Projekta ID
21-TA-1794Atzinuma sniedzējs
SIA "Eco Baltia vide"
Atzinums iesniegts
14.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide, turpmāk – EBV, ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, turpmāk – VARAM, šķietami precizēto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Projekta ID 21-TA-1794), turpmāk – Likumprojekts, un pauž neizpratni par VARAM rīcību, virzot turpmākajai saskaņošanai Likumprojektu, kura saturs neatbilst iepriekšējā tā saskaņošanas procesā panāktajām vienošanām, tādējādi ignorējot faktiski visus gan EBV, gan LASUA, gan citu iesaistīto sadarbības partneru paustos iebildumus un priekšlikumus (ierosinājumus).
Vērtējot aktuālo Likumprojekta redakciju, secināms, ka Likumprojekts satur ļoti daudz tiesību normu to sākotnējā redakcijā, lai gan par tām tika sniegti iebildumi vai priekšlikumi, vai par kuru izmaiņām tika panākta vienošanās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, izsakot tās citā redakcijā. VARAM, šķietami izvērtējusi iesniegtos iebildumus un priekšlikumus, tajā pašā laikā nesniedzot objektīvu pamatojumu savam viedoklim, ir ierosinājusi turpināt virzīt Likumprojektu tālākai saskaņošanai, papildu Likumprojektā ietverot vēl tādas tiesību normas, par kurām nebija notikušas diskusijas, piemēram, reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveides kārība un to funkcijas.
EBV ieskatā šāda VARAM rīcība nav uzskatāma par orientētu uz sadarbību ar iesaistītajiem resoriem (Likumprojekta saskaņošanas procesā iesaistītajiem dalībniekiem). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Likumprojekta saskaņošanas dalībniekiem viedokļa sniegšanai par it kā precizēto Likumprojektu ir paredzēts salīdzinoši īss laika periods (ņemot vērā ar Likumprojektu paredzēto grozījumu apjomu un to ietekmi uz atkritumu apsaimniekotāju saimniecisko darbību). Ievērojot iepriekš minēto, EBV uzskata, ka ir pamats pirms Likumprojekta tālākas virzības rīkot atkārtotu starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmi. Šāda VARAM rīcība pilnībā atbilstu arī Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 69. punkta noteikumiem.
Ievērojot visu iepriekš minēto, EBV aicina VARAM pēc iespējas ātrāk rīkot atkārtotu starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmi par Likumprojektu, vienlaikus apliecinot, ka pilnībā uztur iepriekš sniegtos iebildumus un paustos ierosinājumus par Likumprojektu, kas tika iesniegti ar LASUA, ministrijai adresēto, vēstuli.
Vērtējot aktuālo Likumprojekta redakciju, secināms, ka Likumprojekts satur ļoti daudz tiesību normu to sākotnējā redakcijā, lai gan par tām tika sniegti iebildumi vai priekšlikumi, vai par kuru izmaiņām tika panākta vienošanās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, izsakot tās citā redakcijā. VARAM, šķietami izvērtējusi iesniegtos iebildumus un priekšlikumus, tajā pašā laikā nesniedzot objektīvu pamatojumu savam viedoklim, ir ierosinājusi turpināt virzīt Likumprojektu tālākai saskaņošanai, papildu Likumprojektā ietverot vēl tādas tiesību normas, par kurām nebija notikušas diskusijas, piemēram, reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveides kārība un to funkcijas.
EBV ieskatā šāda VARAM rīcība nav uzskatāma par orientētu uz sadarbību ar iesaistītajiem resoriem (Likumprojekta saskaņošanas procesā iesaistītajiem dalībniekiem). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Likumprojekta saskaņošanas dalībniekiem viedokļa sniegšanai par it kā precizēto Likumprojektu ir paredzēts salīdzinoši īss laika periods (ņemot vērā ar Likumprojektu paredzēto grozījumu apjomu un to ietekmi uz atkritumu apsaimniekotāju saimniecisko darbību). Ievērojot iepriekš minēto, EBV uzskata, ka ir pamats pirms Likumprojekta tālākas virzības rīkot atkārtotu starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmi. Šāda VARAM rīcība pilnībā atbilstu arī Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 69. punkta noteikumiem.
