Atzinums

Informatīvajā ziņojumā nav aprakstītas protokollēmumā minēto iesaistīto institūciju darbības un iesaiste Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumos. Vēršam uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izpildot Ministru kabineta 2025. gada 16. septembra sēdē  doto uzdevumu, ir sagatavojusi priekšlikumus institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas politikas jomā ar mērķi padarīt vienkāršāku valsts valodas politikas veidošanu, ieviešanu un pakalpojumu saņemšanu cilvēkam. IZM ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem", kura mērķis ir piedāvāt vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, kā rezultātā tiktu panākta labāka mācību kvalitāte, kā arī efektīvāka datu un publiskā finansējuma pārvaldība.
Nav pieļaujams, ka informatīvajā ziņojumā „Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā politikas un koordinācijas pilnveide” nav atspoguļoti IZM konceptuālajā ziņojumā piedāvātie risinājumi valsts valodas apguves pieaugušajiem sistēmas sadrumstalotības novēršanai. Vēršam uzmanību uz to, ka atbildība par valsts valodas politikas izstrādāšanu un īstenošanu Latvijas Republikā ir IZM, tātad IZM kompetencē ir pieaugušo latviešu valodas mācības visā šī procesa īstenošanas ciklā. Arī Valsts kontroles Revīzijas Nr.2.4.1-28/2023 „Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” ziņojumā secināts, ka latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmas pārvaldība ir decentralizēta un tāpēc neefektīva. IZM piedāvātie risinājumi attiecas uz visām mērķgrupām, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotājiem.
IZM piedāvā izstrādāt moduli valsts valodas apguves pakalpojuma saņemšanai un pārvaldībai (turpmāk - modulis), to integrējot kā papildu funkcionalitāti digitālajā pieaugušo prasmju pārvaldības platformā STARS. Ieguvumi ir saistīti ar administratīvā sloga samazināšanu, dubultā finansējuma novēršanu, latviešu valodas mācību pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu un IKT risinājumu konsolidāciju. Šobrīd latviešu valodas mācības administrē dažādas institūcijas (Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Nodarbinātības valsts aģentūra), izmantojot atšķirīgas finansējuma programmas un informācijas sistēmas.

-

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izstrādē nav ņemts vērā, ka atbilstoši Valsts kontroles lietderības revīzijas Nr.2.4.1.-28/2023 secinājumiem, Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas 2024. gada 2. jūlija protokollēmumā Nr. 6 iekļautajam uzdevumam, Ministru kabineta 2025. gada 16. septembra sēdē (protokols Nr. 37 50.§, 3. punkts, TAP uzdevums 25-UZ-532) un MK 18.06.2024. sēdē (protokols Nr. 25 63. § 3. punkts, TAP uzdevums 24-UZ-363) uzdevumam skaņošanas procesā ir IZM izstrādātais konceptuālais ziņojums ”Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem” (TAP uzdevums 26-TA-373).
Abos dokumentos skartie jautājumi un lēmumi konsolidējami. Pašlaik latviešu valodas kā svešvalodas apguves pieaugušajiem risinājumi un piedāvātā sistēma ir pretrunā ar konceptuālajā ziņojumā ”Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem” plānoto un veido paralēlu pieeju.
Jānodrošina, ka:
1) valsts valodas apguves jautājumi tiek skatīti vienoti un savstarpēji saskaņoti visām mērķgrupām, tajā skaitā Ukrainas civiliedzīvotājiem;
2) valodas apguve primāri ir skatāma valsts valodas politikas kontekstā.

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par darbībām Ukrainas civiliedzīvotāju turpmākam atbalstam, tai skaitā, kā turpmāk tiks nodrošinātas latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem. Līdz ar to pievienojami detalizēti aprēķini par paredzēto pasākumu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

 

-

5 lpp. "Vienlaikus saskaņā ar  vienu no Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.–2023. gadam [...] Nākotnē ieteicams apsvērt iespēju arī atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem organizēt caur Vienas pieturas aģentūru. Tāpat ieteicams apsvērt galveno integrācijas pasākumu piedāvāšanu arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem, kas varētu būt arī maksas pakalpojums (vai ar līdzmaksājumu).[1]
[1] SIA „Civitta Latvija” (2023). Ietekmes izvērtējums par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.-2023. gadam. 79.-80. lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/44313/download?attachment

Lūdzu veikt redakcionālu labojumu, jo nav saprotams par kādu nākotni ir domāts attiecībā uz Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023. gadam, atsaucoties uz Civitta veikto pētījumu 2023. gadā.
 

