Atzinums

Ievērojot, ka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk – likums) un likumprojektā "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (turpmāk – projekts) tiek lietots termins "sankciju subjekts", nav skaidrs, kādēļ projekts paredz izslēgt likuma 1. panta 4. punktu, kurā ietverts termina "sankciju subjekts" skaidrojums. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu vai papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 56. pantā ir noteiktas iesnieguma izstrādāšanas un iesniegšanas prasības. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 10. panta pirmajā un 1.¹ daļā ir noteikts citādāks regulējums. Turklāt nav skaidrs, kādēļ likuma 10. pantā nepieciešams paredzēt atšķirīgu regulējumu par iesnieguma izstrādāšanu un iesniegšanu, proti, likuma 10. panta pirmajā un 1.¹ daļā ir noteiktas iesnieguma izstrādāšanas un iesniegšanas prasības, bet likuma 10. panta 1.² un 1.³ daļā nav noteiktas iesnieguma izstrādāšanas un iesniegšanas prasības.
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, anotācija papildināma ar attiecīgu skaidrojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 10. pantā ietverto regulējumu un precizēt to vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka lēmumu apstrīdēšanas, pārsūdzēšanas un izskatīšanas kārtība ir paredzēta Administratīvā procesa likuma B un C daļā. Turklāt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmajā daļā noteiktajam iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 10. panta 1.4 daļā ir noteikts citādāks regulējums.
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt Administratīvā procesa likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, anotācija papildināma ar attiecīgu skaidrojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 10. panta 1.⁴ daļā ietverto regulējumu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 64. pants noteic, kādā termiņā iestāde pieņem lēmumu, ja saņemts iesniegums, kā arī lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanas kārtību. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 10. panta 1.³ daļā ir noteikts citādāks regulējums.
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, anotācija papildināma ar attiecīgu skaidrojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 10. panta 1.³ daļā ietverto regulējumu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
 

-

Projektā paredzētajā likuma 10. panta 1.⁴ un 2.¹ daļā ir noteikta Ministru kabineta un Finanšu izlūkošanas dienesta pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, bet projekts neparedz likuma 10. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projektā paredzēto likuma 10. pantu ar atbilstošu regulējumu vai anotāciju ar skaidrojumu, kādēļ šāds regulējums nav nepieciešams.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka Ārlietu ministrija pieņem lēmumus par izņēmumu – licenču piešķiršanu attiecībā uz divējādas nozīmes precēm – saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteikto kārtību. Iesniegumi tiek izskatīti un lēmumi var tikt pārsūdzēti Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajā kārtībā, tomēr nav skaidrs, kur Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā ir noteikta attiecīgā lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.
Savukārt attiecībā uz Ārlietu ministrijas pieņemtajiem lēmumiem par humāno izņēmumu anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka to apstrīdēšana notiek tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību uz to, ka lēmumus var apstrīdēt augstākā iestādē vai pārsūdzēt tiesā, nevis apstrīdēt tiesā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 59. pants paredz regulējumu par informācijas iegūšanu. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 10. panta otrajā daļā ir noteikts citādāks regulējums.
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, anotācija papildināma ar attiecīgu skaidrojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 10. panta otrajā daļā ietverto regulējumu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.

Papildus lūdzam izslēgt projektā paredzētajā likuma 10. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā", jo tie ir lieki.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmajā daļā noteiktajam iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 10. panta 2.¹ daļā ir noteikts citādāks regulējums.
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt Administratīvā procesa likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, anotācija papildināma ar attiecīgu skaidrojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 10. panta 2.¹ daļā ietverto regulējumu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 12.¹ panta trešajā daļā ietverto atsauci uz likuma 2. pantu, jo tā ir neskaidra.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka tiek izslēgta likuma 13. panta 4.¹ daļa, kurā noteikta Finanšu izlūkošanas dienesta kompetence. Savukārt projekts neparedz šādu grozījumu, kaut arī no projektā paredzētajā likuma pārejas noteikuma 10. punktā minētā izriet, ka tiek izslēgta likuma 13. panta 4.¹ daļa. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projektu ar attiecīgu grozījumu likuma 13. pantā.
 

-

Ievērojot, ka likuma 13. panta 4.² daļā nav punktu, lūdzam precizēt projektā paredzēto grozījumu likuma 13. panta 4.² daļā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 757 "Maksātnespējas kontroles dienesta nolikums" neparedz Maksātnespējas kontroles dienestam (turpmāk - MKD) saistošu normatīvo aktu izstrādes funkciju. Tomēr šo noteikumu 4.3. apakšpunkts noteic MKD pienākumu organizēt metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu maksātnespējas jomā. Līdz ar lūdzam attiecīgo projekta normu precizēt, norādot, ka MKD izstrādā vadlīnijas, kurām ir rekomendējošs raksturs.

"2) izstrādā vadlīnijas, kurās ir noteikts pasākumu kopums, kas maksātnespējas procesa administratoram jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai."

