Atzinums

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) atkārtoti vērš uzmanību uz vairākām būtiskām nepilnībām, bez kuru novēršanas nav iespējama likumprojekta tālāka virzība. Līdz ar to LTAB nesaskaņo precizēto anotāciju, kā arī iebilst pret likumprojekta tālāko virzību. Likumprojekta anotācija ar precizējumiem “track changes” veidā un LTAB komentāriem 14.04.2023. tika nosūtīta uz šādām FM darbinieku adresēm - egita.skibele@fm.gov.lv, inese.albova@fm.gov.lv, kā arī pārējiem 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes (22-TA-942) dalībniekiem)
Tālāk aplūkoti paši būtiskākie, bet ne visi LTAB iebildumi:
1) anotācija, kā arī atsaukšanās uz Augstākās tiesas  (AT) 2022.gada 1.februāra lēmumu lietā 670016721, SKA-564/2022,  nav tas tiesiskais instruments, caur kuru Finanšu ministrija (FM) var interpretēt, ka tai ir deleģēti konkrēti uzdevumi OCTA jomā.  Tā kā tiesiskajam regulējumam ir jābūt skaidram (FM anotācijā arī atsaucas uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par to, ka tiesiskajam regulējumam jābūt skaidram), tad arī attiecīgi FM nolikumā (piem., līdzīgi kā valsts  deleģētie uzdevumi atrunāti Satiksmes ministrijas nolikumā) vai arī OCTA likumā  ir jābūt atrunātai FM kompetencei (konkrētiem uzdevumiem) OCTA jomā, un tikai tad, saprotot, kādi ir FM uzdevumi OCTA jomā, var tālāk risināt jautājumu par to, kādi valsts pārvaldes  uzdevumi ir deleģējami  LTAB (piem., līdzīgi, kā tas šobrīd ir noteikts Ostu likumā, kur uzskaitītas funkcijas, kuras ostas pārvalde veic publisko tiesību jomā, un funkcijas, kuras ostas pārvalde veic privāto tiesību jomā). Līdz ar to šobrīd likumprojekts ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem pamatprincipiem par to, kādā veidā notiek valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana privātpersonām.
2) likumprojektā netiek nošķirti LTAB uzdevumi privāto tiesību jomā no LTAB uzdevumiem publisko tiesību jomā. Līdz ar to netiek ievērots AT 2022.gada 1.februāra lēmumā lietā 670016721, SKA-564/2022  minētais, ka “Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā. Publisko tiesību jomā, pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, biedrība darbojas tikai normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos. Tātad ir jānošķir biedrības kā iestādes darbība publisko tiesību jomā no biedrības darbības privāto tiesību jomā.” Pārskatāms ir LTAB deleģēto uzdevumu apjoms.
3) nav nošķirta privāto un publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība (tas šobrīd ir tikai atrunāts uz dažiem konkrētiem lēmumiem, bet ne visiem lēmumiem). Augstākās tiesas 2022.gada 1.februāra lēmumā lietā 670016721, SKA-564/2022 minēts, “Ja likumdevēja mērķis ir atkāpties no lēmumu jeb administratīvo aktu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un biedrības publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroli nodot vispārējās jurisdikcijas tiesai, tam skaidri būtu jābūt noteiktam normatīvajos aktos, jo biedrība atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmajai daļai ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā.”
Vēršam uzmanību, ka šie nav jautājumi par politisku izšķiršanos, bet gan par likumprojekta normu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam un privātpersonai (par kādu ir uzskatāma biedrība LTAB, kuras dalībnieki ir apdrošināšanas uzņēmumi) saprotamu un paredzamu regulējumu, un kura tiesiskās sekas  privātpersona varētu paredzēt un saprast.
Vienlaikus informējam, ka LTAB ir lūdzis ZAB “COBALT” vadošo speciālistu, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru sniegt savu redzējumu no malas (viņa 14.04.2023. secinājumi 14.04.2023. tika nosūtīti uz šādām FM darbinieku adresēm - egita.skibele@fm.gov.lv, inese.albova@fm.gov.lv, kā arī pārējiem 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes (22-TA-942) dalībniekiem ). 
Tālāk apkopotas būtiskākās atziņas no viņa secinājumiem:
1) nākas secināt, ka šobrīd likumprojekts paredz risinājumu, nepārvērtējot to, vai esošā OCTA sistēma ir balstīta uz konceptuāli pareiziem pamatiem. Tā vietā likumprojekts paredz vēl nepareizākus tiesiskos risinājumus, nevis paskatās uz problēmu pēc būtības. 
