Atzinums

Ziņojumā nekur nav minēta sasaiste ar Sociālās ekonomikas (SE) plānu 2026. – 2029.gadam, kura ietvaros Brīvprātīgā darba regulējums arī tiek pārskatīts. 
Tā kā SE plāns paredz ieviest sociālās ekonomikas monitoringa datubāzi/reģistru, kā arī ikgadēju sociālās ekonomikas monitoringu ar Labklājības ministrijas, CSP un Valsts ieņēmumu dienesta (no 2028. gada), tad Brīvprātīgā informācijas sistēmai (turpmāk – Sistēmai) jābūt pielāgojamai.
 

-

Ziņojuma sadaļā “1.1. Iesaiste brīvprātīgajā darbā” norādīts, ka  “...valsts līmenī joprojām trūkst visaptverošas informācijas par brīvprātīgā darba apjomu un raksturojumu – nav precīzu datu par iesaistīto brīvprātīgo skaitu, to sadalījumu pēc dzimuma, vecuma, nodarbošanās, dzīvesvietas reģiona, nostrādāto stundu skaita, kā arī par jomām, kurās brīvprātīgais darbs tiek visvairāk organizēts. Šīs informācijas trūkums apgrūtina iespēju objektīvi novērtēt brīvprātīgā darba ekonomisko ietekmi, lai gan pētījumos tā tiek atzīta par nozīmīgu.” (10. lpp.).
CSP piekrīt, ka esošie dati nav pietiekami, lai analizētu brīvprātīgo darbu Latvijā un pēc tiem izvērtētu politisko rādītāju rezultātus. Ziņojumā izmantotie EU-SILC apsekojuma dati par iedzīvotāju līdzdalību formālās un neformālās brīvprātīgā darba aktivitātēs  aptver visus Ziņojuma 1. tabulā (12. lpp.) norādītos brīvprātīgā darba veidus. Tomēr šie dati nav pilnībā izmantojami brīvprātīgā darba situācijas izvērtēšanai Latvijā atsevišķu iemeslu dēļ:
EU-SILC apsekojuma mērķis ir pētīt nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļautos iedzīvotājus, un līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē (t.sk. iesaistīšanās formālās un neformālās brīvprātīgā darba aktivitātēs) ir viens no aspektiem, kas atspoguļo iedzīvotāju sociālo iekļaušanos, līdzdalību sabiedriskajās aktivitātēs, piederību sabiedrībai, vairojot viņu labsajūtu un pasargājot no  nabadzības un sociālās  atstumtības riska;
veidlapā uzdotie jautājumi ir ļoti vispārīgi un pastāv risks, ka atsevišķi brīvprātīgā darba veidi var netikt uzskaitīti, turklāt šie dati neatspoguļo detalizētu situācijas aprakstu, kā tas ir norādīts pie vajadzībām ziņojuma sadaļā “1.1. Iesaiste brīvprātīgajā darbā”  (skat citātu Atzinuma 1. punktā).  
Atbilstoši EU-SILC apsekojuma regulās noteiktajam jautājumi par līdzdalību formālajās un neformālajās brīvprātīgā darba aktivitātēs tiek iekļauti 6 gadīgajā rotējošajā modulī dzīves kvalitāte (ILC6YA) un tiks vākts 2028. gadā (iepriekš – 2022. gadā).
Apsekojuma dati tiek vākti par visām mājsaimniecības personām, kurām ir vismaz 16 gadi (atbilstoši Latvijas brīvprātīgo darbu var veikt persona, kura ir sasniegusi vismaz 13 gadu vecumu). Turklāt dati tiek vākti gan mājsaimniecības līmenī (“mājsaimniecības galva” atbild par visiem kopējiem mājsaimniecības jautājumiem), gan individuālajā līmenī (atsevišķus jautājumus (t.sk. par formālo un neformālo brīvprātīgo darbu) noskaidro no katras mājsaimniecības personas, kurai ir vismaz 16 gadi. Esošā aptaujas pieejā ir liels risks, ka arī par katru personu (vecumā 16 + ) atbildes sniedz “mājsaimniecības galva”, kas var ietekmēt datu precizitāti.

-

Ziņojuma 4.2. sadaļā “Datu pieejamības veicināšana” kā iespējamais risinājums tiek piedāvāts starpinstitucionālā mehānisma izveide, kas nodrošinātu brīvprātīgā darba organizētāju sniegtās informācijas apkopošanu vienotā sistēmā, kā arī  CSP iesaiste, nodrošinot regulāru iedzīvotāju aptauju veikšanu (ziņojuma 44. lpp.). Ziņojuma 8.tabulas “Rīcības virzieni datu pieejamības veicināšanai” 6. punktā, ka viens no rīcības virzieniem ir “Centrālās statistikas pārvaldes iedzīvotāju aptaujas metodoloģijas izstrāde un regulāru aptauju veikšana, iegūstot reprezentatīvus un salīdzināmus datus par sabiedrības iesaisti brīvprātīgajā darbā, tā apjomu, motivāciju un ietekmi” (45. lpp).
CSP ir gatava iesaistīties datu apkopošanā un nodrošināšanā par brīvprātīgo darbu Latvijā. Ņemot vērā Ziņojuma 1.1. punktā uzskaitītos brīvprātīgā darba veidus (skat. citātu Atzinuma 1. punktā), ir nepieciešams veikt vairākus pasākumus, lai apsekojuma metodoloģiju un datu vākšanu pielāgotu brīvprātīgā darba izvērtēšanai Latvijā un pēc šiem datiem varētu izvērtēt atsevišķu politisko iniciatīvu rezultatīvos rādītājus. Lai optimizētu izmaksas ir jāizskata risinājums jautājumus iekļaut kādā jau esošā regulārajā apsekojumā, bet tam nepieciešams finansējums metodoloģijas pielāgošanā un datu vākšanā. 
 

-