Projekta ID
22-TA-677Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
01.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvajā ziņojumā kā jautājums, kam nepieciešams risinājums, ietverta nepieciešamība rast alternatīvu mehānismu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz:
- privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem;
- izpirktajiem zemesgabaliem (lēmumus par zemes izpirkšanu pieņem VZD un pilsētu zemes komisijas).
Tiesiskais regulējums nenoteic termiņu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā arī attiecībā uz citiem zemes reformas ietvaros atsavinātiem nekustamajiem īpašumiem.
Pašvaldība ir konstatējusi, ka likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” privatizācijas subjekti (tostarp privatizētu zemesgabalu ieguvēji) un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas ne reti ilglaicīgi nenostiprina iegūtās īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašnieka statuss ne vien piešķir īpašniekam tiesības, bet uzliek arī ar īpašuma piederību saistītus pienākumus, proti, pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, uzturēt tam piederošo īpašumu pienācīgā tehniskā un sanitārā kārtībā, u.c. Īpašuma tiesību nenostiprināšana zemesgrāmatā būtiski apgrūtina iespēju prasīt un nodrošināt atbildību no nekustamā īpašuma ieguvēja par minēto pienākumu nepildīšanu un rada zaudējumus tiesāšanās izdevumu veidā.
Saskaņā ar Pašvaldības rīcībā esošo informāciju zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Pašvaldības privatizētajiem un atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem nav nostiprinājušas vairāk kā 50 personas. Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt Informatīvo ziņojumu ar jautājumu par alternatīva risinājuma nepieciešamību īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā attiecībā arī uz privatizācijas un atsavināšanas procesa ietvaros pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem.
- privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem;
- izpirktajiem zemesgabaliem (lēmumus par zemes izpirkšanu pieņem VZD un pilsētu zemes komisijas).
Tiesiskais regulējums nenoteic termiņu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā arī attiecībā uz citiem zemes reformas ietvaros atsavinātiem nekustamajiem īpašumiem.
Pašvaldība ir konstatējusi, ka likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” privatizācijas subjekti (tostarp privatizētu zemesgabalu ieguvēji) un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas ne reti ilglaicīgi nenostiprina iegūtās īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašnieka statuss ne vien piešķir īpašniekam tiesības, bet uzliek arī ar īpašuma piederību saistītus pienākumus, proti, pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, uzturēt tam piederošo īpašumu pienācīgā tehniskā un sanitārā kārtībā, u.c. Īpašuma tiesību nenostiprināšana zemesgrāmatā būtiski apgrūtina iespēju prasīt un nodrošināt atbildību no nekustamā īpašuma ieguvēja par minēto pienākumu nepildīšanu un rada zaudējumus tiesāšanās izdevumu veidā.
Saskaņā ar Pašvaldības rīcībā esošo informāciju zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Pašvaldības privatizētajiem un atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem nav nostiprinājušas vairāk kā 50 personas. Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt Informatīvo ziņojumu ar jautājumu par alternatīva risinājuma nepieciešamību īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā attiecībā arī uz privatizācijas un atsavināšanas procesa ietvaros pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Papildināt 31.lpp nodaļu IV.TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS
Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu, lūdzam papildināt Turpmākās rīcības plānu ar jaunu punktu :
Mērķis: Nodrošināt iesākto pašvaldības īpašumu objektu privatizācijas procesa pabeigšanu
Pasākumi: Jāpapildina Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums ar normu, kas paredz pašvaldības domei tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu gadījumos, kad persona ir izpildījusi monetārās saistības - persona ir veikusi pilnu samaksu par privatizēto īpašuma objektu un personas īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, bet objektīvu iemeslu dēļ nav izpildītas nemonetārās saistības.
Gads: 2022. -2023.
Sagaidāmais rezultāts : Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā.
