Atzinums

Praksē ir gadījumi, kad daļa no darba samaksas tiek izmaksāta skaidrā naudā, bet daļa – ar pārskaitījumu uz darbinieka bankas kontu. Tāpat kontu pārskatos nav redzama informācija par ieturējumiem, kas izdarīti no personas darba algas, bet ir uzskatāmi par klienta ienākumiem. Darba dēvēja izziņā par darbu samaksu ir norādītas visas summas - gan aprēķinātā darba samaksa, gan veiktie ieturējumi, gan izmaksātās summas un izmaksas veids. Līdz ar to aicinām neizdarīt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu (turpmāk -  noteikumi Nr.809) 2.2.apakšpunktā.
  svītrot noteikumu projekta 1.1.apakšpunktu.

-

Iebilstam pret noteikumu projekta 1.4.apakšpunkta redakciju, ar kuru tiek grozīts noteikumu Nr.809 3.punkts, vairs neparedzot klienta pienākumu parakstīt deklarāciju, apliecinot sniegtās informācijas patiesumu. Patiesas informācijas sniegšanas apliecinājuma mērķis pēc būtības ir nodrošināt, ka persona sociālajam dienestam sniedz patiesu informāciju, sniedzot šādu  apliecinājumiem var tikt novērsti personas mēģinājumi  sniegt nepatiesas vai nepilnīgas ziņas. Praksē ir gadījumi, kad klienti norāda nepatiesas ziņas, piemēram, par mājsaimniecības sastāvu, nenorādot visas vienā mājsaimniecībā faktiski kopā dzīvojošās personas. Konstatējot šādus gadījumus, sociālajiem dienestiem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 39.pantam ir pienākums pieņemt lēmumu par nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanu, ja konstatēts, ka pabalsts nepamatoti izmaksāts klienta vainas dēļ. Tādējādi patiesas informācijas sniegšanas apliecinājums deklarācijā kalpo kā pierādījums tam, ka klients apņēmās sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, kā arī apstiprināja deklarācijā norādīto faktu atbilstību klienta mājsaimniecības faktiskajai situācijai.
Priekšlikums: neizdarīt grozījumus noteikumu Nr.809 3.punktā un svītrot noteikumu projekta 1.4.apakšpunktu

-

No grozījumu 10.1 punkta redakcijas izriet, ka mājsaimniecība, kurai, piemēram, deklarācijas periods ir 6 mēneši, pārrēķinu var lūgt tikai gadījumā, ja izdevumi par mājokli ir palielinājušies tikai 3 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Vai tas būtu saprotams tā, ka  situācijā, kad šādai mājsaimniecībai izdevumi par mājokli palielinās 4., 5. vai 6.mēnesī pēc lēmuma pieņemšanas, pabalsts netiek pārrēķināts?
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.7.apakšpunktu.
 

-

No grozījumu 10.2 punkta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, vai, piemēram, mājsaimniecībai ar 6 mēnešu deklarācijas periodu ir tiesības pieprasīt pabalsta aprēķinu par visu deklarācijas periodu vai arī tikai par iepriekšējiem trim mēnešiem (no pabalsta pieprasīšanas brīža).
Vai grozījumu 10.2 punkta redakcija būtu saprotama tā, ka mājsaimniecībai ir tiesības pieprasīt pabalsta aprēķinu tikai gadījumā, ja deklarācijas periods vēl ir spēkā. Vai arī šādas tiesības mājsaimniecībai ir tad, ja deklarācijas periods jau ir beidzies. Piemēram, deklarācijas periods ir no 01.01.2023.-30.06.2023., mājokļa pabalsts nav pieprasīts, klients jūlijā lūdz aprēķināt mājokļa pabalstu par norādītās deklarācijas periodu.  
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.8.apakšpunktu.     
 

-

Praksē ir gadījumi, ka vairāku dzīvokļu māja, kuru apsaimnieko paši dzīvokļu īpašnieki, tiek apkurināta ar  vienu kopēju cietā kurināmā katlu, kurināmo pērk dažādos veidos, piemēram, katrs  dzīvokļa īpašnieks pērk savu daļu, dzīvokļa īpašnieki rindas kārtībā pērk kurināmo vienam mēnesim visai mājai, utt. Lūdzam skaidrot, vai  šāda apkure būtu uzskatāma par individuālu apkures sistēmu, kā kurināmā iegādes izdevumus iekļaut pabalsta aprēķinā, ja, piemēram, dzīvokļa īpašnieki rindas kārtībā pērk kurināmo vienam mēnesim visai mājai?
 

