Atzinums

4lpp. - Valsts IKT pārvaldības mandāta paplašināšana. Ietver VARAM lomas stiprināšanu, ieviešot vienotus lietderības ietvarus, centralizētu risku monitoringu un investīciju portfeļa caurspīdīgumu.

Lūdzam papildināt ziņojumu ar pamatojumu, kā tiks nodrošināta VARAM kapacitāte un kompetence paplašināto funkciju izpildei. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi valsts informācijas sistēmu attīstības projektu īstenošanā un izstrādāto IS sistēmu kvalitātē, nepieciešams skaidri definēt, kādi pasākumi tiks veikti, lai stiprinātu ministrijas praktiskās kompetences pirms jaunu uzraudzības funkciju paplašināšanas

Papildināt rindkopu ar teikumu: “Pirms funkciju ieviešanas pilnā apmērā VARAM izvērtē funkciju izpildei nepieciešamo pastāvīgo cilvēkresursu, kompetenču un finansējuma apjomu un nodrošina ilgtspējīgu finansēšanas modeli.”
 

11. lpp. Lai nodrošinātu publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu, samērīgu administratīvo slogu un vienotu pieeju IKT investīciju plānošanai, MK līmenī noteikt trīs līmeņu IKT resursu attīstības aktivitāšu lietderības un iepirkumu plānu izvērtēšanas modeli.”

Ziņojumā nav noteikti izvērtēšanas maksimālie termiņi, lai jaunais modelis nekavētu projektu uzsākšanu.
 

Papildināt ar teikumu: “Metodikā katram izvērtēšanas līmenim nosaka maksimālo izvērtēšanas termiņu un vienreizējas informācijas pieprasīšanas principu.”.

12.lpp. Valsts digitālās investīciju padomes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starpinstitucionālu un ekspertīzē balstītu lielo un stratēģisko IKT investīciju izvērtēšanu...

Paredzēt pašvaldību pārstāvību jautājumos, kas tieši ietekmē pašvaldību IKT vidi.
 

Papildināt indikatīvo modeli ar punktu: Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis – gadījumos, kad izvērtējamā aktivitāte rada būtisku ietekmi uz pašvaldību funkcijām, informācijas sistēmām, integrācijām vai budžetu.

12.lpp. FM – finansiālās ietekmes uz valsts budžetu vērtējums

Projektiem, kas rada pienākumus vai izmaksas pašvaldībām, nepietiek vērtēt tikai valsts budžeta ietekmi.
 

FM – finansiālās ietekmes uz valsts budžetu vērtējums, kā arī kopējās publiskā sektora fiskālās ietekmes vērtējums, ja projekts rada finansiālu ietekmi uz pašvaldībām vai citām atvasinātām publiskām personām.

18.lpp. VARAM piedāvā pārvaldes spēju konsolidāciju sākt tieši ar atbalsta funkciju pilnīgu centralizēšanu, efektivitātes ieguvumus gūstot ne tikai no procesu unificēšanas un apjomu ieguvumiem, bet arī izmantojot jauno tehnoloģiju – tajā skaitā mākslīgā intelekta iespējas.

Lūdzam izvērtēt piedāvātā risinājuma praktisko īstenojamību un termiņus, jo pilnīga centralizācija ir ļoti ambiciozs mērķis, it īpaši centralizēt visu darba vietu atbalstu vienā institūcijā. Vienlaikus ar jaunu centralizētu funkciju izveidi būtu jāsniedz objektīvs izvērtējums par līdzšinējo centralizēto iniciatīvu rezultātiem. Piemēram, būtu lietderīgi analizēt iepriekš īstenoto pakalpojumu unifikācijas iniciatīvu rezultātus un identificēt kavējošos faktorus, lai pamatotu piedāvātā modeļa efektivitāti. Gada laikā VARAM nespēja unificēt 1 pašvaldību pakalpojuma procesu (Tirdzniecības atļaujas saņemšanu).

