Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekta "Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijas nolikums" (turpmāk – projekts) izdošanas tiesiskajā pamatā norādīts, ka tas izdots saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka Ministru kabinets izveido valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju (turpmāk — kontroles komisija). Kontroles komisijas locekļi uz šīs komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, saglabājot atlīdzību. Vismaz pusi no kontroles komisijas sastāva veido personas, kuras nav nodarbinātas Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta pirmajā daļā nav dots pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta projekta tālāku virzību, ja projekta izdošana nav iespējama uz citas spēkā esošas likuma normas, kas pilnvaro Ministru kabinetu izdot attiecīgu ārēju normatīvo aktu.

-

Lūdzam svītrot projekta 1. punktu, ņemot vērā to, ka tas dublē Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta pirmās daļas pirmajā teikumā un otrajā daļā noteikto.

-

Lūdzam svītrot projekta 2. punktu, ņemot vērā to, ka tajā minētā kontroles komisijas kompetence izriet no Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta otrās daļas, 7. panta otrās daļas un 10. panta pirmās daļas.

-

Lūdzam svītrot projekta 3.1. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka kontroles komisijas pienākums pārskatīt Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus izriet no Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta otrās daļas, savukārt lēmumus, kādus var pieņemt augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, nosaka Administratīvā procesa likuma 81. panta otrā daļa.

-

Lūdzam svītrot projekta 3.2. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka kontroles komisijas pienākums pieņemt lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā izriet no Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta otrās daļas.

-

Lūdzam svītrot projekta 3.5. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka administratīvā akta izdošanai nepieciešamās informācijas iegūšanu paredz Administratīvā procesa likuma 59. pants.

-

Lūdzam pārskatīt to valsts iestāžu sarakstu, kuru pārstāvjus paredzēts iekļaut kontroles komisijas sastāvā. Vēršam uzmanību uz to, ka valsts iestāžu amatpersonas, pat tad, ja tām ir atbilstoša izglītība, piemēram, Veselības ministrijas pārstāvim izglītība medicīnā, ir attiecīgās politikas veidotāji, nevis praktiski īstenotāji. Uzskatām, ka kontroles komisijas sastāvā ir jāiekļauj attiecīgo jomu eksperti, nevis ministriju ierēdņi.

-

Lūdzam projekta 4.2.5. apakšpunktā paredzēto Tieslietu ministrijas pārstāvi aizstāt ar Reliģijas lietu konsultatīvās padomes virzītu pārstāvi. Personas pārliecības patiesuma vai atbilstības militārajam dienestam vērtēšana nav Tieslietu ministrijas kā politikas veidotāja kompetencē, savukārt Reliģijas lietu konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt tiesību uz reliģijas brīvību ievērošanu, kā arī sekmēt savstarpēju izpratni (toleranci) starp dažādu reliģisku uzskatu piekritējiem Latvijas sabiedrībā (Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2009. gada 28. jūlija nolikums Nr. 1-2/12 "Reliģijas lietu konsultatīvās padomes nolikums").

Reliģijas lietu konsultatīvās padomes deleģēts pārstāvis;

Lūdzam precizēt projekta 9. punktu, ņemot vērā to, ka kontroles komisijas tiesības uzaicināt piedalīties kontroles komisijas sēdēs ekspertus izriet no projekta 3.4. apakšpunkta.

-

No projekta 11.7. apakšpunkta izriet, ka iesaucamajam ir tiesības pieteikt noraidījumu kontroles komisijas sastāvam. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka Ministru kabinets izveido kontroles komisiju. Proti, kontroles komisija būs Ministru kabineta izveidota pastāvīga institūcija, kurai ir noteikta kompetence. Ja iesaucamais noraidīs kontroles komisijas sastāvu, nebūs citas institūcijas, kas varēs izlemt attiecīgos jautājumus. Ja mērķis ir piešķirt tiesības iesaucamajam pieprasīt, lai jautājuma izlemšanā nepiedalās persona, kura atrodas iespējamā interešu konfliktā, norādām, ka interešu konflikta jautājumi risināmi likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot projekta 11.7. apakšpunktu.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādi varētu būt projekta 11.10. apakšpunktā minētie uzaicināto personu un iesaucamā pieteikumi un lūgumi.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kas būs projekta 11.11. apakšpunktā minētie kontroles komisijas sēdē pieņemtie mutiskie lēmumi. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 14. punktā paredzēts, ka kontroles komisijas lēmumus noformē rakstveidā.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir saprotams ar projekta 13. punktā minēto pilnu kontroles komisijas sēdes protokolu. Proti, vai tas būs protokols, kas sagatavots atbilstoši projekta 11. punktā paredzētajam protokola saturam. Vienlaikus lūdzam skaidrot, vai projekta 12. punktā minētais protokols nebūs pilns protokols un šāds pilns protokols tiks sagatavots tikai tajos gadījumos, kad iesaucamais vai iestāde, kura ir tiesīga pieprasīt sēdes protokolu, to prasīs. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 12. punkts paredz, ka kontroles komisijas sēdes protokols tiek parakstīts ne vēlāk kā trešajā darba dienā pēc kontroles komisijas sēdes. Tādējādi secināms, ka kontroles komisijas sēdes protokols sagatavojams trīs darba dienu laikā. Savukārt projekta 13. punktā paredzēto pilno kontroles komisijas sēdes protokolu jāsagatavo piecu darba dienu laikā pēc pieprasījuma. Papildus lūdzam skaidrot, vai iestāde, kura būs tiesīga pieprasīt sēdes protokolu, būs iestāde, kuras pārstāvis ir kontroles komisijas sastāvā, vai tā ir domāta kāda cita iestāde.