2) anotācijā ir atrodamas atsauces uz Senāta lēmumu, bet Senāts lēmums faktiski reaģēja tikai uz vienu aspektu – ja ieiešanai tirgū šķērslis ir atteikums dalībai biedrībā, tad no Satversmes 92. un 105. panta viedokļa viennozīmīgi jāpastāv tiesas kontrolei. Tomēr no tā nedrīkst izdarīt absurdu secinājumu, ka Senāts ir atzinis, ka visa LTAB darbība ir publisko tiesību jomā. Senāts lēmumā lietā Nr.SKA-564/2022 nav vērtējis OCTA likuma 44. panta otrajā daļā paredzēto LTAB pienākumu klasifikāciju. Tādēļ Senāta lēmumā ietvertie secinājumi par OCTA likuma 43. panta pirmo daļu un LTAB biedru uzņemšanu un atskaitīšanu nav vispārināmi tādā līmenī, lai automātiski secinātu, ka arī vairākas OCTA likuma 44. panta otrajā daļā paredzētās LTAB funkcijas tiek pildītas publisko tiesību jomā.
3) Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir ietverts dalījums politikas plānošanā/veidošanā un politikas īstenošanā. Gan politikas veidošana, gan īstenošana ir pārvaldes funkcijas. Tas ir uzskatāmi redzams arī FM nolikuma 4. punktā. Tomēr OCTA likuma 44. pantā minētie LTAB pienākumi nav vērsti uz finanšu politikas izstrādes nodrošināšanu. Līdz ar to finanšu politikas izstrāde nav tā FM funkcija, kuras nodrošināšanai OCTA likumā LTAB tiek deleģēti pārvaldes uzdevumi. Turklāt jāņem vērā, ka privātpersonai var deleģēt atsevišķus pārvaldes uzdevumus, kas vērsti uz valsts pārvaldes funkciju izpildi, nevis visu funkciju kopumā.
4) No anotācijas izriet, ka FM LTAB pienākumu klasifikāciju ir pamatojusi ar Direktīvas 2009/103/EK regulējumu. Taču no Direktīvas 2009/103/EK regulējuma neizriet, ka OCTA likuma 44. panta otrajā daļā uzskaitītajām LTAB funkcijām ir publiski tiesisks raksturs. No anotācijā minētajām Direktīvas 2009/103/EK normām izriet dalībvalstu pienākums organizēt un nodrošināt OCTA sistēmas darbību. Taču ar Direktīvas regulējumu nav iespējams pamatot, ka, piemēram, rīcība ar privātiem Garantijas fonda finanšu līdzekļiem, tai skaitā apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšana, ir uzskatāma par darbību publisko tiesību jomā, kam ir nepieciešama valsts vara.
5) Būtu jāatsakās no visaptverošas valsts kontroles pār LTAB statūtu saturu. Tik tieša iejaukšanās biedrošanās brīvībā būtu attaisnojama tikai tad, ja ar statūtiem tiktu regulēta deleģēto pārvaldes uzdevumu izpilde. Tomēr, pareizi identificējot un klasificējot LTAB funkcijas, ar deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem saistīti jautājumi LTAB statūtos varētu vispār neparādīties vai parādīties minimāli. Tādēļ OCTA likumā būtu pieļaujams regulējums, kas paredz, ka ar FM ir saskaņojami tādi statūtu noteikumi, kas attiecas uz deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi jeb LTAB darbību publisko tiesību jomā. Saglabājot pilnīgu valsts kontroli jeb virskundzību pār visu biedrības statūtu saturu, Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību tiek atņemtas pēc būtības.
Ņemot vērā minēto, ar anotācijas precizējumiem vien nepietiek,  lai tiesiskā ceļā atrunātu FM kompetenci OCTA jomā.   Izmaiņas veicamas FM nolikumā, bet, ja FM uzskata, ka FM nolikums nav grozāms, tad attiecīgi papildinājumi veicami OCTA likumā.
Lūdzam precizēt likumprojektu, ņemot vērā 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes (22-TA-942) dalībniekiem nosūtītos un 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes  laikā paustos LTAB iebildumus.
Tā kā 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmē (22-TA-942) nepiedalījās Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji, tad attiecīgi jautājums pēc būtības  netika izrunāts  un pirms likumprojekta tālākās virzības ir nepieciešams rīkot vēl vienu saskaņošanas sanāksmi, kur piedalītos arī TM pārstāvji, lai tiktu skaidrībā ar šādiem jautājumiem:
1) kā var deleģēt to, kas šobrīd  nevienā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kā FM uzdevumi, jo atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, bet nevar deleģēt nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu.
2) kāpēc  FM nevēlas  un TM pieļauj to, ka nevienā ārējā normatīvajā aktā skaidri netiek definēti FM uzdevumi OCTA jomā.