-

12 lpp. "Lai sekmētu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, vairojot gan Ukrainas civiliedzīvotāju motivāciju, gan sabiedrības izpratni par Ukrainas civiliedzīvotāju pienesumu Latvijas ekonomikai un tml., būtu nepieciešams veidot starpsektorālu vidēja termiņa politiku. Tomēr, ņemot vērā decentralizēto atbalsta sistēmu, kas tiek finansēta ikgadēji, ir plānots turpināt sagatavot ikgadēju starpsektorālu plānu [...]".

Minētajā teikumā ir vērojama pretruna, lūdzu aprakstīt, ko ietver "starpsektorāla vidēja termiņa politika" vai arī sniegt skaidru izklāstu par "decentralizētu atbalsta sistēmu, kas tiek finansēta ikgadēji", iekļaujot starpsektoru sadarbību, kas joprojām ir nepieciešama, neskatoties uz to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā ir ieradušies jau kopš 2022. gada.

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punkts paredz atbalstīt priekšlikumu no 2026.gada 1.aprīļa noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo iestādi par Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās starpsektorālas politikas īstenošanu, tostarp sagatavojot un iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2027. gadam un turpmākajiem gadiem, saglabājot esošo resoru atbildību un funkcijas, un par līdzatbildīgajām institūcijām nosakot Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu. Priekšlikums nav atbalstāms, jo informatīvajā ziņojumā  nav iekļauta informācija par darbībām Ukrainas civiliedzīvotāju turpmākam atbalstam no 2026.gada 1.aprīļa un nav informācijas par finansējuma apmēru un tā avotiem Kultūras ministrijas un līdzatbildīgo institūciju rīcībā pēc 2026.gada 1.aprīļa.

-

Nav atbalstāms, jo ziņojumā nav sniegta informācija, kādus pasākumus Kultūras ministrija un līdzatbildīgās institūcijas īstenos Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās starpsektorālas politikas īstenošanai, līdz ar to Sabiedrības integrācijas fonds nav nosakāms par koordinējošo iestādi Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās starpsektorālās politikas īstenošanai. Norādām, ka šādas politikas īstenošana nav definēta Kultūras ministrijas nolikumā.

-

Nav saprotama informatīvā ziņojuma izvēlētā vēlamības izteiksme/ stils, jo īpaši 3.- 5. lpp., piemēram, "Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iekļauties uzņemošajās kopienās [...]", "Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iesaistīties nodarbinātībā [...]", ja daļa ukraiņu Latvijā ir jau no 2022. gada.

Priekšlikums informatīvo ziņojumu rakstīt konstruktīvā, formālā izteiksmē ar skaidru valodas struktūru un izteiksmi.

8 lpp. - nav saprotama garā, formālā atsauce uz iepriekšējo periodu, kad šāda veida krīze vispār nebija un situācija bija cita:
[...] "pamatojoties uz noteikto kompetenci un iegūto pieredzi Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” 2007.–2013. gadam ietvaros izveidoto Eiropas Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda, Eiropas Bēgļu fonda un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda īstenošanā un Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda programmu īstenošanā. Deleģētā iestāde nodrošināja vadošās iestādes funkcijas Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidotā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ieviešanā 2007.–2013. gada plānošanas periodā un deleģētās iestādes funkcijas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tāpat Kultūras ministrijai ir pieredze kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbildīgajai iestādei un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta 2004.–2009. gada plānošanas perioda un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas „Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” partnerim."
 

Dzēst iezīmēto rindkopu, kas nav tieši attiecināma uz konkrēto jautājumu un periodu.

Nodaļa "3.1. Nacionālās koordinējošās iestādes darbības novērtējums" būtu uzskatāma par aprakstu, nevis novērtējumu, jo īpaši tādēļ, ka ir atsauce uz Civitta novērtējumu, kas iesniegts 2023. gada sākumā.
 

-

3 lpp. ir atsauce uz 2024. gada Providus pētījumu: “Joprojām saglabājas virkne izaicinājumu, ar ko saskaras Ukrainas civiliedzīvotāji: atbalsta trūkums bērniem, iesaistoties Latvijas izglītības sistēmā, nepietiekamas latviešu valodas prasmes kvalificētās un augsti kvalificētās profesijās, grūtības veikt ārpus Latvijas iegūtās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, neskaidrība par savu turpmāko statusu Latvijā u.c. “
 

Aicinām izvērtēt, vai 2024. gada pētījuma atsauce šādā redakcijā joprojām ir aktuāla.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija vērš uzmanību, ka starpsektorāla sadarbība ir nepieciešama, jo īpaši, lai apzinātu ukraiņu bērnus pašvaldībās (pieredze un prakses ir dažādas), un sniegtu viņiem atbalstu, kāds ir pieejams no dažādām institūcijām, t.sk. Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda.