Projekta ID
21-TA-1295Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.12.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam likumprojekta 1. pantā ietvertajā likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4. panta pirmajā daļā ievērot Valsts informācijas sistēmu likumā lietoto terminoloģiju (sk. termina "valsts informācijas sistēmas pārzinis" skaidrojumu) un aizstāt norādi uz informācijas sistēmu veidošanu un uzturēšanu ar norādi uz informācijas sistēmu darbības organizēšanu un vadīšanu vai lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot atsevišķi lietoto terminoloģiju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Tiesiskās noteiktības nolūkos lūdzam precizēt likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta trešo daļu, norādot, par kādu sistēmu auditācijas pierakstu (t.i., informācijas sistēmu) minētajā daļā tiek runāts.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Paužam bažas, ka ar likumprojekta 1. pantu varētu netikt sasniegts likumprojekta anotācijā minētais likumprojekta mērķis noteikt tādu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) valsts informācijas sistēmu tiesisko ietvaru, kas atbilst cita starpā Valsts informācijas sistēmu likumam. Proti, likumprojekta anotācijā cita starpā norādīts uz Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto minimālo prasību normatīvajos aktos norādīt valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu.Tomēr no likumprojekta skaidri neizriet, kādu VID noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot katru attiecīgo valsts informācijas sistēmu. Tāpat līdzīgi no likumprojekta un tā anotācijas skaidri neizriet, vai likumprojektā paredzēts noteikt attiecīgās valsts informācijas sistēmas uzdevumus un funkcijas. Attiecīgi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts [1]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta trešajā daļā paredzētā deleģējuma (pilnvarojuma) atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu. [2] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[3]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz Ministru kabinetam noteikt sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas kārtību. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[4] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[5] Šajā sakarā salīdzinājumam vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Vienlaikus norādām, ka, pamatojoties uz Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmē nolemto (sk. protokolu Nr. 2, 1.§[6]), likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Saeimas sēžu stenogrammas, Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas. Gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, nepieciešams izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.
[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.
[6] file:///C:/Users/Viesturs/AppData/Local/Temp/Prot_Nr_2_221020-2.pdf
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz Ministru kabinetam noteikt sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas kārtību. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[4] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[5] Šajā sakarā salīdzinājumam vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Vienlaikus norādām, ka, pamatojoties uz Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmē nolemto (sk. protokolu Nr. 2, 1.§[6]), likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Saeimas sēžu stenogrammas, Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas. Gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, nepieciešams izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.
[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.
[6] file:///C:/Users/Viesturs/AppData/Local/Temp/Prot_Nr_2_221020-2.pdf
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta trešā daļa cita starpā paredz, ka Ministru kabinets nosaka datu apstrādes un glabāšanas noteikumus un kārtību. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un izslēgt norādi uz datu apstrādes un glabāšanas kārtību, ņemot vērā, ka attiecīga norāde uz noteikumiem ir plašāka un ietver sevī arī kārtības noteikšanu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam salāgot likumprojektu ar likumprojekta anotāciju. Norādām, ka atbilstoši likumprojekta anotācijā minētajam
Ministru kabineta noteikumi par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas darbību stāsies spēkā vispārējā kārtībā, savukārt par pārējām VID valsts informācijas sistēmām likumprojekta pārejas noteikumi paredz Ministru kabineta noteikumus izdot sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 4.3 panta spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. augustam.
