Atzinums

Dokumenta projektā nav iekļauts LTRK iepriekš paustais ierosinājums, kas paredzētu samazināt nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru.

 

3.11.
Pasākums: Samazināt nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru.
Pamatojums: Viens no Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam rīcības virzieniem ir “Nelegālā tirgus ierobežošana”.  Latvijā ir lielākais nelicencētā azartspēļu tirgus īpatsvars starp Baltijas valstīm - 44% no kopējā jeb 44,7 milj EUR (datu avoti: https://h2gc.com/; https://www.egba.eu/resource-post/european-regulated-gambling-market/). Aplēsts, ka zaudējums valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā ir 22% no nelicencētā tirgus jeb apmēram 10,0 milj EUR gadā. Viens no būtiskākajiem nesamērīgi lielas nelicencētā tirgus daļas pastāvēšanas iemesliem Latvijā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem – t.i., nodoklis tiek piemērots nevis “tīrajam laimestam” (no laimesta atskaitot ar dalību saistītos izdevumus), bet gan naudas pārskaitījumiem no spēles konta uz banku. Valsts Kultūrkapitāla fonda budžetu no 2022. gada veidos arī daļa no azartspēļu nodokļu ieņēmumiem 2,21% apmērā. Tādējādi nelegālā tirgus samazināšanās rezultātā pieaugtu plānotie budžeta ieņēmumi arī no šī nodokļa. Nelegālo azartspēļu norises vietu un pieejamības ierobežošana ir viena no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) prioritātēm atbilstoši IAUI stratēģijai 2020.-2022.gadam.
Darbības rezultāts: Izvērtēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa no azartspēļu laimestiem piemērošanas kārtības maiņas nepieciešamība. Pārskatīts kopējais nodokļu slogs azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, lai izvērtētu iespējamos risinājumus. Mazināta azartspēļu spēlētāju motivācija piedalīties nelicencētās azartspēlēs. Nelicencētā tirgus daļas samazinājums vismaz līdz vidējam Eiropas līmenim (20%) un attiecīgi valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu pieaugums.
Rezultatīvais rādītājs. Izstrādāti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un citos normatīvajos aktos, ja risinājums to paredz. Skat. Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2. politikas rezultāta  “Atbildīga un godīga uzņēmējdarbības vide” rezultatīvos rādītājus.
Atbildīgā institūcija: FM
Līdzatbildīgās institūcijas: VID, IAUI
Izpildes termiņš: 30.06.2022.
 

Plāna prioritāšu definēšana. LTRK apzinās, ka ēnu ekonomika ir horizontāla tautsaimniecības problēma, kura var skārt teju jebkuru tautsaimniecības nozari. Nav šaubu, ka risinājumi ēnu ekonomikas ierobežošanai var tikt meklēti dažādi – gan nozaru, gan pārnozaru griezumā. Vienlaikus LTRK uzsver, ka sistēmiska ēnu ekonomikas apkarošana, nosakot galvenos prioritāros pasākumus cīņai pret ēnu ekonomiku noteiktā laika posmā, varētu dot nepieciešamo stimulu ēnu ekonomikas apkarošanai, kuras apmērs 2020. gadā sasniedza augstāko rādītāju kopš 2011. gada[1].
Ierosinām ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu turpmāk veidot, definējot galvenos pārnozaru pasākumus un tiem pakārtotos apakšpasākumus, kas dotu iespēju precīzi novērtēt plāna rezultātu izpildi, kā arī attīstītu sistēmisku un pragmatisku pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanas aktivitāšu īstenošanā.
Sasniedzamo mērķu definēšana. Iepazīstoties ar Ministrijas izstrādāto plāna projektu, LTRK secina, ka lielākoties ēnu ekonomikas apkarošanai definēto pasākumu rezultatīvie rādītāji ir saistīti ar dažādu normatīvo aktu izstrādi, kas per se  neapliecina ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos.
Ierosinām turpmāk plānā definēt pēc iespējas skaidrus, saprotamus un izmērāmus rādītājus, piemēram, plānoto ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumu, papildus plānotos ieņēmumus valsts budžetā vai citu precīzu kritēriju, kura sasniegšanai ir tieša sasaiste ar ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos.


[1] Ēnu ekonomikai Latvijā pieaugot, ir sasniegts lielākais ēnu ekonomikas apjoms kopš 2011. gada. Pieejams: https://www.ltrk.lv/lv/content/jaunumi/5431
 

-