 

-

Izskatot precizēto anotāciju, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) atkārtoti vērš uzmanību uz vairākām būtiskām nepilnībām, bez kuru novēršanas nav iespējama likumprojekta tālāka virzība. Līdz ar to LTAB nesaskaņo precizēto anotāciju, kā arī iebilst pret likumprojekta tālākās virzības. Likumprojekta anotācija ar precizējumiem “track changes” veidā un LTAB komentāriem 14.04.2023. tika nosūtīta uz šādām FM darbinieku adresēm - egita.skibele@fm.gov.lv, inese.albova@fm.gov.lv, kā arī pārējiem 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes (22-TA-942) dalībniekiem)
Tālāk aplūkoti paši būtiskākie, bet ne visi LTAB iebildumi:
1) anotācija, kā arī atsaukšanās uz Augstākās tiesas  (AT) 2022.gada 1.februāra lēmumu lietā 670016721, SKA-564/2022,  nav tas tiesiskais instruments, caur kuru Finanšu ministrija (FM) var interpretēt, ka tai ir deleģēti konkrēti uzdevumi OCTA jomā.  Tā kā tiesiskajam regulējumam ir jābūt skaidram (FM anotācijā arī atsaucas uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par to, ka tiesiskajam regulējumam jābūt skaidram), tad arī attiecīgi FM nolikumā (piem., līdzīgi kā valsts  deleģētie uzdevumi atrunāti Satiksmes ministrijas nolikumā) vai arī OCTA likumā  ir jābūt atrunātai FM kompetencei (konkrētiem uzdevumiem) OCTA jomā, un tikai tad, saprotot, kādi ir FM uzdevumi OCTA jomā, var tālāk risināt jautājumu par to, kādi valsts pārvaldes  uzdevumi ir deleģējami  LTAB (piem., līdzīgi, kā tas šobrīd ir noteikts Ostu likumā, kur uzskaitītas funkcijas, kuras ostas pārvalde veic publisko tiesību jomā, un funkcijas, kuras ostas pārvalde veic privāto tiesību jomā). Līdz ar to šobrīd likumprojekts ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem pamatprincipiem par to, kādā veidā notiek valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana privātpersonām.
2) likumprojektā netiek nošķirti LTAB uzdevumi privāto tiesību jomā no LTAB uzdevumiem publisko tiesību jomā. Līdz ar to netiek ievērots AT 2022.gada 1.februāra lēmumā lietā 670016721, SKA-564/2022  minētais, ka “Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā. Publisko tiesību jomā, pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, biedrība darbojas tikai normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos. Tātad ir jānošķir biedrības kā iestādes darbība publisko tiesību jomā no biedrības darbības privāto tiesību jomā.” Pārskatāms ir LTAB deleģēto uzdevumu apjoms.
3) nav nošķirta privāto un publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība (tas šobrīd ir tikai atrunāts uz dažiem konkrētiem lēmumiem, bet ne visiem lēmumiem). Augstākās tiesas 2022.gada 1.februāra lēmumā lietā 670016721, SKA-564/2022 minēts, “Ja likumdevēja mērķis ir atkāpties no lēmumu jeb administratīvo aktu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un biedrības publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroli nodot vispārējās jurisdikcijas tiesai, tam skaidri būtu jābūt noteiktam normatīvajos aktos, jo biedrība atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmajai daļai ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā.”
Vēršam uzmanību, ka šie nav jautājumi par politisku izšķiršanos, bet gan par likumprojekta normu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam un privātpersonai (par kādu ir uzskatāma biedrība LTAB, kuras dalībnieki ir apdrošināšanas uzņēmumi) saprotamu un paredzamu regulējumu, un kura tiesiskās sekas  privātpersona varētu paredzēt un saprast.
Vienlaikus informējam, ka LTAB ir lūdzis ZAB “COBALT” vadošo speciālistu, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru sniegt savu redzējumu no malas (viņa 14.04.2023. secinājumi 14.04.2023. tika nosūtīti uz šādām FM darbinieku adresēm - egita.skibele@fm.gov.lv, inese.albova@fm.gov.lv, kā arī pārējiem 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes (22-TA-942) dalībniekiem). Tālāk apkopotas būtiskākās atziņas no viņa secinājumiem:
1) nākas secināt, ka šobrīd likumprojekts paredz risinājumu, nepārvērtējot to, vai esošā OCTA sistēma ir balstīta uz konceptuāli pareiziem pamatiem. Tā vietā likumprojekts paredz vēl nepareizākus tiesiskos risinājumus, nevis paskatās uz problēmu pēc būtības. 