-

Iebildums, jo praksē šīs vienošanās nedarbojas, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi. Mājokļa pabalsts tiek izmaksāts avansā, tiek noslēgta rakstiska vienošanās par to, ka iesniegs izdevumus apliecinošus dokumentus par kurināmā iegādi, taču vienošanās netiek pildīta un netiek iesniegti izdevumus apliecinoši dokumenti

-

9. Zemes nomas maksu, nekustamā īpašuma nodokļa gada maksu (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas), izdevumus par ūdensskaitītāju uzstādīšanu vai pārbaudi un izdevumus par dūmvadu un ventilācijas apkopi iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.”"
Iebildums, jo nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk -NĪN) maksa tiek aprēķināta par ceturkšņiem, un par periodu, kad klientam ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, tiek piemērota atlaide NĪN maksājumam, līdz ar to NĪN gada maksu nevar iekļaut viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.
 

-

“8.5. par dūmvadu un ventilācijas apkopi individuālās dzīvojamās mājās līdz 150 euro vienu reizi kalendāra gadā.

Iebildums: šo normu nevar attiecināt uz daudzdzīvokļu māju, kur katram dzīvoklim ir cits īpašnieks un katram ir individuāla apkure ar katram dzīvoklim atsevišķu skursteni, kuru tīrīšanu nenodrošina nama apsaimniekotājs, bet katra dzīvokļa īpašnieks organizē un apmaksā pats. Šāda situācija Ogres novadā ir diezgan daudz, jo atsevišķos pagastos daudzdzīvokļu mājās netiek nodrošināta iespēja pieslēgties vienotai centrālai apkurei.
 

-

Liepājā lēmumu par apkures sezonas uzsākšanu un beigšanu pieņem dzīvokļu īpašnieki. Var veidoties situācijas, ka apkures sezona tiek pabeigta tikai 2023.gada aprīlī vai maijā (tātad 4-5 mēneši), bet nākamā apkures sezona tiek uzsākta 2023.gada oktobrī (3 mēneši), kas kopā gadā ir 7-8 mēneši.  Lūgums skaidrot, kurus mēnešus šādā situācijā uzskatīt par apkures sezonu un par kuriem mēnešiem aprēķināt pabalstu.
 

-

Iebildums: saiklis “un” nosaka, ka gadījumā, ja mājokļa pabalstu pieprasīs persona, kura faktiski dzīvo viena, bet mājoklī dzīvesvieta būs deklarēta vēl kādai personai , kura tur faktiski nedzīvo, tad mājokļa pabalsta aprēķins būs jāveic vispārējā kārtā, piemērojot 3.pielikuma 1.1. punktā noteikto normatīvu. 

-

Priekšlikums: paredzēt iespēju segt izdevumus par konta izdrukas sagatavošanu trūcīgām mājsaimniecībām (piemēram, Citadele bankā izdevumi par konta pārskatu ir 15,00 euro), kā arī paredzēt iespēju dienestiem piešķirt atlīdzību par ceļa izdevumiem (lai no pagasta tikt līdz Rīgai pēc izraksta var izmaksāt līdz 15.00 euro), vismaz vienu reizi visam personām, atkārtoti tikai senioriem.
 

-

būtu noteikt iespēju sociālajam darbiniekam, ja tas nepieciešams,  sagatavot arī deklarācijas izdruku, kuru parakstītu iesniedzējs. Ir gadījumi, kur tieši šāda izdruka palīdz strīdu risināšanā.
ar 2.teikumu šādā redakcija. “Ja tiek sagatavota deklarācijas izdruka, to paraksta iesniedzējs.”

-

Lūgums papildināt
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktos izdevumus (nepārsniedzot rēķinos vai kvītīs norādīto attiecīgā mēneša maksājumu summu ) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
– rēķinos vai kvītīs norādīto maksājumu  summa (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu);
 

-

Vēršam uzmanību, ka atsevišķos gadījumos apsaimniekotāja izrakstītajā mēneša rēķinā par komunālajiem maksājumiem tiek norādīta pārmaksa.
 

-

Iekļaut “par mājokli”. Izsakot šādā redakcijā:
mājsaimniecībai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu.

-

“10 ². Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt mājokļa pabalsta aprēķinu ne vairāk kā par pēdējiem trim kalendāra mēnešiem, uzrādot rēķinus vai kvītis par katru konkrēto mēnesi. Aprēķinu par deklarācijas periodu veic atbilstoši kārtējā mēneša izdevumus apliecinošiem dokumentiem.”
 

-

Vēršam uzmanību - MK noteikumu Nr. 809 15.punkts cita starpā nosaka, ka “Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos”, līdz ar to pie situācijām, kad tiks veikts aprēķins par atpakaļejošu periodu, var neizpildīties minēto noteikumu 15.punktā noteiktais mājokļa pabalsta izmaksāšanas nosacījums.
 