-

Lūdzam skaidrot, kas jāsaprot ar projekta 14. punktā minēto pilno kontroles komisijas sastāvu. Proti, kontroles komisija nebūs tiesīga pieņemt lēmumu, ja kontroles komisijas sēdē nepiedalīsies kāds no kontroles komisijas locekļiem vai kāds no kontroles komisijas locekļiem atstatīs sevi no lēmuma pieņemšanas iespējama interešu konflikta dēļ. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams, ko nozīmē, ka lēmums tiek pieņemts apspriežoties bez citu personu klātbūtnes. Projekta 9. punkts paredz, ka kontroles komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs pieaicināt komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām citu institūciju pārstāvjus vai ekspertus. Projekta 9. punktā minētās personas nebūs kontroles komisijas locekļi, bet tiem būs tiesības piedalīties komisijas darbā. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59. pantā noteikto kontroles komisijai būs tiesības iegūt nepieciešamo informāciju no dažādām institūcijām un speciālistiem, kas nenozīmē, ka tās tiek uzaicinātas darbam kontroles komisijā. Tādējādi nav saprotams, vai arī projekta 9. punktā minētās personas nevarēs piedalīties kontroles komisijas sēdē brīdī, kad kontroles komisija pieņems lēmumu.

-

Lūdzam svītrot projekta 15. punkta otro teikumu. Vēršam uzmanību uz to, ka informācijas iegūšanas un personas uzklausīšanas pienākums iestādei izriet no Administratīvā procesa likuma 59. un 62. panta. Vienlaikus norādām, ka no projekta 15. punkta neizriet, ka kontroles komisija, izskatot administratīvo lietu rakstveida procesā, sanāks uz sēdi, tādējādi nav saprotams, ko nozīmē tas, ka iesaucamais nepiedalās kontroles komisijas sēdē, bet paskaidrojumus sniedz rakstveidā.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 16. punktā paredzēto, ka kontroles komisijas sēdes, kas notiek mutvārdu procesā, notiek tikai klātienē. Vēršam uzmanību uz to, ka mutvārdu procesā sēdes ir iespējams rīkot arī videokonferences režīmā.

-

Lūdzam svītrot projekta 17. punktu, ņemot vērā to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka administratīvo aktu adresātam paziņo atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajam. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka administratīvo aktu paziņo adresātam vai trešajai personai, tādējādi Aizsardzības ministrijai kontroles komisijas lēmums nevar tikt paziņots, bet tā var tikt informēta par pieņemto lēmumu, ja tas ir nepieciešams. Vienlaikus lūdzam precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Lūdzam svītrot projekta 18. punktu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunktā paredzēto normatīvā akta projektā neietver deklaratīvas normas. Vienlaikus lūdzam precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Ņemot vērā izteikto iebildumu par Tieslietu ministrijas pārstāvja kontroles komisijas sastāvā nomaiņu uz Reliģijas lietu konsultatīvās padomes pārstāvi, lūdzam anotācijā svītrot teikumu:
"Tieslietu ministrijas pārstāvis, kā iestādes, kura atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 19. augusta noteikumiem Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" izstrādā, organizē un koordinē politiku reliģiskās lietās, un kura kopā ar tās padotībā esošo iestādi - Uzņēmumu reģistru - pārņēma Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas."

"Noteikumu projektā noteikts kontroles komisijas sastāvs. Proti, Kontroles komisijas priekšsēdētājs ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis, kontroles komisijas locekļi – Nacionālo bruņoto spēku kapelānu dienesta pārstāvis, Nacionālo bruņoto spēku psihologu dienesta pārstāvis, Valsts kancelejas pārstāvis, Tiesībsarga pārstāvis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, kā arī Veselības ministrijas pārstāvis."
Lūdzam minētajā anotācijas tekstā Tieslietu ministrijas pārstāvi aizstāt ar Reliģijas lietu konsultatīvās padomes virzītu pārstāvi. Personas pārliecības patiesuma vai atbilstības militārajam dienestam vērtēšana nav Tieslietu ministrijas kā politikas veidotāja kompetencē, savukārt, Reliģijas lietu konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt tiesību uz reliģijas brīvību ievērošanu, kā arī sekmēt savstarpēju izpratni (toleranci) starp dažādu reliģisku uzskatu piekritējiem Latvijas sabiedrībā (LR Tieslietu ministrijas 2009. gada 28. jūlija nolikums Nr. 1-2/12 "Reliģijas lietu konsultatīvās padomes nolikums").

Noteikumu projektā noteikts kontroles komisijas sastāvs. Proti, Kontroles komisijas priekšsēdētājs ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis, kontroles komisijas locekļi – Nacionālo bruņoto spēku kapelānu dienesta pārstāvis, Nacionālo bruņoto spēku psihologu dienesta pārstāvis, Valsts kancelejas pārstāvis, Tiesībsarga pārstāvis, Reliģijas lietu konsultatīvās padomes deleģēts pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, kā arī Veselības ministrijas pārstāvis.

Anotācijas 2.1. apakšsadaļā ir norādīts, ka projekts ietekmēs fiziskās personas, taču sadaļā "Ietekmes apraksts", nav norādīts, kāda būs šī ietekme. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotācijas 2.1. apakšsadaļu ar informāciju par to, kā projekts ietekmēs fiziskās personas – valsts aizsardzības dienestā iesaucamos.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7. sadaļu, ņemot vērā to, ka projektā ir minētas vairākas iestādes, kuras visticamāk arī nodrošinās projekta izpildi un kuras projekts ietekmēs.

-