Atzinums

Satiksmes ministrija uztur iebildumu par pasta pakalpojumu iekļaušanu Rīcības plānā tirdzniecības nozares atbalstam (turpmāk - Plāns). Plāna 4.3. uzdevums paredz veikt izvērtējumu par iespēju veicināt publisko-privāto partnerību/vienas pieturas aģentūras principu iedzīvināšanu mazapdzīvotās vietās.  Piem., mazumtirdzniecības uzņēmumiem mazapdzīvotās vietās nodrošināt iedzīvotājiem arī attiecīgus valsts un pašvaldību bāzes pakalpojumus (piemēram, pasta pakalpojumi, maznodrošināto atbalsta izmaksa preču kuponu veidā, pārtikas pakas u.tml.). Plāna 4.3. uzdevumā noteikts rezultatīvais rādītājs “Veikts izvērtējums, kurā identificēti iespējamie pakalpojumi attiecīgajā nozarē”.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka pasta pakalpojumus nevar klasificēt kā valsts vai pašvaldību bāzes pakalpojumus. Pasta pakalpojumi ir komercpakalpojumi, kurus sniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji - pasta komersanti, kuri paši nosaka savas darbības stratēģiju un izvēlas sadarbības partnerus. Pasta likums paredz, ka universālā pasta pakalpojuma (turpmāk - UPP) sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā, nosakot saistības sniegt UPP visā Latvijas teritorijā piecus gadus. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka kvalitātes prasības, tostarp pasta pakalpojumu sniegšanas vietu izvietojumam un skaitam, kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita administratīvajās teritorijās.
Plānā ietvertais piemērs par Somijas praksi ir neatbilstošs, jo outsoursing jeb sadarbības līgumu slēgšana ir tikai paša pasta pakalpojuma sniedzēja brīvprātīga izvēle, lai samazinātu savas izmaksas neefektīvo pasta nodaļu uzturēšanā. Dažās ES valstīs UPP sniedzēji nodrošina dažādus piekļuves vietu veidus un par sadarbības partneriem tiek izvēlēti arī citi uzņēmumi - pastāvīgās pasta aģentūras, ko pārvalda trešās puses: mazumtirdzniecības veikali, degvielas uzpildes stacijas, kioski, pašvaldības iestādes, dzelzceļa stacijas, lielveikali, tūrisma informācijas punkti, aptiekas, grāmatnīcas u.tml..
Rīkojuma projekta 2. punkts paredz, ka Ekonomikas ministrija nodrošina plāna ieviešanas vadību un koordināciju.
Ievērojot, ka jau šobrīd visā Latvijā tiek nodrošināti pasta pakalpojumi, Pasta likums jau šobrīd neaizliedz slēgt sadarbības līgumus un UPP sniedzējs pats izvēlas sadarbības partnerus, lai mazinātu savas izmaksas, ar regulējumu nevar uzlikt pienākumu nodot pasta pakalpojumus (vai to daļu) mazumtirdzniecības uzņēmumam. Līdz ar to nav pamata noteikt Satiksmes ministrijai uzdevumu vērtēt iespējas atbalstīt mazumtirdzniecības uzņēmumus. 
Satiksmes ministrijā notiek darbs pie risinājumu izstrādes universālā pasta pakalpojuma ilgtspējīgai nodrošināšanai, lai mazinātu slogu uz valsts budžetu. Līdz 2026. gada 30. decembrim darba grupā plānots izstrādāt priekšlikumus iespējamiem grozījumiem tiesību aktos.
Līdz ar to Satiksmes ministrija iebilst, ka daļu no šiem jautājumiem koordinēs Ekonomikas ministrija.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Satiksmes ministriju no atbildīgo iestāžu saraksta Plāna 4.3. uzdevuma izpildē un izteikt 4.3.uzdevumu piedāvātajā redakcijā. 

4.3. Veikt izvērtējumu par iespēju veicināt publisko-privāto partnerību/vienas pieturas aģentūras principu iedzīvināšanu mazapdzīvotās vietās. Piem., mazumtirdzniecības uzņēmumiem mazapdzīvotās vietās nodrošināt iedzīvotājiem arī attiecīgus valsts un pašvaldību bāzes pakalpojumus (piemēram, maznodrošināto atbalsta izmaksa preču kuponu veidā, pārtikas pakas u.tml.).
Atbildīgās iestādes: FM, VARAM, LM.

Lai nodrošinātu skaidru izpratni par Plānā tirdzniecības nozares atbalstam iekļautajiem uzdevumiem attiecībā uz publiskās-privātās partnerības veicināšanu, Satiksmes ministrija lūdz precizēt Plāna 4. sadaļu, papildinot ar informāciju, skaidrojot, kas ir valsts un pašvaldību pakalpojumi, kurā tiesību aktā noteikti pienākumi to sniegšanai un tiesības to deleģēšanai sadarbības partneriem, kā arī definēt pēc būtības, kas ir bāzes pakalpojumi.

-