Vēršam uzmanību uz to, ka lēmumu apstrīdēšanas, pārsūdzēšanas un izskatīšanas kārtība ir paredzēta Administratīvā procesa likuma B un C daļā. Turklāt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmajā daļā noteiktajam iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 13.² panta piektajā daļā ir noteikts citādāks regulējums.
Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt Administratīvā procesa likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, anotācija papildināma ar attiecīgu skaidrojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 13.² panta piektajā daļā ietverto regulējumu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka lēmumu pārsūdzēšanas un izskatīšanas kārtība ir paredzēta Administratīvā procesa likuma C daļā. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts citādāks regulējums.
Administratīvā procesa likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, anotācija papildināma ar attiecīgu skaidrojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 15. panta pirmajā daļā ietverto regulējumu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.

 

-

Ņemot vērā, ka vadlīniju un informatīvo materiālu izstrāde var prasīt noteiktu laiku, aicinām paredzēt pārejas periodu, kura laikā MKD varēs izstrādās likumā paredzētās vadlīnijas.

Papildināt pārejas noteikumus ar 11. punktu:
"11. Šā likuma 13. panta 4.¹⁰ daļas 2. punkts par Maksātnespējas kontroles dienesta pienākumu istrādāt vadlīnijas stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī.”.

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka likuma 13. panta 4.² daļā tiek papildināta Valsts ieņēmumu dienesta kā uzraudzības institūcijas kompetence, veicot muitas kontroles funkcijas un pieņemot lēmumus, kas attiecas uz sankciju piemērošanu preču apritē. Savukārt projekts neparedz šādu grozījumu likuma 13. panta 4.² daļā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu vai anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Lūdzam svītrot anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīto, ka atbildes uz iesniegumiem Finanšu izlūkošanas dienests sniegs atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām, jo Administratīvā procesa likums piemērojams tikai gadījumā, ja iestādei jāizdod administratīvais akts. Savukārt, ja iestādei jāizskata iesniegums, kas neietver administratīvā akta izdošanu, tad piemērojams Iesniegumu likums.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā attiecībā uz projektā paredzētajā likuma 10. panta 1.³ daļā minētajiem lēmumiem norādīts, ka to apstrīdēšana notiek Administratīvajā apgabaltiesā. Vēršam uzmanību uz to, ka lēmumus var apstrīdēt augstākā iestādē un pārsūdzēt tiesā, nevis apstrīdēt tiesā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ierosinām 12.¹ panta ceturto daļu izteikt zemāk piedāvātajā redakcijā, apvienojot abus tiesību normā minētos teikumus vienā, lai nodrošinātu teksta loģisku gramatisko uzbūvi un atvieglotu satura uztveršanu.

"(4) Ja tiek atceltas pret personu noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai mainās sankciju subjekta īpašumtiesības vai kontrole, bet līdzekļi un saimnieciskie resursi nav atbrīvoti, Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības lemt par līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu no iesaldēšanas."

Lūdzam precizēt projekta anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" sniegto informāciju par Tieslietu ministrijas publicētajiem datiem, aizstājot to ar šādu: "Daļēji šādu informāciju, savā tīmekļvietnē publicējot datus par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros, šobrīd nodrošina Tieslietu ministrija, atbilstoši tai noteiktajai koordinējošajai lomai sankciju piemērošanā valsts uzturētajos reģistros, kurus uztur Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Patentu valde, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija", Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Lauksaimniecības datu centrs, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra”."

Daļēji šādu informāciju, savā tīmekļvietnē publicējot datus par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros, šobrīd nodrošina Tieslietu ministrija, atbilstoši tai noteiktajai koordinējošajai lomai sankciju piemērošanā valsts uzturētajos reģistros, kurus uztur Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Patentu valde, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija", Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Lauksaimniecības datu centrs, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra”.
 

No risinājuma apraksta sadaļas "Uzraudzības institūcijas" izriet, ka MKD pilda uzraudzības institūcijas lomu, kas neatbilst tiesiskajam regulējumam. Aicinām pārformulēt teikumu, lai ir precīzi noteikts, ka MKD ir uzraudzības iestāde Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē, nevis pilda uzraudzības institūcijas lomu.

Savukārt 13.panta 4.² daļā tiek papildināta Valsts ieņēmumu dienesta kā uzraudzības institūcijas kompetence, veicot muitas kontroles funkcijas un pieņemot lēmumus, kas attiecas uz sankciju piemērošanu preču apritē. 13.pants tiek papildināts ar 4.¹⁰ daļu, ar kuru Maksātnespējas kontroles dienests noteikts kā uzraudzības institūcija šī likuma izpratnē, uzraugot sankciju izpildi maksātnespējas procesa administratoru darbā un izstrādājot kārtību, lai nodrošinātu šī likuma prasību izpildi maksātnespējas procesā.

Lūdzam precizēt sadaļu "Uzņēmumu piemērošana sankciju izpildē". Tiesas nolēmumā par maksātnespējas procesa pasludināšanu netiek norādīts izsmeļošs mantas apjoma kopums. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 65.panta 2.punkta administrators ir tas, kurš pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas veic pilnu mantas inventarizāciju, līdz ar to tikai administratoram būs zināms mantas apjoma kopums, par kuru nepieciešams saņemt atļauju.

Šādus lēmumus par izņēmumu piešķiršanu FID izskata, piemēram, maksātnespējas gadījumos, piešķirot maksātnespējas procesa administratoram atļauju par parādnieka aktīvu kopumu, kas norādīts administratora iesniegumā FID.