Atzinums

Informatīvā ziņojuma 4. daļas 2. punktā paredzēts noteikt māksliniecisko kolektīvu vadītāju mēnešalgu atbilstoši 8. mēnešalgas grupas viduspunktam - 1600 euro un informatīvajā ziņojumā šis atalgojuma līmenis izmantots par pamatu nepieciešamā papildu finansējuma aprēķinam, paredzot, ka viena mākslinieciskā kolektīva vadīšanai atbilstošs atalgojums ir 400 euro mēnesī par 0,25 slodzi, nosakot, ka 50% no minētā atalgojuma sedz no valsts budžeta un 50% no pašvaldības budžeta. Tomēr no pieejamās informācijas nav skaidrs, kurā normatīvajā aktā tiks noteikti minētā atalgojuma valsts un pašvaldības līdzdalības principi, aprēķina un sadales kārtība, ievērojot, ka informatīvā ziņojuma 6.daļā piedāvātie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 649 neparedz finansējuma aprēķina formulas izmaiņas. Tapāt nav skaidrs no kura brīža minētais atalgojuma līmenis tiks piemērots un būs saistošs pašvaldībām.

-

Ņemot vērā šī brīža valsts budžeta finansiālās iespējas, kā arī to, ka valsts budžetā papildus finansējums šim mērķim nav paredzēts, konkrēta atalgojuma līmeņa noteikšana bez atbilstoša valsts budžeta finansējuma rada risku, ka tiek radīts normatīvais regulējums, kam nav finansiālā seguma. Lai nodrošinātu plānoto atalgojuma līmeni, tiek palielināts slogs arī  uz pašvaldību budžetiem. Šāda pieeja rada arī nenoteiktību par pašvaldību izdevumiem minētā mērķa finansēšanai un var apgrūtināt pašvaldību budžeta plānošanu un izpildi.
 

-

Norādām, ka informatīvajā ziņojumā nav izvērtēta plānotā finansēšanas modeļa ietekme uz pašvaldību budžetiem. Līdz ar to lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar aprēķiniem par plānotā finansēšanas modeļa ietekmi visu pašvaldību griezumā, ietverot arī informāciju par pašvaldībām, kuras šobrīd nenodrošina plānoto 200 euro līdzfinansējumu vienam mākslinieciskajam kolektīvam, kā arī veikt novērtējumu finansējuma apmēram, kas šīm pašvaldībām būtu nepieciešams, lai sasniegtu plānoto 50 % līdzdalības līmeni. Papildus lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt arī ar finansiālās ietekmes aprēķinu uz pašvaldību budžetiem, kas  saistīts ar līdzdalības intensitātes koeficienta atcelšana māksliniecisko kolektīvu grupām G1 un G2, paredzot, ka no 2029.gada abas grupas saņem vienādu finansējumu.
 

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 4.daļas 5.punktu, par iespēju kompensēt transporta pakalpojumu izdevumus no valsts un pašvaldību budžeta, norādām, ka pašvaldības šādu iespēju var nodrošināt brīvprātīgi sava budžeta ietvaros. Uzliekot transporta pakalpojumu kompensēšanu par obligātu pienākumu, tas radīs papildu slogu uz pašvaldību budžetiem.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 5.punkts paredz informatīvajā ziņojumā iekļautos pasākumus 2027.gadā un turpmākajos gados nodrošināt Kultūras ministrijas budžetā pieejamo resursu ietvaros, tajā skaitā atbilstoši turpmākajos gados gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā piešķirtajam finansējumam. Vienlaikus saskaņā ar informatīvajā ziņojumā un 8.tabulā “Valsts budžeta finansiālā ietekme” iekļauto informāciju, lai īstenotu paredzētos pasākumus tiem ir nepieciešams ievērojams papildus finansējums.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši aktuālajām prognozēm fiskālā telpa turpmākajos gados ir negatīva - 2027. gadā -28,0 milj. euro, 2028. gadā -279,1 milj. euro, 2029. gadā -237,8 milj. euro un 2030. gadā -936,2 milj. euro un līdz ar to papildu finansējums turpmākajiem gadiem bez kompensējošiem pasākumiem, kas, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri segs negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams.
Saskaņā ar š.g. 15.maija Ministru kabineta rīkojuma Nr.275 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam” sagatavošanas grafiku” 3.1.apakšpunktu, lai nodrošinātu publiskā sektora izdevumu efektivizāciju nozaru ministrijām tika uzdots veikt nozaru budžetu izdevumu analīzi, sagatavot priekšlikumus attiecīgā budžeta resora izdevumu pārskatīšanai, efektivizējot izdevumus, optimizējot funkcijas, izvērtējot publiskos pakalpojumus un veicot strukturālas reformas, un iesniegt tos Finanšu ministrijā apkopošanai un iesniegšanai Ministru kabinetā, lai izskatītu jautājumu par iespējamām nozares politikas izmaiņām un finansējuma pārdalēm. Tāpat tika noteikts, ka izdevumu samazināšanas mērķis ir efektivitātes uzlabošana un izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūto līdzekļu novirzīšana primāri fiskālās telpas uzlabošanai un valdības noteikto prioritāšu finansēšanai. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, nav arī pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies. Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums nozaru ietvaros īstenojamiem pasākumiem prioritāri ir nodrošināms ministriju un to pārraudzībā esošo tiešās pārvaldes iestāžu esošo līdzekļu ietvaros, pārskatot nozares prioritātes.

Attiecībā uz 2027.gadā nepieciešamo finansējumu vēršam uzmanību, ka likuma “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam” 12.pantā ir noteikti ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2026., 2027. un 2028.gadam.
Vienlaikus Fiskālās disciplīnas likuma 9.pants paredz nosacījumus tādu normatīvo aktu pieņemšanai, kuri izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa šādu izdevumu pārsniegumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

Ņemot vērā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. un 5.punktā paredzēto, ja, virzot noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība"", vienlaikus netiks virzīts normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu, tad netiks nodrošināta Fiskālās disciplīnas likuma 9.panta izpilde un būs konstatējams tā pārkāpums.
Ņemot vērā minēto, kā arī potenciāli nepieciešamo papildus finansējumu bez resursu avota, šobrīd neatbalstām informatīvā ziņojuma tālāku virzību. Informatīvais ziņojums var tikt virzīts tālākai izskatīšanai tikai tādā gadījumā, ja tas tiks papildināts ar informāciju par finansējuma avotiem Kultūras ministrijas esošo līdzekļu ietvaros, pārskatot nozares prioritātes.

-