Ievērojot visu iepriekš minēto, EBV aicina VARAM pēc iespējas ātrāk rīkot atkārtotu starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmi par Likumprojektu, vienlaikus apliecinot, ka pilnībā uztur iepriekš sniegtos iebildumus un paustos ierosinājumus par Likumprojektu, kas tika iesniegti ar LASUA, ministrijai adresēto, vēstuli.
Piedāvātā redakcija
Uzturam visus iepriekšējā saskaņošanas termiņā LASUA vēstulē iesniegtos priekšlikumus.
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Papildus iepriekš minētajam SIA “Eco Baltia vide” kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāko virzību piedāvātajā redakcijā tālāk minēto apsvērumu dēļ.
Iepriekšējās diskusijās un starpministriju sanāksmē par likumprojekta tālāko virzību, tika plaši izdiskutēts un skaidri nodefinēts, kā atkritumu apsaimniekošanas sistēma būtu attīstāma reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru (turpmāk – RAAC) kontekstā, lai netiktu tieši ietekmēta konkurence, netiktu radīts RAAC monopola stāvoklis reģionos un tiktu skaidri sadalīta atbildība attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu.
Tomēr, esošajā likumprojektā ne vien tikai daļēji ir ņemts vērā atkritumu apsaimniekošanas nozares komersantu izteiktais viedoklis, bet arī ir ietvertas tādas likuma normas, kas ir savstarpējā pretrunā (piemēram, bioloģiski noārdāmo atkritumu maksas noteikšanas kārtība, attiecībā uz kuru LR Saeima 31.03.2022.
3.lasījumā ir pieņēmusi atšķirīgu kārtību), turklāt likumprojektā ir ietvertas tiesību normas, kas nonāk pilnīgā pretrunā ar konkurences neitralitātes principa ievērošanu publiskas personas komercdarbībām. Ne par vienu no šiem aspektiem iepriekš nav
notikušas diskusijas un nav ticis lūgts nozares viedoklis, tostarp tās nav pieminētas likumprojekta sabiedriskās apspriešanas gaitā. Iepriekšminētais vedina secināt, ka likumprojekta izstrāde ir sasteigta, savukārt iepriekš notikušajām apspriedēm ir bijis tikai formāls raksturs.
Sevišķi izbrīna, ka ar likumprojekta 12.pantā izteikto Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.pantu plānots nostiprināt pašvaldības pienākumu noteikt, uz kuru RAAC ir nogādājami attiecīgās pašvaldības teritorijā savāktie sadzīves atkritumi. Vēršam uzmanību uz to, ka šāda attiecīgās normas redakcija salīdzinājumā ar šobrīd
spēkā esošo regulējumu sašaurina atkritumu apsaimniekošanas nozarē darbojošos komersantu komercdarbības jomas, piemēram, attiecībā uz atkritumu šķirošanu un reģenerāciju, jo pašvaldības kompetencē būs noteikt, kur tieši ir veicama ne vien sadzīves atkritumu apglabāšana, bet arī šķirošana un reģenerācija, turklāt šādi pašvaldības izvirzītie noteikumi attieksies uz visām sadzīves atkritumu grupām, tostarp dalīti vāktajiem atkritumiem, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem utml. Vienlaikus un pretrunā ar iepriekšminētās likumprojekta normas acīmredzamo ietekmi, likumprojektā ir noteikta atbildība, cita starpā, arī atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu. Nav skaidrs, kā šo normu varētu izpildīt, ja esošajā redakcijā visu sadzīves atkritumu galamērķis ir RAAC.
