Atzinums

Ceļu satiksmes likums paredz divu veidu tehniskos līdzekļus:
1) satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (38. pants)
2) tehniskie līdzekļi pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli (43.⁷ pants).
Tā kā abu minēto veidu tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un lietošanas mērķi ir atšķirīgi, lai novērstu neskaidrības noteikumu piemērošanā, ierosinām precizēt 1.1.apakšpunktu, papildinot to pēc vārdiem “tehnisko līdzekļu” ar vārdiem “kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli (turpmāk – tehniskie līdzekļi)”, tādējādi konkretizējot tehniskos līdzekļus, uz kuriem attiecināmas šajā projektā noteiktās prasības un kārtība. Attiecīgi nepieciešams šo termina saīsinājumu vienveidīgi lietot visā projekta tekstā.

-

Svītrot 2.punkta otro teikumu, jo tajā ietvertais regulējums nosaka ceļa zīmju uzstādīšanas kārtību, bet ne tehnisko līdzekļu uzstādīšanas kārtību. Līdz ar to minētais regulējums neatbilst Ministru kabinetam dotajam deleģējumam. Vēršam uzmanību uz to, ka ceļa zīmju uzstādīšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”.
 

-

3. punkts paredz, ka tehniskos līdzekļus cita starpā uzstāda arī vietās, kur nepieciešams veikt autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli. Vēršam uzmanību uz to, ka Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta piektā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt prasības un kārtību tādu tehnisko līdzekļu, kas minēti panta pirmajā daļā, uzstādīšanai un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tiem. Proti,  tie var būt policijas vai deleģēšanas līguma ietvaros  Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāja uzstādīti tehniskie līdzekļi. 
Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta ceturto daļu nodevas maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar Valsts policijas vai institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Savukārt nodevu administrē valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Valsts ieņēmumu dienests un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".
Līdz ar to secināms, ka tehnisko līdzekļu uzstādīšanai autoceļu lietošanas nodevas  kontrolei pilnvaroto institūciju loks atšķiras no Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta pirmajā daļā minētā institūciju loka. Turklāt Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.pants jau nosaka informācijas, kas saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, aprites kārtību un minētā panta  pirmā daļa jau paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt nodevas samaksas kontroles kārtību. Uz šī pilnvarojuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumi Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība".
Ņemot vērā minēto, svītrot no 3. punkta redakcijas vārdus "kā arī vietās, kur nepieciešams veikt autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli.".

-

Precizēt 4.punktu, jo patlaban nav saprotams mērķis, kāpēc šajā tiesību normā minētā informācija ir sniedzama Valsts policijai.
Nav arī skaidrs, kādā termiņā un veidā institūcijas, kas nodrošina tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, sniedz informāciju Valsts policijai, vai minētais pienākums par informēšanu attiecināms vienīgi uz stacionārā tehniskā līdzekļa demontāžu, kas saistīts ar pilnīgu tā darbības nodrošināšanas pārtraukšanu, vai arī uz katru stacionārā tehniskā līdzekļa noņemšanas faktu, arī gadījumos, kad tie tiek noņemti, lai veiktu tehnisko apkopi vai verifikāciju.
Ne projektā, ne anotācijā nav skaidrots, kādai rīcībai pēc šādu ziņu saņemšanas jāseko no Valsts policijas.
 

-

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta pirmajai daļai policija, lai veiktu pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, nodrošina šim nolūkam paredzētu tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību. Policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājs nodrošina minēto tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Tā kā veikt tehnisko līdzekļu uzstādīšanu ir pilnvarotas vairākas institūcijas, attiecīga uzstādīšanas vietu saraksta uzutrēšana turpmāk nebūtu jāveic Valsts policijai, jo atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumiem Nr.46 “Valsts policijas nolikums” Valsts  policijas tiešie uzdevumi ir saistīti ar drošības un kārtības jomu. Arī no likuma "Par policiju" 3.panta pirmajā daļā ietvertajiem policijas uzdevumiem neizriet Valsts policijas pienākums nodrošināt ceļu satiksmes pārkāpumus fiksējošo tehnisko līdzekļu atrašanās vietu saraksta uzturēšanu.
Ievērojot vairāku institūciju iesaisti tehnisko līdzekļu uzstādīšanā, ierosinām noteikt, ka 5. punktā minēto saraksta uzturēšanu nodrošina institūcijai, kas atbild par ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā. Līdz ar to ierosinām tehnisko līdzekļu saraksta uzturēšanu uzticēt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC), kuras statūtos ir noteikts, ka tā pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību, organizē valsts pasūtījumu valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem un pakalpojumiem, pasūta un vada valsts autoceļu tīkla standartu un tehnisko noteikumu projektu izstrādi, uztur un pilnveido valsts un pašvaldību autoceļu sarakstu, kā arī pārrauga pašvaldību autoceļu tīklu. LVC jau šobrīd savā tīmekļvietnē vienuviet izvieto plašu informāciju par citiem ar ceļu satiksmi saistītiem jautājumiem, piemēram, satiksmes intensitātes datus, “melnos punktus”.

Vienlaikus lūdzam precizēt  5. punkta redakciju arī attiecībā uz tehnisko līdzekļu saraksta:
- tvērumu, jo pašlaik saraksts ir attiecināms uz visa veida tehniskajiem līdzekļiem (stacionārajiem un pārvietojamiem), kas praksē šāda saraksta uzturēšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu;
- saraksta veidošanas kārtību un tajā ietveramās informācijas apjomu.

