Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka termins "nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija" jau tiek lietots dažādos plūdu riska pārvaldības dokumentos, bet tas nav nostiprināts Ūdens apsaimniekošanas likumā (turpmāk – likums). Līdz ar to projekts paredz papildināt likuma 9. panta ceturtās daļas 13. punktu pēc vārdiem "teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks" ar vārdiem "nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas)".

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka citās likuma vienībās netiek lietots termins "nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija". Turklāt anotācijā minētajā Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"" (23-TA-1712) ir skaidrots, kas tiek saprasts ar terminu "nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas". Savukārt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 121. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu, papildinot likumu ar termina "nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija" skaidrojumu, svītrot Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"" (23-TA-1712) termina "nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas" skaidrojumu, izvērtēt, vai citās likuma vienībās nav nepieciešams lietot terminu "nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija" un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu, kā arī attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 9. panta 6.¹ daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt to.

Papildus lūdzam projektā paredzētajā likuma 9. panta 6.¹ daļā lietot likumā minēto terminu "plūdu postījumu vietu kartes" un "plūdu riska kartes" (attiecīgā locījumā).
 

-