Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar pamatnostādņu projektu "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" (turpmāk – Pamatnostādņu projektu). Ņemot vērā sniegtos uzņēmēju priekšlikumus, vēlamies vērst uzmanību uz trūkumiem Pamatnostādņu projektā, lai nodrošinātu sabiedrības veselībai labvēlīgu regulējumu.
LTRK atbalsta paaugstinājumu veselības aprūpes budžetam 6% no IKP apmērā, tomēr jānorāda, ka reducējot kopējos finanšu līdzekļus veselības aprūpei, Latvijas iedzīvotāji nevarēs saņemt atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus. Jau šobrīd Latvijas veselības aprūpes budžets ir viens no zemākajiem ES un tā ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem ir pierādīta. Paredzot finansējumu no budžeta veselības aprūpei  6% no IKP sasniegt tikai 2027.gadā, pastāv nopietni demogrāfiskie riski un šis būtiskais budžeta samazinājums, kas ir veikts pēc iepriekšējās pamatnostādņu redakcijas, neliecina par ilgtspējīga finansēšanas modeļa nostiprināšanu, kā to paredz pašreizējā Valdības deklarācija. Nepieciešams protokollēmumā iekļaut punktu par to, ka plānotais finansējuma indikators ir 6% no IKP, un tas tiek pārskatīts  2024.gadā, nodrošinot budžeta kāpinājuma salāgošanu ar ES vidējo rādītāju. Uz nepieciešamību kāpināt finansējumu norādīts arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas diskusijā (Protokols Nr. 98, 20.10.2021.) Vēršam uzmanību, ka cilvēkkapitāla attīstība ir viens no Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķiem, kā arī COVID pandēmija ir apliecinājusi pēc nepieciešamības stiprināt veselības aprūpes sistēmu. 
 

Pamatojoties uz Pamatnostādņu projektā minēto: "[9.] Sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī galvenais priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 g.v.) cēlonis. 25% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas nāves gadījumiem Latvijā var novērst.", kā arī to, ka tā ir izvirzīta kā viena no veselības jomas prioritātēm, lūdzam paredzēt šādas atbilstoša mēroga rīcības:
Pamatnostādņu projekta 3.1.6.uzdevumam "Uzlabot pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem" nav skaidri mērķēts un norādīts konkrēts finansējuma apjoms, lai nodrošinātu, ka pamatnostādnēs izvirzītie rezultatīvie rādītāji tiešām tiek sasniegti. Mūsu ieskatā nav pieļaujams, ka slimībām ar visaugstāko mirstības rādītāju netiek novirzīts konkrēts finansējuma apjoms nāves gadījumu samazināšanai. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un koordinētu darbību īstenošanas uzraudzības mehānismu, aicinām izveidot koordinācijas mehānismu (darba grupu), kas apkopo un izvērtē indikatorus, analizē esošo situāciju un izvirza potenciālos risinājumus sistēmas uzlabošanai, seko līdzi politikas īstenošanai un veicina kopējo sirds un asinsvadu jomas ekosistēmas attīstībai. 
Pamatnostādņu projekts nesniedz redzējumu un konkrētas darbības kā valstī tiks uzlabota preventīvā medicīna, īpaši, kā tiek plānots uzlabot zemos valsts organizētos skrīninga atsaucības rādītājus. Lūdzam veidot darba grupu ar mērķi veikt situācijas analīzi (zemās atsaucības iemesli/šķēršļi) un izstrādāt konkrētu rīcības plānu situācijas uzlabošanai. Tieši agrīna diagnostika un savlaicīga ārstēšanas uzsākšana ir viens no veidiem kā optimizēt nacionālo veselības budžetu. 
LTRK aicina pārskatīt veselības aprūpes finansēšanas modeli, ņemot vērā, ka tas ir novecojis un valsts noteiktās pakalpojumu cenas nesedz pašizmaksu lielākai daļai no pakalpojumiem, kā arī ir vērojams ļoti straujš materiālu, energoresursu sadārdzinājums, rezultātā tiek palielinātas cenas maksas pakalpojumiem. Norādām, ka piešķirtajam finansējumam būtu jābūt vērstam uz tarifu sakārtošanu atbilstoši faktiskajām izmaksām, paredzot indeksāciju atbilstoši situācijai.
Pamatnostādņu projektā nav iekļauts būtisks sabiedrības veselības aspekts kā obligātās veselības pārbaudes (OVP). Kādā veidā valsts plāno integrēt OVP ikgadējā sabiedrības veselības monitoringā? Ilgstoši nav risināta savietojamība (digitālo risinājumu un procesa veidā) ar regulārajām OVP darba vietās un ar veselības pārbaudēm pie ģimenes ārsta, kā arī OVP veikšanai tiek novirzīts milzīgs darba devēju resurss, t.sk. caur apdrošināšanas kompānijām.
LTRK norāda, ka būtu nepieciešams aktualizēt jautājumu par nodarbināto atbildību par darba drošības prasību ievērošanu darba vietā vai atrašanos apreibinošu vielu ietekmē un ar to saistītiem negadījumiem, kurus šobrīd kompensē sociālais budžets vai darba devējs. Šis jautājums nav ilgstoši risināts. Arī indivīdam būtu jāuzņemas atbildības par savu rīcību un no tā izrietošajām sekām.
Lūdzam  uzdevumos 5.10. un 5.11. iekļaut Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūru kā līdzatbildīgos, ņemot vērā, ka šīs institūcijas ir atbildīgas par inovāciju un jaunu produktu/risinājumu attīstības veicināšanu valstī, kā arī, lai sinhronizētu starpinstitūciju darbību un palielinātu ieguldījumu rezultātus.