-

Precizēt, kādam nolūkam attiecīgais dokuments tiek sagatavots un kādam nolūkam šī informācija tiek izmantota.

-

Svītrot projekta 7.punktu, jo  Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi” 16.2.apakšpunkts nosaka valsts un pašvaldību iestāžu vai institūciju, kam deleģētas valsts vai pašvaldību iestāžu funkcijas un kurām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir tiesisks pamats iegūt informāciju no reģistra, iegūt informāciju par fiziskajai personai piederošu, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli vai kuģošanas līdzekli, identificējot personas datus.
 

-

Svītrot projekta 8.punktu, jo  tiesībaizsardzības iestāžu tiesības iegūt informāciju par transportlīdzekli (tostarp, par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, autoceļu lietošanas nodevas apmēru un samaksu, un tehnisko stāvokli) no transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra ir paredzētas Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi” 16.1.apakšpunktā.

-

Precizēt 9.punkta ievaddaļu. Norādām, ka administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt tikai Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmajā daļā minēto publisko iestāžu amatpersonas. Arī visus procesuālos dokumentus administratīvā pārkāpuma procesā ir tiesīgas sagatavot tikai amatpersonas, kuras veic administratīvā pārkāpuma procesu. Līdz ar to, lai neradītu maldīgu izpratni par to, ka attiecīgā procesuālā dokumenta sagatavošana tiek nodota valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, nepieciešams 9.punkta ievaddaļā svītrot vārdus “un lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā projekta sagatavošanai”.

Vienlaikus, lai nodrošinātu normatīvajā aktā izmantotā teksta vienveidību, aizstāt 9. punktā vārdu "vadītāju" ar vārdiem "to vadītāju".
 

-

Precizēt projekta 9.2.apakšpunktu, jo, iespējams, ne visus pārkāpumus fiksējot konkrētajā jomā tiks veikts video ieraksts.

 

-

Papildināt 9.4.apakšpunkta redakciju aiz vārda "atļauto" ar vārdu "braukšanas"".

-

Nav saprotams normas teksts attiecībā uz kādu kļūdu informāciju paredzēts iesniegt transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistrā. Precizēt redakciju, nosakot, ka prasība attiecināma uz pārkāpuma fiksēšanai izmantoto tehnisko līdzekli.
 

-

Izteikt 9.7.apakšpunktu šādā redakcijā: "9.7. kustību aizliedzošā luksofora signāla pārkāpuma fiksēšanai papildus sniedz informāciju par: "

-

Svītrot 11. punktu. Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2.nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. 11.punkts dublē Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta otrajā daļā ietverto regulējumu.
Vienlaikus norādām, ka administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem ceļu satiksmē atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajai kompetencei ir tiesīgas veikt gan Valsts policija, gan arī pašvaldības policija. Līdz ar to tiesiskais regulējums paredz, ka visa informācija par konstatētajiem pārkāpumiem, kas ir fiksēta ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un ir apstrādāta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nevar tikt nodota tikai Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai.

-

Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta piektajā daļā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam paredz tā tiesības noteikt prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, taču projekta 12.punktā noteikts pienākums policijai nosūtīt informāciju valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” par piemērotajiem administratīvajiem sodiem, kas neietilpst minētā deleģējuma saturā. Jautājums par informācijas sniegšanu attiecībā uz piemērotajiem administratīvajiem sodiem nav risināms ar attiecīgo normatīvo aktu. Projekta 12.punktu svītrot.
 

-

Precizēt sadaļu, jo attiecīgajā saitē nav norādīta informācija par sabiedrības līdzdalības rezultātiem. 

-

Precizēt sadaļas saturu, jo norādītā informācija nav par sabiedrības līdzdalības rezultātiem.

-

Precizēt 2.punkta pirmo teikumu, aizstājot tajā vārdus “pirms vietām” ar vārdu “vietas” un vārdus “uzstāda attiecīgas ceļa zīmes vai apzīmējumus” ar vārdiem “apzīmē ar attiecīgām ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem”.
 

-

Precizēt 3.punktu, aizstājot tajā vārdu “iespējams” ar vārdu “nepieciešams”, vārdu "bojāgājušiem" ar vārdu "bojāgājušajiem" un vārdus “satiksmes dalībnieku agresīvu rīcību” ar vārdiem “agresīvu braukšanu”.
Agresīva rīcība ir plašs, vairākumā gadījumu ar ceļu satiksmi nesaistīts jēdziens, savukārt agresīva braukšana kā pārkāpuma veids ir definēta Ceļu satiksmes likuma 51. panta 10. daļā.

-

Aizstāt vārdus iekavās "ja pārkāpums ir atļautā braukšanas ātruma pārkāpums" ar vārdiem "ja izdarīts atļautā braukšanas ātruma pārkāpums".

-

Aizstāt vārdus iekavās "ja pārkāpums ir atļautā braukšanas ātruma pārkāpums" ar vārdiem "ja izdarīts atļautā braukšanas ātruma pārkāpums".

-

Aizstāt vārdus iekavās "ja pārkāpums ir atļautā braukšanas ātruma pārkāpums" ar vārdiem "ja izdarīts atļautā braukšanas ātruma pārkāpums".

-

Neloģiska normu struktūra, 9.6. un 9.7. apakšpunktu veidot kā atsevišķus projekta punktus.

-

Precizēt 9.7.apakšpunktā ietvertos apakšpunktus, kas patlaban paredz identiskas informācijas sniegšanu.
 

-