Atzinums

LTRK lūdz anotācijā plašāk skaidrot, vai ar grozījumiem attiecībā ekonomikas ministra tiesībām, atbrīvot Padomes priekšsēdētāju un padomes locekli pirms termiņa, netiek radīti riski politiskai ietekmei uz neatkarīgas institūcijas darbu. LTRK ieskatā ir svarīgi saglabāt Konkurences padomes objektivitāti un neitralitāti, īpaši sarežģītu lietu izskatīšanā.
 

-

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas precizēto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (24-TA-2238).
Likumprojektā nav skaidri noteikts, kurā brīdī Konkurences padome var pieņemt lēmumu par tirgus dalībnieka tiesību ierobežošanu. Nepieciešams skaidri noteikt, ka tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība var tikt konstatēta un tiesību ierobežojums var tikt piemērots ne ātrāk kā brīdī, kad Konkurences padome ar lēmumu ir konstatējusi tirgus dalībnieka konkurences tiesību pārkāpumu, proti, konstatējusi aizliegtu vienošanos starp tirgus dalībniekiem. Jo, tikai konstatējot pārkāpumu un tirgus dalībnieka konkrētās amatpersonas atbildību šī pārkāpuma īstenošanā, ir tiesisks pamats piemērot likumprojekta 43. panta 1 .daļā noteikto amatpersonas atbildību, pretējā gadījumā amatpersona tiek sodīta, pirms tiek konstatēts tirgus dalībnieka konkurences tiesību pārkāpums. Tādēļ ir skaidri un nepārprotami jānosaka, ka lietas ierosināšana pret tirgus dalībnieka amatpersonu ir jāuzsāk vienlaicīgi ar lietas ierosināšanu pret tirgus dalībnieku, kurā persona ieņem Komerclikuma 4.² panta pirmajā daļā noteikto amatu, vai pēc lietas ierosināšanas, ja lietas izpētes laikā atklājas apstākļi, kas liecina par tirgus dalībnieka amatpersonas iesaisti pārkāpumā.
Vienlaikus nav saprotams, kā precizētā tiesību norma var paredzēt ierobežojumu amatpersonai, ja tā faktiski nezināja, ka tirgus dalībnieks ir iesaistīts pārkāpumā. Pie šādas neskaidras normas nav saprotams, kādās situācijās amatpersonas tiek uzskatītas par atbildīgām, un vai tas nepamatoti nepalielina juridisko risku
Attiecībā par 43. panta trešās daļas 2. punktu LTRK ieskatā no tā ir nepieciešams svītrot vārdus “, kas Konkurences padomes ieskatā ir pietiekamas” un “un”. LTRK ieskatā nav pieļaujams, ka iestādei var būt savs subjektīvais viedoklis, kas ir pamatā atzīt kādu personu par vainīgu vai nevainīgu. Turklāt esošā normas redakcija ir formulēta tādējādi, ka jāizpildās visiem priekšnosacījumiem, lai persona varētu pierādīt, ka tā nav veikusi pārkāpumu. Minēto pieeju faktiski var uzskatīt par vainas prezumpciju.
Lai šādu mehānismu piemērotu, ir jābūt augstākā mērā  detalizēti izstrādātiem kritērijiem, kas ļautu konstatēt amatpersonas vainas esamību, pretējā gadījumā pastāv pārāk liels risks, ka tiesību ierobežojums var tikt piemērots nepamatoti. Jāņem vērā, ka nepamatots lēmums ierobežot amatpersonas tiesības ne tikai var radīt zaudējumus iesaistītajiem uzņēmumiem un amatpersonām, bet arī būtiski kaitēs amatpersonas reputācijai. 
Tāpat norma nav attiecināma tikai uzņēmumu valdei un padomei, bet krietni plašākam personu lokam. Līdz ar to LTRK atkārtoti norāda, ka regulējumam jānodrošina, ka atbildību nes persona, kuras vaina ir pierādīta, individuāli, nevis visas tirgus dalībnieka amatpersonas.
No likumprojekta nav skaidrs, vai tirgus dalībnieka amatpersonas atbildības izskatīšanas process ir administratīvā pārkāpuma lietvedība vai administratīvā procesa lietvedība, un nav skaidra Konkurences padomes pieņemto lēmumu par tirgus dalībnieka amatpersonas saukšanu pie atbildības pārsūdzības kārtība.
 

-

LTRK norāda, ka šobrīd no likumprojekta un tā anotācijas nav nepārprotami skaidrs, ka uzņēmumu amatpersonas būtu atbildīgas vienīgi par savu apzinātu un ļaunprātīgu rīcību. Proti, nav pieļaujama situācija, kad uzņēmumu amatpersonas varētu tikt sodītas par rīcību, ko izdarījušas uzņēmumu darbinieki, par to nezinot uzņēmumu amatpersonām.
 

-