2) anotācijā ir atrodamas atsauces uz Senāta lēmumu, bet Senāts lēmums faktiski reaģēja tikai uz vienu aspektu – ja ieiešanai tirgū šķērslis ir atteikums dalībai biedrībā, tad no Satversmes 92. un 105. panta viedokļa viennozīmīgi jāpastāv tiesas kontrolei. Tomēr no tā nedrīkst izdarīt absurdu secinājumu, ka Senāts ir atzinis, ka visa LTAB darbība ir publisko tiesību jomā. Senāts lēmumā lietā Nr.SKA-564/2022 nav vērtējis OCTA likuma 44. panta otrajā daļā paredzēto LTAB pienākumu klasifikāciju. Tādēļ Senāta lēmumā ietvertie secinājumi par OCTA likuma 43. panta pirmo daļu un LTAB biedru uzņemšanu un atskaitīšanu nav vispārināmi tādā līmenī, lai automātiski secinātu, ka arī vairākas OCTA likuma 44. panta otrajā daļā paredzētās LTAB funkcijas tiek pildītas publisko tiesību jomā.
3) Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir ietverts dalījums politikas plānošanā/veidošanā un politikas īstenošanā. Gan politikas veidošana, gan īstenošana ir pārvaldes funkcijas. Tas ir uzskatāmi redzams arī FM nolikuma 4. punktā. Tomēr OCTA likuma 44. pantā minētie LTAB pienākumi nav vērsti uz finanšu politikas izstrādes nodrošināšanu. Līdz ar to finanšu politikas izstrāde nav tā FM funkcija, kuras nodrošināšanai OCTA likumā LTAB tiek deleģēti pārvaldes uzdevumi. Turklāt jāņem vērā, ka privātpersonai var deleģēt atsevišķus pārvaldes uzdevumus, kas vērsti uz valsts pārvaldes funkciju izpildi, nevis visu funkciju kopumā.
4) No anotācijas izriet, ka FM LTAB pienākumu klasifikāciju ir pamatojusi ar Direktīvas 2009/103/EK regulējumu. Taču no Direktīvas 2009/103/EK regulējuma neizriet, ka OCTA likuma 44. panta otrajā daļā uzskaitītajām LTAB funkcijām ir publiski tiesisks raksturs. No anotācijā minētajām Direktīvas 2009/103/EK normām izriet dalībvalstu pienākums organizēt un nodrošināt OCTA sistēmas darbību. Taču ar Direktīvas regulējumu nav iespējams pamatot, ka, piemēram, rīcība ar privātiem Garantijas fonda finanšu līdzekļiem, tai skaitā apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšana, ir uzskatāma par darbību publisko tiesību jomā, kam ir nepieciešama valsts vara.
5) Būtu jāatsakās no visaptverošas valsts kontroles pār LTAB statūtu saturu. Tik tieša iejaukšanās biedrošanās brīvībā būtu attaisnojama tikai tad, ja ar statūtiem tiktu regulēta deleģēto pārvaldes uzdevumu izpilde. Tomēr, pareizi identificējot un klasificējot LTAB funkcijas, ar deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem saistīti jautājumi LTAB statūtos varētu vispār neparādīties vai parādīties minimāli. Tādēļ OCTA likumā būtu pieļaujams regulējums, kas paredz, ka ar FM ir saskaņojami tādi statūtu noteikumi, kas attiecas uz deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi jeb LTAB darbību publisko tiesību jomā. Saglabājot pilnīgu valsts kontroli jeb virskundzību pār visu biedrības statūtu saturu, Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību tiek atņemtas pēc būtības.
Ņemot vērā minēto, ar anotācijas precizējumiem vien nepietiek,  lai tiesiskā ceļā atrunātu FM kompetenci OCTA jomā.   Izmaiņas veicamas FM nolikumā, bet, ja FM uzskata, ka FM nolikums nav grozāms, tad attiecīgi papildinājumi veicami OCTA likumā.
Lūdzam precizēt likumprojektu, ņemot vērā 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes (22-TA-942) dalībniekiem nosūtītos un 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmes  laikā paustos LTAB iebildumus.
Tā kā 17.04.2023. saskaņošanas sanāksmē (22-TA-942) nepiedalījās Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji, tad attiecīgi jautājums pēc būtības  netika izrunāts  un pirms likumprojekta tālākās virzības ir nepieciešams rīkot vēl vienu saskaņošanas sanāksmi, kur piedalītos arī TM pārstāvji, lai tiktu skaidrībā ar šādiem jautājumiem:
1) kā var deleģēt to, kas šobrīd  nevienā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kā FM uzdevumi, jo atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, bet nevar deleģēt nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu.
2) kāpēc  FM nevēlas  un TM pieļauj to, ka nevienā ārējā normatīvajā aktā skaidri netiek definēti FM uzdevumi OCTA jomā.

 

-