Atbildīgā institūcija: Ekonomikas ministrija , Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu, lūdzam papildināt Turpmākās rīcības plānu ar jaunu punktu :
Mērķis: Nodrošināt iesākto pašvaldības īpašumu objektu privatizācijas procesa pabeigšanu
Pasākumi: Jāpapildina Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums ar normu, kas paredz pašvaldības domei tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu gadījumos, kad persona ir izpildījusi monetārās saistības - persona ir veikusi pilnu samaksu par privatizēto īpašuma objektu un personas īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, bet objektīvu iemeslu dēļ nav izpildītas nemonetārās saistības.
Gads: 2022. -2023.
Sagaidāmais rezultāts : Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā.
Atbildīgā institūcija: Ekonomikas ministrija , Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
25.-26. lpp.
Papildināt 3.2.1.Īpašuma objekti un zemesgabali ar sekojošo:
Informatīvā ziņojuma 1.1.4.punktā Pašvaldību īpašuma objektu un zemesgabalu privatizācija sniegta informācija par pašvaldību īpašuma objektu un zemesgabalu privatizāciju (pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju), ka secinot, ir identificējami atsevišķi gadījumi, kur privatizācijas process vēl nav pabeigts, kam ir gan objektīvi iemesli, viens no kuriem ir pirkuma līgumos noteikto nemonetāro saistību izpildes termiņi.
Lai pašvaldības varētu nodrošināt šāda veida objektu privatizācijas procesa pabeigšanu, aicinām papildināt ziņojuma 3.2.1.punktu Īpašuma objekti un zemesgabali ar sekojošo:
Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju, privatizācijas procesa pabeigšana nav iespējama privatizācijas objektu gadījumā, kad persona ir izpildījusi monetārās saistības, īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, taču objektīvu iemeslu dēļ pirkuma līgumā noteiktajā termiņā nav bijis iespējams izpildīt nemonetārās saistības un ir beidzies vai tuvākajā laikā beigsies to izpildes termiņš.
PRIEKŠLIKUMI IZMAIŅĀM:
nepieciešams papildināt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumus ar normu, kas paredz pašvaldības domei tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu gadījumos, kad persona ir izpildījusi monetārās saistības, bet objektīvu iemeslu dēļ nav izpildītas nemonetārās saistības.
NORMATĪVIE AKTI: grozījumi likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumos.
Ņemot vērā augstāk izteikto priekšlikumu, lūdzam attiecīgi papildināt arī Informatīvā ziņojuma IV.nodaļu TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS ar konkrētu veicamo pasākumu (priekšlikumi - 3.punktā).
Pamatojums: Pašvaldības rīcība privatizācijas pabeigšanā ir ierobežota ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma, privatizācijas noteikumu un pirkuma līgumu noteikumiem, jo normatīvie akti neparedz citus gadījumus vai lēmumu veidus, kā pašvaldība varētu noslēgt privatizācijas procesu.
No minētajām normām izriet pašvaldības pienākums pieņemt lēmumu par privatizācijas pabeigšanu vai privatizācijas izbeigšanu. Vienlaicīgi normatīvie akti nosaka konkrētus gadījumus, kad šādi lēmumi pieņemami.
Ievērojot normatīvo aktu un ekonomiskās situācijas izmaiņas pārmēru ieilgušā privatizācijas procesa gaitā, ir būtiski mainījusies situācija un objektīvie apstākļi, kādos ir vai nav izpildāmas pirkumu līgumos ietvertās nemonetārās saistības.
Ievērojot minēto, būtu nepieciešams normatīvajos aktos paredzēt pašvaldības domei rīcības brīvību, objektīvi izvērtējot situāciju, lemt par pirkuma līgumos noteikto neizpildīto nemonetāro saistību dzēšanu, ja persona ir veikusi pilnu samaksu par privatizēto īpašuma objektu un personas īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā
Papildināt 3.2.1.Īpašuma objekti un zemesgabali ar sekojošo:
Informatīvā ziņojuma 1.1.4.punktā Pašvaldību īpašuma objektu un zemesgabalu privatizācija sniegta informācija par pašvaldību īpašuma objektu un zemesgabalu privatizāciju (pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju), ka secinot, ir identificējami atsevišķi gadījumi, kur privatizācijas process vēl nav pabeigts, kam ir gan objektīvi iemesli, viens no kuriem ir pirkuma līgumos noteikto nemonetāro saistību izpildes termiņi.
