Atzinums

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka 2021. gada 12. novembrī Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmā reģistrēts Eiropas Komisijas Formālais paziņojums pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2021/2155 pret Latvijas Republiku saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta direktīvas (ES) 2017/541  par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (turpmāk - direktīva Nr. 2017/541) ieviešanu, Komisijai uzskatot, ka direktīvas Nr. 2017/541 24. panta 2. punkta transponēšana ir nepareiza. Saistībā ar minēto nepieciešams precizēt noteikumu projekta 2. punktu, nodrošinot, ka noteikumu projektā ietvertais regulējums, kas attiecas uz direktīvas Nr. 2017/541 prasību pārņemšanu, stājas spēkā vispārējā kārtībā atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam, nevis 2023. gada 1. aprīlī, tādējādi mazinot sankciju piemērošanas risku Latvijai par minētās direktīvas prasību pienācīgu nepārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā.

-

Lūdzam  informāciju par pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem sniegt anotācijas 7. sadaļā. Minētajā sadaļā ir sniedzama informācija par publisko pārvaldi.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, nepieciešams izvērtēt un papildināt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar skaidrojumu:
1) par direktīvas Nr. 2017/541 prasību pārņemšanu noteikumu projekta 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā, kas paredz minētās direktīvas prasību pārņemšanai nepieciešamos izņēmumus attiecībā uz pakalpojuma kursa ilgumu un apjomu;
2) skaidrot arī citu direktīvas Nr. 2017/541 24. pantā iekļauto prasību (jo īpaši 24. panta 3. un 4. punktā noteikto) pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka Eiropas Komisija uzskata, ka Latvijas tiesību aktos nav paredzēts, ka emocionālais un psiholoģiskais atbalsts vai citi atbalsta pakalpojumi ir pieejami tūlīt pēc uzbrukuma kā to paredz direktīvas Nr. 2017/541 24. panta 2. punkts. Tomēr uzskatām, ka minētajā punktā ietvertā prasība ir cieši saistīta arī ar minētās direktīvas 24. panta 3. un 4. punktā ietverto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācijā kā projekts ietekmēs katru institūciju. Anotācijas 2.sadaļā ir sniegta informācija, ka pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, paplašinoties atbalsta pasākumiem, būs nepieciešama lielāka iesaiste terorismā cietušu personu izvērtēšanā un atbalsta pakalpojumu organizēšanā. Līdz ar to lūdzam precizēt  anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro. 



 

-

Direktīvas Nr. 2017/541 24. panta 2. punkts noteic, ka: "Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar direktīvu 2012/29/ES ir nodrošināti atbalsta dienesti, kas pievēršas terorismā cietušo konkrētajām vajadzībām, un ka tie ir pieejami terorismā cietušajiem tūlīt pēc teroristu uzbrukuma un cik vien ilgi nepieciešams pēc tam. Šādus dienestus nodrošina papildus vispārējiem cietušo atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu". Minētās direktīvas preambulas 29. apsvērums paredz, ka: "Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai valsts ārkārtas reaģēšanas infrastruktūrā visaptveroši tiktu risinātas terorismā cietušo konkrētās vajadzības tūlīt pēc teroristu uzbrukuma un cik vien ilgi nepieciešams. Minētajā nolūkā dalībvalstis var izveidot vienotu un atjauninātu tīmekļa vietni ar visu atbilstīgo informāciju un cietušo un viņu ģimenes locekļu ārkārtas atbalsta centru, kas sniedz psiholoģisko pirmo palīdzību un emocionālo atbalstu (angļu valodas versijā - psychological first aid and emotional support). Dalībvalstu iniciatīvas šajā sakarā būtu jāatbalsta, pilnībā izmantojot pieejamās kopējās palīdzības mehānismus un resursus Savienības līmenī. Atbalsta dienestiem būtu jāņem vērā, ka terorismā cietušo konkrētās vajadzības laika gaitā var mainīties. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai atbalsta dienesti vispirms risinātu vismaz visneaizsargātāko terorismā cietušo emocionālās un psiholoģiskās vajadzības un informētu visus terorismā cietušos par turpmāka emocionālā un psiholoģiskā atbalsta, tostarp atbalsta un konsultāciju traumu gadījumos, pieejamību". Saistībā ar minēto paužam bažas, ka no noteikumu projektā ietvertā regulējuma kopsakarā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" (turpmāk - noteikumi Nr. 790) 4., 7. punktā, II nodaļā "Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumi un piešķiršanas kārtība" u.c. ietvertajiem nosacījumiem un attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību, nav gūstama pārliecība, ka terorismā cietušām personām tiek nodrošināta psiholoģiskā pirmā palīdzība un emocionālais atbalsts tūlīt pēc teroristu uzbrukuma. Proti, nav skaidri saprotams, uz ko attiecas noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā ietvertā norāde "nekavējoties", t.i., iestājoties kādiem apstākļiem, attiecīgais pakalpojums  tiks sniegts un arī tas, kā paredzēts organizēt attiecīgā pakalpojuma (atbalsta pasākumu) sniegšanu tūlīt pēc teroristu uzbrukuma (noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka noteikumu projektā stiprināta pieeja, kurā terorismā cietušas personas pakalpojumu var saņemt nekavējoties, tomēr līdz šim šāda pieeja no noteikumiem Nr. 790 neizriet).
Ievērojot minēto, nepieciešams izvērtēt un precizēt noteikumu projektu, paredzot skaidru un precīzu mehānismu, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais pakalpojums var tikt sniegts tūlīt pēc teroristu uzbrukuma, kā arī nepieciešams sniegt atbilstošu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Ņemot vērā, ka noteikumos Nr. 790 iekļautas normas, ar kurām tiek pārņemtas direktīvas Nr. 2017/541 prasības, nepieciešams papildināt minētos noteikumus ar informatīvu atsauci uz attiecīgo direktīvu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 162.-168. punktā noteikto.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā minētajam noteikumu projekts cita starpā ir jāpieņem, lai izbeigtu pret Latvijas Republiku uzsākta pārkāpuma procedūras lietu, nepieciešams attiecīgo informāciju ietvert noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļā, norādot pārkāpuma procedūras lietas numuru un to Eiropas Savienības tiesību aktu, ar kuru saistībā ir uzsākta pārkāpuma procedūras lieta.

-

Nepieciešams tehniski precizēt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu. Norādām, ka noteikumu projektā (grozījumu projektā) nav 4.¹ punkta, bet noteikumu projektā ir 1.1. apakšpunkts, kurā ietverts noteikumu Nr. 790 4.¹ punkts.

-