Atzinums

Likumprojekta 45.¹ panta sestās daļas 1.teikumā būtu svītrojams vārds “visiem”, jo direktīvas mērķis ir paredzēt papildus tiesības pieprasīt papildus atlīdzību tikai saistībā ar tiem ieņēmumiem, kas ir gūti tieši no darba izmantošanas.
Kultūras ministrija neprecīzi citē Digitālās vienotā tirgus direktīvas preambulas 78.apsvērumu. Latviešu tekstā ir norādīts, ka “Novērtējot to, vai atlīdzība ir nesamērīgi zema, būtu jāņem vērā visi attiecīgajā lietā būtiskie ieņēmumi …”. Savukārt, angļu valodas tekstā ir norādīts uz atbilstošiem (relevant) ienākumiem no darbu izmantošanas  - “All revenues relevant to the case in question…”.
Anotācijas papildinājums nenovērš Likumprojekta teksta neatbilstību, kā rezultātā likuma tekstam tiks dota priekšroka. Tādēļ attiecīgi šī daļa būtu izsakāma analoģiski Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 32.panta otrajā daļai, šādā redakcijā: ”Autoram neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības pieprasīt papildu atlīdzību, ja līgumā noteiktā atlīdzība ir nesamērīgi maza, salīdzinot ar ieņēmumiem, kas pēc līguma noslēgšanas gūti tieši tiesību vai darba izmantošanas rezultātā, tai skaitā, ja minētie ieņēmumi gūti jauna tiesību vai darba izmantošanas veida rezultātā vai tāda izmantošanas veida rezultātā, kura nozīmība pieaugusi attiecīgā līguma darbības laikā”.

-

Likumprojekta 45.¹ panta ceturtā daļa būtu izslēdzama, jo tā rada jaunu institūtu “līguma grozīšana” un faktiski iespēju “apstrīdēt” noteiktās un visdrīzāk jau izmaksātās atlīdzības apmēru.
Kultūras ministrija sniegtais komentārs attiecībā uz šo priekšlikumu liecina, ka nav saprasta IFPI iebildumu būtība.
Digitālā vienotā tirgus direktīvas 18. panta 2.punktā paredzētais dalībvalstu mehānisms, lai īstenotu “pienācīgas un samērīgas atlīdzības principu”, ir jau iekļauts Likumprojekta piedāvātā panta sestajā daļā. Tas atbilst Direktīvas 20.pantam, kas paredz līguma koriģēšanu (adjustment) attiecībā uz atlīdzības apmēru un nevis noslēgtā līguma grozīšanu.
Bez tā, ka nav skaidrs, kad šādas tiesības rodas un cik ilgi šādas tiesības pastāv un kāds ir noilguma termiņš, piedāvātā redakcija faktiski rada iespējas autoram nākamajā dienā pēc līguma noslēgšanas pieprasīt līguma grozījumus, kas nav Direktīvas mērķis.

-

Likumprojekta 45.¹ panta trešā daļa ir jāpapildina ar šādu norādi, ka “Taisnīgu atlīdzību var noteikt kā vienreizēju maksājumu.”, jo to paredz arī EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (turpmāk tekstā – Direktīva) 73.apsvērums un Direktīvas 18.panta 2.daļa.
Lai arī ir mēģināts šo problēmu risināt ar Anotācijas teksta papildināšanu, taču praksē likuma piemērošanā primāri un pamatā piemēro pašu likuma tekstu. Līdz ar to šādu nozīmīgu jautājumu būtu vērtīgi iekļaut paša likuma tekstā.