Mūsu ieskatā šādas normas iekļaušana nonāk klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 2.pantā nostiprināto šā likuma mērķi, kā arī 4. un 5.pantu, kā arī ar paša likumprojekta 6.pantā izteiktajā 10.1 panta otrajā daļā nostiprināto mērķi nodrošināt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru darbību atbilstoši iepriekšminēto likumu normām nolūkā ievērot konkurences neitralitāti publiskas personas komercdarbībā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, kategoriski iebilstam likumprojekta tālākai virzībai un aicinām VARAM uz konstruktīvu dialogu ar komersantiem, kurus būtiski skar likumprojektā noteiktais regulējums.
Iepriekšējās diskusijās un starpministriju sanāksmē par likumprojekta tālāko virzību, tika plaši izdiskutēts un skaidri nodefinēts, kā atkritumu apsaimniekošanas sistēma būtu attīstāma reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru (turpmāk – RAAC) kontekstā, lai netiktu tieši ietekmēta konkurence, netiktu radīts RAAC monopola stāvoklis reģionos un tiktu skaidri sadalīta atbildība attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu.
Tomēr, esošajā likumprojektā ne vien tikai daļēji ir ņemts vērā atkritumu apsaimniekošanas nozares komersantu izteiktais viedoklis, bet arī ir ietvertas tādas likuma normas, kas ir savstarpējā pretrunā (piemēram, bioloģiski noārdāmo atkritumu maksas noteikšanas kārtība, attiecībā uz kuru LR Saeima 31.03.2022.
3.lasījumā ir pieņēmusi atšķirīgu kārtību), turklāt likumprojektā ir ietvertas tiesību normas, kas nonāk pilnīgā pretrunā ar konkurences neitralitātes principa ievērošanu publiskas personas komercdarbībām. Ne par vienu no šiem aspektiem iepriekš nav
notikušas diskusijas un nav ticis lūgts nozares viedoklis, tostarp tās nav pieminētas likumprojekta sabiedriskās apspriešanas gaitā. Iepriekšminētais vedina secināt, ka likumprojekta izstrāde ir sasteigta, savukārt iepriekš notikušajām apspriedēm ir bijis tikai formāls raksturs.
Sevišķi izbrīna, ka ar likumprojekta 12.pantā izteikto Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.pantu plānots nostiprināt pašvaldības pienākumu noteikt, uz kuru RAAC ir nogādājami attiecīgās pašvaldības teritorijā savāktie sadzīves atkritumi. Vēršam uzmanību uz to, ka šāda attiecīgās normas redakcija salīdzinājumā ar šobrīd
spēkā esošo regulējumu sašaurina atkritumu apsaimniekošanas nozarē darbojošos komersantu komercdarbības jomas, piemēram, attiecībā uz atkritumu šķirošanu un reģenerāciju, jo pašvaldības kompetencē būs noteikt, kur tieši ir veicama ne vien sadzīves atkritumu apglabāšana, bet arī šķirošana un reģenerācija, turklāt šādi pašvaldības izvirzītie noteikumi attieksies uz visām sadzīves atkritumu grupām, tostarp dalīti vāktajiem atkritumiem, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem utml. Vienlaikus un pretrunā ar iepriekšminētās likumprojekta normas acīmredzamo ietekmi, likumprojektā ir noteikta atbildība, cita starpā, arī atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu. Nav skaidrs, kā šo normu varētu izpildīt, ja esošajā redakcijā visu sadzīves atkritumu galamērķis ir RAAC.
Mūsu ieskatā šādas normas iekļaušana nonāk klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 2.pantā nostiprināto šā likuma mērķi, kā arī 4. un 5.pantu, kā arī ar paša likumprojekta 6.pantā izteiktajā 10.1 panta otrajā daļā nostiprināto mērķi nodrošināt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru darbību atbilstoši iepriekšminēto likumu normām nolūkā ievērot konkurences neitralitāti publiskas personas komercdarbībā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, kategoriski iebilstam likumprojekta tālākai virzībai un aicinām VARAM uz konstruktīvu dialogu ar komersantiem, kurus būtiski skar likumprojektā noteiktais regulējums.
Piedāvātā redakcija
-