-

Noteikt pabalsta aprēķināšanu uz deklarācijas atlikušo periodu, jo tiklīdz klients kvalificēsies mājokļa pabalsta saņemšanai, ir iespēja iesniegt dokumentus un, neizvērtējot materiālo situāciju, piešķirt pabalstu uz attiecīgo periodu.
Izsakot šādā redakcijā:
Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt aprēķinu par atlikušo deklarācijas periodu, 

-

LŪgums papildināt
11. Mājokļa pabalsta apmēru mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot individuālo apkures sistēmu, izņemot šo noteikumu 3. pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos, aprēķina un piešķir vienu reizi kalendāra gadā, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējo 3. pielikumā noteikto aktuālo izdevumu rēķinos vai kvītīs norādītās  maksājumu summas."

-

Priekšlikums - visa mājokļa pabalsta izmaksas kārtību noteikt MK noteikumos Nr. 809, nevis daļu noteikumos un daļu noteikumu 3.pielikumā.
 

-

Kas notiek ar izmaksāto avansu tajā gadījumā, ja netiek iesniegti attaisnojošie dokumenti un tiek pieprasīts 11.punktā noteiktais mājokļa pabalsts par nākamo periodu?
jāparedz, ka gadījumā, ja nākamajā gadā, pieprasot 11.punktā noteikto pabalstu, nevar uzrādīt dokumentus, kas pierāda iepriekš piešķirtā pabalsta izlietošanu noteiktajam mērķim, ir pamats atteikt piešķirt pieprasīto 11.punktā noteikto mājokļa pabalstu.

-

Priekšlikums: papildināt “…, ja rēķina apmaksa jau ir veikta”. Respektīvi – pabalsta izmaksa skaidrā naudā veicama, ja mājokļa pabalsta saņēmējs jau ir veicis apmaksu par konkrētu pakalpojumu un tāpēc aprēķināto pabalstu izmaksājam pašai personai nevis pārskaitām pakalpojuma sniedzējam, pretējā gadījumā var rasties situācija, ka visu aprēķināto pabalstu var pieprasīt skaidrā naudā ar pakalpojuma sniedzēju nenorēķinoties.
 

-

Izteikt 16.1 punktu šādā redakcijā :
"16.1 Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai tam komunālo pakalpojumu sniedzējam, kuram ir lielākās izmaksu pozīcijas, pārējo daļu — citam pakalpojumu sniedzējam vai izmaksā iesnieguma iesniedzējam, veicot pārskaitījumu uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, vai izmaksā skaidrā naudā. Izdevumus par kurināmā iegādi var segt, veicot pārskaitījumu piegādātājam vai pārskaitīt uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.”
 

-

Atbalstot pabalsta mērķējumu un ņemot vērā praksi, kurā atklājās dokumentu viltošana, vairs nepraktizējam pabalsta izmaksu pašam pieprasītājam, izņemot, ja iegādāts gāzes balons, priekšapmaksas telekomunikāciju karte, apmaksāta dūmvada tīrīšana vai ūdens skaitītāja maiņa un klients var uzrādīt apmaksas apliecinājumu, izmaksu veicam pašam iesniedzējam. Paplašinot normu un nosakot pabalsta izmaksas iespējas klientam, dienestam nebūs argumentu izmaksu veikt pakalpojumu sniedzējiem, ja klients iesniegumā pieprasīs pabalstu saņemt savā kontā. Priekšlikums ir noteikt ierobežotu iespēju pabalstu saņemt pašam klientam.
Izsakot šādā redakcijā:
16.1 Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai tam komunālo pakalpojumu sniedzējam, kuram ir lielākās izmaksu pozīcijas, pārējo daļu — citam pakalpojumu sniedzējam.
Pabalstu izmaksā iesnieguma iesniedzējam pēc iesniedzēja pieprasījuma, veicot pārskaitījumu uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, vai izmaksā skaidrā naudā, ja iesniedzējs veicis maksājumus par neregulāriem mājokļa izdevumiem, kā arī tad, ja izmaksa pakalpojuma sniedzējam nav iespējama.
 

-

Izteikt 8.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
“8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 25 euro kalendārajā gadā, bet ne vairāk, kā norādīts rēķinā vai kvītī.”
 

-

Izteikt šādā redakcijā:
2. Dzīvojamo telpu īre un apsaimniekošana saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā vai kvītī norādīto maksājumu summu mēnesī (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1., 1.2. vai 1.3. apakšpunktā norādītās normas), bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2, ja pašvaldības dome nav noteikusi atšķirīgu summu.

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu atbilstoši pakalpojuma sniedzēju rēķinos norādītajai maksājumu summai, bet ne vairāk kā 20 euro vienai personai mājsaimniecībā un 10 euro pārējām personām mājsaimniecībā;

 

-

Mainīt nosaukumu, svītrojot vārdu “minimālās”. Izsakot šādā redakcijā:
Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju normas
 

-