-

Saistībā ar Likumprojekta 45.¹ pantu otro daļu jānorāda, ka Kultūras ministrija sniegtais komentārs – “Eiropas akadēmiskās vides pārstāvji ir skaidrojuši, ka aprakstošie termini “pienācīga” un “samērīga” ir kumulatīvi piemērojami atlīdzību raksturojoši elementi, kur katrs no tiem iztulkojams atsevišķi” - liecina, ka nav saprasta IFPI iebildumu būtība, kā rezultātā šīs priekšlikums ir noraidīts nepamatoti.
Uzturot savus 2022.gada 25.marta priekšlikumos izteiktos argumentus, IFPI vēlas norādīt, ka atbilstoši (taisnīgu) atlīdzību veido pienācīga un samērīga atlīdzība ko piemēro kumulatīvi, taču Likumprojektā piedāvātā redakcijā ir nepamatoti atsevišķi izdalīts kritērijs - samērīgums no saņemtā labuma.
Līdz ar to tiek piedāvāta redakcija, kurā šis kritērijs netiek nepamatoti izdalīts no kopējā novērtējuma, izsakot šo daļu šādā redakcijā:
“(2) Šā likuma VII nodaļas izpratnē atlīdzība ir taisnīga, ja tā līguma noslēgšanas brīdī atbilst atsavināmo mantisko izņēmuma tiesību vai iegūstamo darba izmantošanas tiesību ekonomiskajai vērtībai un tiesību vai darba izmantošanas rezultātā gūtajam mantiskajam labumam.”
Tāpat ir jāmaina anotācijas teksts attiecībā uz Likumprojekta 45.1 panta otro daļu, jo, pirmkārt, nav pamata atlīdzību samērot kā daļu (procentus) no tiesību vai darba izmantošanas rezultātā gūtā mantiskā labuma, jo atlīdzības apmēru nosaka tā brīža tirgus situācija un tam var nebūt piesaistes pie finansiālā gala iznākuma; otrkārt, ir jārunā par tieši attiecināmo mantisko labumu.

-

IFPI uztur savus argumentus attiecībā uz Likumprojekta 45.² panta otro un trešo daļu, jo norāde, ka Darba grupā autortiesību normatīvā regulējuma pastāvīgai pilnveidei tika atbalstīts Autortiesību likuma 45.² panta otrajā un trešajā daļā paredzētais risinājums, nesatur pretargumentus pēc būtības.
No Likumprojekta 45.² panta otrās daļas ir izslēdzami vārdi – “nekavējoties”, jo direktīva nesatur šādu prasību, savukārt, mūsdienu informācijas uzkrāšanas vai apziņošanas sistēmas var tikt veidotas automatizētas ar noteiktu atjaunošanas ciklu. Tāpat ir pamats piemērot Direktīvas 19.panta otrajā daļā paredzēto iespēju pieprasījumu licences saņēmējam ar līgumpartnera starpniecību, tādēļ ir ieteikums otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(2) Ja tiesību pārņēmējs ir noslēdzis licences līgumu vai izsniedzis licenci darba tālākai izmantošanai un tādēļ tiesību pārņēmēja rīcībā nav šā panta pirmajā daļā norādītās informācijas, tiesību pārņēmējs pēc autora vai autora pārstāvja pieprasījuma sniedz viņam informāciju par licenciātu (vārdu, uzvārdu vai nosaukumu). Licenciātam pēc autora vai autora pārstāvja pieprasījuma, kas tiek veikts caur pirmo līgumpartneri, ir pienākums sniegt viņam šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kura ir licenciāta rīcībā.”
No Likumprojekta 45.² panta trešās daļas ir izslēdzami vārdi – “nekavējoties”, jo direktīva nesatur šādu prasību, savukārt, mūsdienu informācijas uzkrāšanas vai apziņošanas sistēmas var tikt veidotas automatizētas ar noteiktu atjaunošanas ciklu. Tāpat ir pamats piemērot Direktīvas 19.panta otrajā daļā paredzēto iespēju pieprasījumu apakšlicences saņēmējam ar līgumpartnera starpniecību. Tādēļ ir ieteikums trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
(3) Ja licenciāts, ar kuru autors ir noslēdzis licences līgumu, ir izsniedzis apakšlicenci darba tālākai izmantošanai un tādēļ licenciāta rīcībā nav šā panta pirmajā daļā norādītās informācijas par darba izmantošanu apakšlicences ietvaros, licenciāts pēc autora vai autora pārstāvja pieprasījuma sniedz viņam informāciju par apakšlicences saņēmēju (vārdu, uzvārdu vai nosaukumu). Apakšlicences saņēmējam pēc autora vai autora pārstāvja pieprasījuma, kas tiek veikts caur pirmo līgumpartneri, ir pienākums sniegt viņam šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kura ir apakšlicences saņēmēja rīcībā.“