Lai pašvaldības varētu nodrošināt šāda veida objektu privatizācijas procesa pabeigšanu, aicinām papildināt ziņojuma 3.2.1.punktu Īpašuma objekti un zemesgabali ar sekojošo:
Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju, privatizācijas procesa pabeigšana nav iespējama privatizācijas objektu gadījumā, kad persona ir izpildījusi monetārās saistības, īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, taču objektīvu iemeslu dēļ pirkuma līgumā noteiktajā termiņā nav bijis iespējams izpildīt nemonetārās saistības un ir beidzies vai tuvākajā laikā beigsies to izpildes termiņš.
PRIEKŠLIKUMI IZMAIŅĀM:
nepieciešams papildināt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumus ar normu, kas paredz pašvaldības domei tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu gadījumos, kad persona ir izpildījusi monetārās saistības, bet objektīvu iemeslu dēļ nav izpildītas nemonetārās saistības.
NORMATĪVIE AKTI: grozījumi likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumos.
Ņemot vērā augstāk izteikto priekšlikumu, lūdzam attiecīgi papildināt arī Informatīvā ziņojuma IV.nodaļu TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS ar konkrētu veicamo pasākumu (priekšlikumi - 3.punktā).
Pamatojums: Pašvaldības rīcība privatizācijas pabeigšanā ir ierobežota ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma, privatizācijas noteikumu un pirkuma līgumu noteikumiem, jo normatīvie akti neparedz citus gadījumus vai lēmumu veidus, kā pašvaldība varētu noslēgt privatizācijas procesu.
No minētajām normām izriet pašvaldības pienākums pieņemt lēmumu par privatizācijas pabeigšanu vai privatizācijas izbeigšanu. Vienlaicīgi normatīvie akti nosaka konkrētus gadījumus, kad šādi lēmumi pieņemami.
Ievērojot normatīvo aktu un ekonomiskās situācijas izmaiņas pārmēru ieilgušā privatizācijas procesa gaitā, ir būtiski mainījusies situācija un objektīvie apstākļi, kādos ir vai nav izpildāmas pirkumu līgumos ietvertās nemonetārās saistības.
Ievērojot minēto, būtu nepieciešams normatīvajos aktos paredzēt pašvaldības domei rīcības brīvību, objektīvi izvērtējot situāciju, lemt par pirkuma līgumos noteikto neizpildīto nemonetāro saistību dzēšanu, ja persona ir veikusi pilnu samaksu par privatizēto īpašuma objektu un personas īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
1.1.4.punkts Pašvaldību īpašuma objektu un zemesgabalu privatizācija
1.1.4.punkts ietver statistisko datu apkopojumu par privatizācijas procesa norisi pašvaldībās. Ņemot vērā, ka kopš lūgto datu sagatavošanas ir pagājuši 6 mēneši (piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, turpmāk – Pašvaldība, informāciju sniegusi 21.09.2021.) un laika gaitā norādītie dati ir mainījušies, lūdzam Informatīvā ziņojuma 1.1.4.punktu papildināt ar atsauci par datu sniegšanas periodu.
1.1.4.punkts ietver statistisko datu apkopojumu par privatizācijas procesa norisi pašvaldībās. Ņemot vērā, ka kopš lūgto datu sagatavošanas ir pagājuši 6 mēneši (piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, turpmāk – Pašvaldība, informāciju sniegusi 21.09.2021.) un laika gaitā norādītie dati ir mainījušies, lūdzam Informatīvā ziņojuma 1.1.4.punktu papildināt ar atsauci par datu sniegšanas periodu.
Piedāvātā redakcija
-