvaldnieks vai datu aizsardzības speciālists. Vienlaicīgi arī nav aprakstīta klīnisko universitāšu slimnīcu uzdevums visu uzskaitīto informācijas sistēmu un valsts reģistru pārvaldībā.

-

Kritiski svarīgi ir definēt klīnisko universitāšu slimnīcu atbildības jomas uzdevumus Digitālās kompetences centrā C2 apakšmodelī, lai klīniskajām universitātes slimnīcām kā centra kapitāldaļu turētājiem mazinātu risku uzņemties tādas saistības, ko ilgtermiņā nevarēs izpildīt un būs līdzatbildīgi, piemēram, par DigiVes (E-veselības nākamā iterācija).

-

LLSA konceptuāli atbalsta Ministru Kabineta konceptuālā ziņojuma projekta (turpmāk - Projekts) tālāku virzību, tomēr vienlaikus norāda uz Projekta trūkumiem atsevišķās pozīcijās, kas attiecīgi var novest pie riskiem klīniskās universitātes slimnīcas pamatdarbībai, kurus var novērst, detalizētāk izstrādājot Projektu un norādot jomu un atbildības sadalījumu Digitālās kompetence centrā.
Digitālo kompetenču centram tiks deleģēti augstas stratēģiskas nozīmes valsts pārvaldes uzdevumi veselības nozarē. Ja esošajā institucionālajā ietvarā šie uzdevumi nav paveicami, jautājumu var risināt piedāvātajā kapitālsabiedrības (kopdarbības) formātā, jo uzdevumu izpildi paredz gan veselības nozares IKT pakalpojumu stratēģijas (t.sk. IKT arhitektūras) ieviešana, gan datu apmaiņa nozarē un pārējie definētie uzdevumi skar arī klīnisko universitāšu slimnīcu pamatdarbību. Ir atbalstāma kapitālsabiedrības formas izvēle Digitālās kompetences centram.
Projekta C2 modelis (4.; 15; lpp.) paredz Digitālo kompetenču centru veidot kā valsts kapitālsabiedrību, kurā kapitāldaļas sadalītas starp Veselības ministriju un klīniskajām universitātes slimnīcām, attiecīgi 52% Veselības ministrijai un 16% katrai klīniskajai universitātes slimnīcai un ka šāds dalījums veicinātu līdzsvarotu pieeju lēmumu pieņemšanā, salāgojot politiskās un ārstniecības iestāžu intereses. Tomēr jāņem vērā, ka Digitālajam kompetenču centram Projektā definētās funkcijas un uzdevumi (16.lpp.) primāri nav saistītas ar klīnisko universitāšu slimnīcu pamatdarbību. Līdzdalība pamatkapitālā 16% apmērā ir saistības, kuras klīniskās universitātes slimnīcām būtu jāuzņemas bez faktiskās iespējas ilgtermiņa ārstniecības iestāžu interešu īstenošanai. Tāpēc sākotnēji būtu nepieciešams pārskatīt uzdevumus un izveidot pārvaldību, kas atbilst Digitālās kompetences centram deleģēto uzdevumu izpildei.
Vienlaicīgi ārstniecības iestāžu intereses tiktu ievērotas Digitālā kompetenču centra pārvaldībā, ja klīnisko universitāšu slimnīcu pārstāvjus sākotnēji iekļautu kapitālsabiedrības padomes sastāvā, nevis piešķirtu kapitāla daļas 16% apmērā, vienlaicīgi saglabājot kapitālsabiedrībai 100% piederību Latvijas Republikai (valsts kapitāla daļu turētājas – Veselības ministrijas personā). Padome kontrolē kapitālsabiedrības sasniedzamos mērķus, līdz ar pienākumu izvirzīt uzdevumu kapitālsabiedrībai un īsteno arī to izpildes kontroli. Tādam Digitālā kompetenču centra pārvaldības mehānismam būtu līdzsvarota ietekme un tādā gadījumā arī klīnisko universitāšu slimnīcu kā ārstniecības iestāžu intereses būtu labāk pārvaldītas neuzliekot pienākumu rūpēties par kapitālsabiedrības darba organizēšanu, finansiālās stabilitātes nodrošināšanu, risku vadību (operacionālo vadību). Nākotnē pārskatot Digitālās kompetences centra funkcijas/uzdevumus, varēs lemt arī par kapitālsabiedrības dalībnieku skaita paplašināšanu un daļu kapitāla daļu nododot pārvaldībā klīniskajām universitātes slimnīcām.
 

-