Projekta ID
23-TA-1472Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
15.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (ID 23-TA-1472) (turpmāk – Projekts) un paužam konceptuālus iebildumus Projekta tālākai virzībai.
Kā LTRK ir jau iepriekš norādījusi, lai novērstu milzīgu administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm, pamatā interešu pārstāvības reģistrā būtu nepieciešams reģistrēt juridiskas personas (organizācijas, uzņēmumi), kuras konkrētās sanāksmēs pārstāv to pārstāvji, bet šiem pārstāvjiem nav pienākums atsevišķi reģistrēties reģistrā kā fiziskām personām (izņemot gadījumus, kad fiziska persona sistemātiski pārstāv savas vai klientu intereses). Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka konkrētais regulējums izriet no Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk – Likums), līdz ar to tos nav iespējams risināt Projekta ietvaros, bet ar tiem ir jāvēršas pie likumdevēja, LTRK iebilst Projekta tālākai virzībai, kamēr Saeimā nav bijusi diskusija par 25. jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par Interešu pārstāvības atklātības likuma mērķa sasniegšanu un turpmāk iecerēto darbību" un tajā ietverto informāciju saistībā ar administratīvo slogu un Tieslietu ministrijas aicinājumu veikt izmaiņas, pieņemot grozījumus Likumā.
Papildus uzsveram, ka arī minētajā Ministru kabineta sēdē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere akcentēja, ka Likumā ir vairākas jomas, kas varētu radīt praktiskas neskaidrības un problēmas, tostarp Likumā paredzētais, ka interešu pārstāvji jāreģistrē visi kā fiziskas personas. Turklāt premjerministre Evika Siliņa norādīja uz nepieciešamību precizēt Likumu, kamēr tas nav vēl stājies spēkā attiecībā uz interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanās sistēmu, jo nav jēgas no interešu pārstāvības reģistra, ja to padara par birokrātijas absurdu. Ņemot vērā, ka Saeima vēl nav vērtējusi Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu un ka Ministru kabinets ir atbalstījis nepieciešamību izvērtēt Likuma grozījumus, LTRK ieskatā ir nepieciešams apturēt Projekta izstrādi un sagaidīt likumdevēja lēmumu par tālāku virzību.
LTRK atkārtoti uzsver, ka interešu pārstāvības regulējumam ir jāveicina dialogu un caurskatāmu politiku, nevis ar birokrātisku slogu jāmazina sabiedrības iesaisti demokrātiskajos procesos.
Kā LTRK ir jau iepriekš norādījusi, lai novērstu milzīgu administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm, pamatā interešu pārstāvības reģistrā būtu nepieciešams reģistrēt juridiskas personas (organizācijas, uzņēmumi), kuras konkrētās sanāksmēs pārstāv to pārstāvji, bet šiem pārstāvjiem nav pienākums atsevišķi reģistrēties reģistrā kā fiziskām personām (izņemot gadījumus, kad fiziska persona sistemātiski pārstāv savas vai klientu intereses). Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka konkrētais regulējums izriet no Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk – Likums), līdz ar to tos nav iespējams risināt Projekta ietvaros, bet ar tiem ir jāvēršas pie likumdevēja, LTRK iebilst Projekta tālākai virzībai, kamēr Saeimā nav bijusi diskusija par 25. jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par Interešu pārstāvības atklātības likuma mērķa sasniegšanu un turpmāk iecerēto darbību" un tajā ietverto informāciju saistībā ar administratīvo slogu un Tieslietu ministrijas aicinājumu veikt izmaiņas, pieņemot grozījumus Likumā.
Papildus uzsveram, ka arī minētajā Ministru kabineta sēdē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere akcentēja, ka Likumā ir vairākas jomas, kas varētu radīt praktiskas neskaidrības un problēmas, tostarp Likumā paredzētais, ka interešu pārstāvji jāreģistrē visi kā fiziskas personas. Turklāt premjerministre Evika Siliņa norādīja uz nepieciešamību precizēt Likumu, kamēr tas nav vēl stājies spēkā attiecībā uz interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanās sistēmu, jo nav jēgas no interešu pārstāvības reģistra, ja to padara par birokrātijas absurdu. Ņemot vērā, ka Saeima vēl nav vērtējusi Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu un ka Ministru kabinets ir atbalstījis nepieciešamību izvērtēt Likuma grozījumus, LTRK ieskatā ir nepieciešams apturēt Projekta izstrādi un sagaidīt likumdevēja lēmumu par tālāku virzību.
LTRK atkārtoti uzsver, ka interešu pārstāvības regulējumam ir jāveicina dialogu un caurskatāmu politiku, nevis ar birokrātisku slogu jāmazina sabiedrības iesaisti demokrātiskajos procesos.
Piedāvātā redakcija
-