-

Likumprojekta 45.² panta pirmajā daļa būtu jāpapildina no Direktīvas iztrūkstošo vārdu “nepieciešamais”.
Kultūras ministrijas Pārskatā norādītais arguments par atbilstības Digitālā vienotā tirgus direktīvas 19.panta 1.punktam nodrošināšanu man pamatots, jo direktīvas 19.panta 1.punktā ir norāde uz relevantu informāciju. Līdz ar to šīs prasības izpildei ir nepieciešams papildināt šī panta daļu ar attiecīgu tekstu un izteikt šo daļu šādā redakcijā
“(1) Autora mantisko tiesību pārņēmējam un licenciātam, ar kuru autors ir noslēdzis licences līgumu, ir pienākums vismaz reizi gadā sniegt autoram nepieciešamo aktuālu un visaptverošu informāciju par tiesību vai darba izmantošanu, tai skaitā par tiesību vai darba izmantošanas veidiem, šīs izmantošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un autoram pienākošos atlīdzību. Šo informāciju sniedz atbilstoši katras nozares specifiskajiem apstākļiem, tostarp līgumā ar autoru vienojoties par informācijas sniegšanas veidu un formu.

-

Attiecībā uz Likumprojekta 56.² pantu “Darba vai blakustiesību objekta izmantošana, ko veic tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs” IFPI uztur savus argumentus, jo norāde, ka Darba grupā autortiesību normatīvā regulējuma pastāvīgai pilnveidei iebildums neguva atbalstu, nesatur pretargumentus pēc būtības.

Likumprojekta 56.² panta trešās daļas 2.punkts ir jāpapildina ar norādi uz nozares augstākiem standartiem, jo tikai šādu standartu ievērošana atbrīvo no atbildības par autortiesību un blakus tiesību pārkāpumu. Tādēļ 2.punkts ir jāizsaka šādā redakcijā:
“2) ievērojot nozares augstākos standartus par profesionālo rūpību, ir pielicis vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai nav pieejami tādi darbi vai blakustiesību objekti, par kuriem autortiesību vai blakustiesību subjekti ir snieguši tam atbilstošo un nepieciešamo informāciju; un”

Likumprojekta 56.² panta septītā daļa ir svītrojama, jo šie nosacījumi attiecas uz “pasīvajām platformām”, kuras ir izslēgtas no regulējuma ar Elektroniskās komercijas direktīvas skaidrojumu 42.punktu (42) Izņēmumi no šīs direktīvas radītajām saistībām attiecas vienīgi uz gadījumiem, kad informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju darbība ir ierobežota līdz darbības tehniskajam procesam un pieejas sniegšanai komunikāciju tīklam, pa kuru trešo personu informācija tiek pārraidīta vai uz laiku uzglabāta ar nolūku vienīgi padarīt pārraidīšanu efektīvāku; šīs darbības ir tikai tehniskas, automātiskas un pasīvas, kas netieši norāda, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem nav nedz zināšanu, nedz kontroles pār informāciju, ko pārraida vai uzglabā. Ja ir vēlme atkārtot Direktīvas 17.panta astoto daļu, to var izdarīt anotācijā. IFPI priekšlikums nerada pienākumu veikt vispārīgu pārraudzības pienākumu.

Attiecībā uz Likumprojekta 56.⁴ panta pirmo daļa ir jāpapildina ar Direktīvas 70.apsvēruma, 12.panta, 17.panta piektās un devītā daļa norādi uz iedarbīgu un ātru sūdzību izskatīšanas kārtību. Attiecīgi šī daļa ir izsakāma šādā redakcijā:
“(1) Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs nosaka iedarbīgu un ātru kārtību, kādā tas, nekavējoties un neprasot samaksu, izskata lietotāju iesniegtās sūdzības par piekļuves atspējošanu augšupielādētiem darbiem vai blakustiesību objektiem vai to izņemšanu.”
Nevar piekrist Kultūras ministrijas norādei, ka Digitālā vienotā tirgus direktīvas 17.panta 9. punktā paredzētais pienākums ir saturiski iekļauts Autortiesību likuma 56.⁴ panta esošajā redakcija, jo ir svarīgi, lai sūdzību izskatīšana notiktu gan ātri, gan iedarbīgi, kā to nosaka direktīva.

-