Ministru kabineta noteikumi par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas darbību stāsies spēkā vispārējā kārtībā, savukārt par pārējām VID valsts informācijas sistēmām likumprojekta pārejas noteikumi paredz Ministru kabineta noteikumus izdot sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 4.3 panta spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. augustam.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka daļēji ir izpildīti nosacījumi par informācijas apjomu, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem, kādiem konkrētā valsts informācijas sistēma izveidota un par atsevišķām valsts informācijas sistēmām ir noteikta kārtība informācijas iekļaušanai valsts informācijas sistēmā un ir noteikta piekļuves kārtība attiecīgajai valsts informācijas sistēmai. Saistībā ar minēto likumprojekta anotācijā ietvertās informācijas nepārprotamai izpratnei lūdzam sniegt pamatotu un izsmeļošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā par citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros ietverts tiesiskais regulējums, kas atbilst likumprojektam, tai skaitā likumprojektā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam. Uzsveram, ka tai skaitā nav pieļaujama citos normatīvajos aktos iekļauto tiesību normu dublēšana. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu, izdarot atbilstošas atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams laiks Ministru kabineta noteikumu izstrādei par VID valsts informācijas sistēmām un ievērojot likumprojektā “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 1249/Lp13), ietverto likuma 5.panta 1.1 daļu un pārejas noteikumu 12. punktā paredzēto pārejas periodu obligātu ārējo normatīvo aktu esamībai līdz 2023.gada 1. augustam visām valsts informācijas sistēmām, kuras tiek izmantotas līdz 2021. gada 31. decembrim. Vēršam uzmanību, ka no minētā skaidrojuma izriet, ka ārējiem normatīvajiem aktiem visām valsts informācijas sistēmām, kuras plānots izmantot, jābūt spēkā esošiem 2023.gada 1. augustā, tomēr likumprojektā paredzot Ministru kabineta noteikumu izdošanu līdz 2023.gada 1. augustam, attiecīga prasība var netikt izpildīta, jo atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrās daļas pirmajam teikumam Ministru kabineta noteikumi, instrukcijas vai ieteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, ja pašā tiesību aktā nav noteikts cits tā spēkā stāšanās termiņš. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
4.2. Cita informācija
Iebildums
Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 4. sadaļu, detalizēti skaidrojot likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam būtību un nepieciešamību. Tai skaitā lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu izvēlei paredzēt pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējadi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši. Minētajā skaidrojumā lūdzam arī salāgot likumprojekta anotācijas 4. sadaļā ietverto skaidrojumu par izdodamo Ministru kabineta noteikumu saturu ar likumprojektā paredzēto pilnvarojumu (anotācijā norādīts, ka tiks regulēta VID valsts informācijas sistēmu darbība, kas ir plašāks pilnvarojuma ietvars par likumprojektā faktiski paredzēto pilnvarojumu). Kā arī lūdzam skaidrot, kādu tiesisko regulējumu papildus Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļā minētajam (sk. likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 1249/Lp13)) Ministru kabineta noteikumos paredzēts ietvert (tai skaitā likumprojekts pretēji minētajam likumam šobrīd paredz datu, nevis informācijas, iekļaušanu VID valsts informācijas sistēmās). Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Anotācija (ex-ante)
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Iebildums
Ņemot vērā, ka likumprojekta anotācijā norādīts uz likumprojekta mērķi pilnveidot tiesisko ietvaru atbilstoši cita starpā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un ar likumprojektu būtībā tiek ierobežots fizisku personu datu apstrādes mērķis, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par minētās regulas 6. panta 3. punkta otrās daļas prasību ieviešanu, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu.
Kā arī, ņemot vērā, ka ar likumprojekta 1. pantā ietverto likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta pirmās daļas 8. punktu varētu tikt ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, prasības prasības (jo īpaši sk., piemēram, minētās regulas 46. pantu) lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par minētās regulas prasību ieviešanu likumprojektā.
Kā arī, ņemot vērā, ka ar likumprojekta 1. pantā ietverto likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta pirmās daļas 8. punktu varētu tikt ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, prasības prasības (jo īpaši sk., piemēram, minētās regulas 46. pantu) lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par minētās regulas prasību ieviešanu likumprojektā.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam likumprojektā novērst tehnisku kļūdu un norādīt, kādā likumā paredzēts izdarīt grozījumus, kā arī norādī uz publikācijām oficiālos izdevumos.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka likumprojektā līdztekus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vairākos gadījumos norādīts atsevišķi arī uz Latviju, kura arī ir attiecīga dalībvalsts, lūdzam izvērtēt un likumprojektā gadījumos, ja konkrēts regulējums nav attiecināms uz Latviju papildināt attiecīgu regulējumu ar norādi par citām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 172. punktu lūdzam likumprojektā ietvert korektu atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, lietojot pilnu minētās regulas nosaukumu.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam saskaņā ar noteikumu Nr. 108 44. punktu saīsinājumos likumprojektā neizmantot abreviatūras (sk. saīsinājumu "EDS").
Piedāvātā redakcija
-
15.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam likumprojekta 1. pantā, norādot uz normatīvajiem aktiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 63. punktu norādīt arī uz attiecīgo normatīvo aktu jomu.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta trešo daļu, paredzot, ka Ministru kabinets izdod, nevis nosaka datu apstrādes un glabāšanas noteikumus.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek papildināti pārejas noteikumi likumam, kurā izdara grozījumus (likumam "Par Valsts ieņēmumu dienestu"), bet netiek veidoti pārejas noteikumi grozījumu likumam (likumprojektam), lūdzam likumprojektā neparedzēt nodaļu
"Pārejas noteikumi".
"Pārejas noteikumi".
Piedāvātā redakcija
-