Precizēt centralizācijas tvērumu un skaidri norādīt, uz kurām publiskās pārvaldes institūcijām paredzēta atbalsta funkciju un datorizēto darba vietu pilnīga centralizācija. Ziņojumā atsevišķās vietās centralizācijas modelis attiecināts uz valsts tiešās pārvaldes darbiniekiem, savukārt citviet izmantots plašāks jēdziens “pārvalde”, kas var radīt atšķirīgu interpretāciju par modeļa attiecināšanu uz pašvaldībām.
Informatīvo ziņojumu vēlams papildināt ar valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijas ieviešanas plānu, nosakot centralizācijas tvērumu, secīgos ieviešanas posmus, katra posma termiņus, aptveramo institūciju un darba vietu skaitu, nepieciešamo investīciju apjomu, finansējuma avotus, ikgadējās uzturēšanas izmaksas un plānoto ekonomisko ieguvumu. Ziņojumā pašlaik norādīts ERAF finansējuma instruments un atsevišķi projekta uzsākšanas termiņi, taču nav norādītas centralizācijas kopējās izmaksas, pabeigšanas termiņš un ilgtermiņa finansēšanas modelis pēc ES fondu finansējuma beigām.
 

-

21.lpp. Valsts pārvaldes iestādes saskaras ar kapacitātes un kompetenču trūkumu prasību analīzē...

Lūdzam izvērtēt administratīvā sloga pieaugumu. Ziņojumā paredzēts paplašināt sākotnējās pamatošanas un saskaņošanas prasības, tomēr nav izvērtēts, kā tas ietekmēs projektu sagatavošanas termiņus un administratīvo slogu institūcijām, īpaši gadījumos, kad pēc dokumentācijas iesniegšanas vēl būs nepieciešams VARAM izvērtējums. Tajā pat laikā skaidri tiek norādīts, ka pat gadījumos, kad nav kapacitāte šo visu izvērtēt, tas tāpat tiks prasīts iesniegt.
 

-

22.lpp. ...tai skaitā izvirzot obligātu prasību IKT risinājuma programmatūras kodu publicēt kodu repozitorijā.

Jānošķir pasūtītājam individuāli izstrādātais kods no piegādātāja iepriekš radīta intelektuālā īpašuma, standartproduktiem, trešo personu komponentēm un komercnoslēpuma.
 

Individuālu izstrāžu gadījumā pasūtītājam nodrošina tiesības uz publiski finansēto individuāli izstrādāto programmatūras kodu un tā glabāšanu noteiktā koda repozitorijā. Publiskas pieejamības apjomu nosaka, ievērojot kiberdrošības, intelektuālā īpašuma, licencēšanas un komercnoslēpuma aizsardzības prasības.

ir apsverama iespēja Valsts ieņēmumu dienestam sadarbībā ar VZBD kompetences centru uzņemties atbildību par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas tehnisko nodrošinājumu, tādējādi risinot tehnoloģiski kritiski novecojušā un no viena izstrādātāja atkarīgo NĪNO risinājuma aizstāšanas problēmu pašvaldībās;

Sadarbībā ar Finanšu ministriju un pašvaldībām izvērtēt un veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai vienkāršotu NĪN aprēķināšanas algoritmu un atteiktos no prasības uzturēt sistēmā nodokļu parādnieku aprēķina vēsturiskos aprēķinu algoritmus vai vismaz ierobežot tos līdz 2 gadu pārskata periodam, jo tas ārkārtīgi sarežģī sistēmas arhitektūru un uzbūvi un nevajadzīgi sarežģī un sadārdzina jauna tehnoloģiskā risinājuma izveidi.
Izvērtēt vienota nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas tehnoloģiskā risinājuma izveidi, sadarbībā ar pašvaldībām izstrādājot NĪN tehnoloģiskā nodrošinājuma mērķarhitektūru un, izvērtējot optimālo institucionālo un tehnoloģisko modeli, tostarp VID un VZBD kompetenču izmantošanu. Izvērtējumā nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju un kompetences saglabāšanu, atvērtu integrāciju, datu pārnesamību un piegādātāju atkarības mazināšanu. Centralizētajam NĪN tehnoloģiskajam risinājumam jānodrošina pašvaldībām iespēja patstāvīgi konfigurēt normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos NĪN piemērošanas parametrus un atvieglojumus, neprasot individuālas programmatūras izstrādes izmaiņas katras pašvaldības noteikumu piemērošanai.

