Atzinums

Neatkarīgi no šā projekta turpmākās virzības nepieciešams visaptveroši un sistēmiski izvērtēt nozares regulējumu kopumā.

Projekta anotācijā ir identificēta problēma: "Spēkā esošais regulējums attiecībā uz bīstamo kravu autopārvadājumu kontroles kārtību ir fragmentēts un daļēji dublējošs, jo prasības par kontroles veikšanu un tās dokumentēšanu ir ietvertas dažādos normatīvajos aktos. Tas rada neskaidrību par kompetento iestāžu funkciju sadalījumu un piemērojamo procedūru." Tomēr tas pats attiecas ne tikai uz kontroles jautājumiem, bet autopārvadājumiem, bīstamo kravu pārvadājumiem un citiem pārvadājumiem kopumā.

Ir grūti konstatējams, kādi sistēmiski kritēriji ir izmantoti, lai iekļautu regulējumu dažādos tiesību aktos. Pat bīstamo kravu regulējums (Ministru kabineta noteikumi) ir izdoti, piemēram, gan uz Autopārvadājumu likuma, gan Bīstamo kravu aprites likuma pamata.

Nav skaidri norobežots, kādi jautājumi ir regulēti likumos un kad ir pieļaujams noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam. Piemēram, korektīvo pasākumu veidi un tamlīdzīgi kontroles (uzraudzības) pamatjautājumi tipiski ir regulējami likumā.

Pastāv šaubas, vai ir pienācīgi izvērtēta administratīvās atbildības nepieciešamība un pieļaujamība. Ja ir iespēja piemērot korektīvos pasākumus, tad šādos gadījumos pamatā administratīvā atbildība nav nedz vajadzīga, nedz pieļaujama. Tāpat viens un tas pats jautājums (tiesībpārkāpums) nebūtu risināms administratīvajā procesā un administratīvā pārkāpuma procesā. Projektā un tā anotācijā esošie skaidrojumi vedina domāt, ka šādas situācijas pastāv.

Tieslietu ministrijas apzinās, ka šie jautājumi ir sarežģīti un to risinājumam nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks. Tāpat, domājams, to risinājumi nav tieši saistīti ar šā projekta virzību. Tomēr tas nemazina konstatēto un citu iespējamo problēmu nopietnību un nepieciešamību tās novērst iespējami ātri.
 

-

Precizējams bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokola saturs. Projekta anotācija saskaņojama ar projekta tekstu.

1. Projektā iekļautajā bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā kā korektīvo pasākumu veids ir norādīts "aizrādījums". Savukārt attiecīgajā direktīvā un arī projekta anotācijā ir lietots apzīmējums "brīdinājums". Precīzi norādot (saglabājot) skaidrojumu, ka šajā gadījumā brīdinājums nav sods, protokolā kā korektīvā pasākuma veids norādāms brīdinājums.

2. Projekta anotācijas saturam ir jāatbilst projektam. Aicinām pārskatīt anotāciju un pielāgot to atbilstoši aktuālajai projekta redakcijai.

3. Lai arī projekta anotācija ir ietverts oficiālā ziņojuma un brīdinājuma skaidrojums, tomēr nav argumentēti pamatots, kāpēc Eiropas Savienības līmenī tiem ir tieši šāda izpratne. Vēlams norādīt Eiropas Savienības tiesību aktus, to sagatavošanas dokumentus vai citus tiesību avotus, kas atklāj šo terminu izpratni. Tāpat varētu aplūkot direktīvas, proti, tieši korektīvo pasākumu regulējuma, transponēšanu citās dalībvalstīs.

4. Projekta anotācijā norādīts: "Gadījumos, kad kontroles rezultātā konstatēto faktisko apstākļu kopums atbilst administratīvās atbildības piemērošanas priekšnoteikumiem, administratīvā pārkāpuma process tiek uzsākts un īstenots atsevišķi, ievērojot Administratīvās atbildības likumu un attiecīgo speciālo normatīvo regulējumu. Tādējādi tiek skaidri nodalīta kontroles funkcija no sodīšanas funkcijas." Jāievēro, ka, lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, pietiek ar ziņām par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Nav nepieciešams un pat nav pieļaujams pirms šā procesa konstatēt "administratīvās atbildības priekšnoteikumus". Līdz ar to pietiek, ja kontroles pasākumu laikā ir iegūtas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu (Administratīvās atbildības likuma 117. pants).
 

-