-

Ziņojuma izstrādē nav pētīta un ņemta vērā individuālu pašvaldību esošā situācija IKT pārvaldības jomā t.sk. izmantoto informācijas sistēmu, tehnisko resursu, licenču un IKT jomā nodarbināto kompetenču esamība un to izmaksas. Vienotas pieejas ieviešana visās pašvaldībās (īpaši mazajās pašvaldībās) var radīt situāciju, ka tā nespēs atļauties konkrētu licenču un sistēmu abonēšanu, kā arī atbilstošu IKT speciālistu piesaisti. Ziņojumā tika novērots, ka nav skaidri noteikta pašvaldību loma un pārstāvība lemšanas procesos, kas tiešā mērā noteiks IKT infrastruktūras attīstību tajās.

-

Lai arī Ziņojuma 1.2 un 1.5 priekšlikumos ir minēta atvērtā koda risinājumu izvērtēšana, tomēr ņemot vērā to, ka Ziņojums vairākkārt uzsver izmaksu konsolidāciju IKT uzturēšanas jautājumos, būtu svarīgi uzsvērt, ka atvērtā koda rīku un risinājumu izvēle būtu primāra, kas attiecīgi mazinātu piegāžu ķēžu drošības riskus un kopējās IKT pārvaldības izmaksas, kā arī mazinātu atkarību no lielo korporāciju ietekmi uz valsts pārvaldē izmantoto IKT infrastruktūru, licencēm t.sk. mazinātu ierobežotas konkurences produktu un pakalpojumu tirdzniecību.

-

Ziņojuma 3.3 priekšlikums ir labs pēc būtības, tomēr būtu jāpapildina ar EIS katalogos iekļauto tirgotāju atbilstību Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības” t.i. EIS katalogos pieejami tikai tie tirgotāji un to preces un pakalpojumi par kuriem Satversmes aizsardzības birojs devis pozitīvu atzinumu. Attiecīgi šāda pieeja mazinātu birokrātisko slogu un saskaņošanas laika termiņus pirkšanas procesā. Veicamas arī izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos.

-

Ziņojumā uzsvērta vienota pārraudzība pār visu valsts pārvaldes IKT resursu attīstības aktivitāšu kopumu neatkarīgi no resoriskās piederības vai finansējuma avota. Vienlaikus ne ziņojumā, ne protokollēmuma projekta 2.1.2.1. punktā nav noteikts, vai un kādā apmērā pašvaldības ietilpst izstrādājamā normatīvā akta “Valsts digitālās pārvaldes resursu attīstības kārtība” subjektu lokā. Ierosinām to skaidri noteikt, ņemot vērā, ka pašvaldību autonomo funkciju izpildes tehnoloģiskais nodrošinājums tiek finansēts no pašvaldību budžeta.
 

-

Centra darbības uzsākšana paredzēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.3.1.1. pasākuma projekta finansējumu, kas attiecas uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu. Centra darbības finansēšanas kārtība pēc projekta noslēguma nav noteikta. Ierosinām vienlaikus ar lēmumu par centra darbības uzsākšanu noteikt tā darbības ilgtspējas nosacījumus un finansēšanas modeli pēc projekta noslēguma, tostarp norādot, vai un no kura brīža tiek paredzēta pašvaldību dalības maksa.
 

-

Protokollēmuma projekta 4.1.1. punkts paredz noteikt programmatūras koda publicēšanu kodu repozitorijos par obligātu prasību no 2026. gada 1. decembra. Pašvaldība atbalsta šīs prasības mērķi, taču norāda, ka nav noteikta tās piemērošana attiecībā uz jau noslēgtiem līgumiem un piegādātāju iepriekš pastāvošajām intelektuālā īpašuma tiesībām, kā arī nav noteikts, kura puse sedz publicējamā koda sagatavošanas un drošības pārbaudes izmaksas. Ierosinām prasības piemērošanas kārtībā noteikt, ka tā attiecas uz aktivitātēm, kas uzsāktas pēc prasības spēkā stāšanās, paredzēt drošības izvērtējuma soli pirms publicēšanas.
 

-

Protokollēmuma projekta 4.1.2. punkts paredz līdz 2026. gada 1. oktobrim izvērtēt Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk – EIS) katalogus, slēgt vai ierobežot to darbību. Mazākām pašvaldībām EIS katalogi praksē bieži ir vienīgais izmantojamais iepirkuma instruments, jo patstāvīgai atklātu iepirkuma procedūru sagatavošanai un vadīšanai nav pietiekamas kapacitātes. Ierosinām 4.1.2. punktu papildināt ar nosacījumu, ka kataloga vai tā pozīcijas darbība tiek slēgta vai ierobežota tikai pēc tam, kad attiecīgajā kategorijā ir pieejams darbotiesspējīgs alternatīvs centralizēts iepirkuma instruments, kā arī noteikt pārejas periodu iesākto iepirkumu pabeigšanai.

-

12. lpp. Lielas vai stratēģiskas IKT resursu attīstības aktivitātes (virs 3 000 000 EUR)

Pozitīvi, ka par stratēģisku tiek atzīta arī aktivitāte, kas neatkarīgi no finansējuma “rada būtisku ietekmi uz kiberdrošību vai datu pārvaldību”. Tomēr nav pietiekami skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem šāda ietekme tiek konstatēta. Tas var radīt atšķirīgu interpretāciju praksē un nevienmērīgu projektu virzīšanu starp resoriem.

Būtu lietderīgi noteikt konkrētus kritērijus, piemēram, personas datu apjoms un sensitivitāte, vairāku institūciju datu apmaiņa, būtiskas izmaiņas piekļuves pārvaldībā, centralizētu platformu ietekme, kritisku pakalpojumu nepārtrauktība u. tml.

-

15.lpp. Neatkarīgā izvērtējuma veicējs ir atkarīgs no izvērtējuma veida:


Neatkarīgā izvērtējuma saturā nav skaidri izdalīts atsevišķs personas datu aizsardzības izvērtējums, tostarp gadījumi, kad obligāti veicams datu aizsardzības ietekmes novērtējums. Ar “datu pārvaldības” jēdzienu vien nepietiek, jo tas nenosedz visus personas datu apstrādes tiesiskuma, minimizācijas, glabāšanas termiņu un datu subjektu tiesību aspektus.
Priekšlikums paredzēt, ka augstas ietekmes aktivitātēm, kurās tiek apstrādāti personas dati, īpašu kategoriju personas dati vai tiek ieviesti jauni datu apstrādes modeļi, ir obligāts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA).

Nav skaidrs, kāds ir minimālais kiberdrošības prasību saturs un kādos gadījumos CERT.LV izvērtējums ir obligāts. Bez šādas konkretizācijas pastāv risks, ka prasību piemērošana būs nevienmērīga.
Ieteikums noteikt minimālās prasības augstas ietekmes projektiem, piemēram, piekļuves pārvaldība, ievainojamību pārvaldība, drošības testēšana, žurnalēšana, incidentu pārvaldība, piegādātāja piekļuves kontrole, kā arī definēt skaidrus kritērijus, kad CERT.LV vai ārējs drošības audits ir obligāti.

-

15.lpp. Arhitektūras izvērtējums – valsts IKT vadības birojs VARAM ietvaros, izmantojot jomu arhitektus, piesaistot kompetences centrus vai nepieciešamības gadījumā arī neatkarīgus nozares ekspertus, izmantojot t.s. “Industry Advisory Board” pieeju;

Precizēt “Industry Advisory Board” pieejas piemērošanas kārtību, nosakot ekspertu atlases un kvalifikācijas kritērijus, neatkarības un interešu konflikta novēršanas prasības, konfidencialitātes nosacījumus, ekspertu atzinuma juridisko statusu, projekta īstenotāja tiesības sniegt iebildumus un atkārtotas izvērtēšanas kārtību. Ja ekspertu vērtējums var būt par pamatu projekta virzības apturēšanai, minētajiem nosacījumiem jābūt noteiktiem pirms šādas pieejas piemērošanas.

-

19.lpp. Lēmums: MK konceptuāli atbalsta digitālās attīstības un atbalsta pakalpojumu centra izveidi, aptverot valsts pakalpojumu un datu koplietošanas, centralizētas darbstaciju pārvaldības, mākslīgā intelekta, kā arī centralizētu dokumentu apriti, konsolidējot tam nepieciešamos valsts pārvaldes resursus vienuviet.

Ļoti saspringti termiņi un nepieciešams precizēt darbu secību.
Šeit norādīts – 31.10.2026. – sāk īstenot projektus → 27.02.2027. – definē centra darbības modeli → 2027. gadā – centrs sāk darbību. Nepieciešams precizēt, ko nozīmē 31.10.2026. – sāk īstenot projektus, jo citādi iznāk, ka projekta īstenošana tiek uzsākta pirms mērķa darbības modeļa apstiprināšanas.
Pirms, piemēram, centralizētas darbstaciju pārvaldības projekta uzsākšanas būtu jāzina vismaz:
kas → ko pārņem → no kā → kādā secībā → par kādu finansējumu → ar kādu SLA → ar kādu atbildības sadalījumu → kas finansē pēc ERAF beigām.

Bet darbības modelis, kam uz šiem jautājumiem vajadzētu atbildēt, būs tikai 2027. gada februārī.
Ja modelis ir gatavs 2027.gada februārī, tad līdz darbības uzsākšanai vēl jāveic virkne praktisku darbību.
Inventarizēt pārņemamos resursus → noteikt organizatorisko struktūru → pārcelt cilvēkresursus → sakārtot budžetu → pārņemt līgumus → veikt iepirkumus → definēt SLA → izveidot Service Desk procesus → sagatavot infrastruktūru → veikt pilotmigrācijas → sākt pilotinstitūciju migrāciju.

-

26.lpp. Šāds instruments gan vairāk uzskatāms par jaunuzņēmumu darbības atbalsta pasākumu, kā standarta scenāriju valsts platformu attīstībai, bet ir ieviešams kā tirgu un valsts pārvaldes inovācijas stimulējošs pasākums.

Lūdzam izvērtēt piedāvātā regulējuma ietekmi uz inovāciju vidi un konkurenci publiskajos iepirkumos. Ja individuālu izstrāžu gadījumā tiek paredzēta obligāta programmatūras pirmkoda publicēšana vai nodošana publiskā sektora pasūtītājam, nepieciešams izvērtēt šīs prasības samērīgumu un tās ietekmi uz jaunuzņēmumu un citu inovatīvu uzņēmumu motivāciju piedāvāt publiskajam sektoram savus risinājumus. Būtu lietderīgi paredzēt līdzsvarotu pieeju, kas nodrošina publiskā sektora tiesības uz par publiskajiem līdzekļiem individuāli izstrādāto programmatūras kodu un mazina atkarību no viena piegādātāja, vienlaikus aizsargājot piegādātāja iepriekš radīto intelektuālo īpašumu, komercnoslēpumu un trešo personu komponentes.

-

Lūdzam VARAM nodrošināt Ziņojuma un ar to saistīto procesu skaidrojošu tiešsaistes tikšanos pašvaldību IKT speciālistu, politiskās un izpildvaras līmenī, lai nodrošinātu vienotu izpratni visām iesaistītajām pusēm, jo piedāvātās izmaiņas IKT pārvaldībā skar gan pašvaldību finansiālās iespējas, iespējamu papildu cilvēkresursu piesaisti, kā arī iekšēji noteiktos IKT attīstības plānus un pašvaldību funkciju nodrošināšanu kopumā.
 

-