Atzinums

No noteikumu projekta 28.1 punkta izriet, ka, ja nomas līgumu plānots slēgt uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem gadiem, neapbūvēta zemesgabala nomas līguma termiņu nosaka, ņemot vērā, tostarp, kritēriju par nepieciešamajiem vai nomas līguma ietvaros plānotajiem finanšu līdzekļu ieguldījumiem nekustamā īpašuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai un nomnieka finanšu līdzekļu apjomu, ko tas iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no nomas līguma. No minētā izriet, ka jau pirms izsoles potenciālajam nomniekam ir jāsniedz iznomātājam attiecīgā informācija, lai varētu noteikt nomas termiņu. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā rīkoties gadījumos, kad izsolē piedalās vairāki pretendenti un uzvar tas, kurš šādu informāciju nesniedza. Vai šāda informācija būtu jāsniedz visiem pretendentiem, kas savukārt būtiski palielinātu administratīvo slogu.

 

-

3.  Ekonomiski pamatotais nomas līguma ietvaros paredzētā objekta vai būves lietošanas ilgums, objekta vai būves normatīvais kalpošanas ilgums aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”. Nomas līguma vai apbūves tiesības termiņš būtu nosakāms atbilstoši objekta vai būves lietošanas ilgumam.

Lūdzam izslēgt atsauci uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” un precizēt kritērija skaidrojumu.

Lūdzam izslēgt atsauci uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” un precizēt kritērija skaidrojumu.
Pamatojums:
Atbilstoši anotācijā minētajam objekta vai būves lietošanas ilgums aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 87). MK noteikumu Nr. 87 2.pielikumā norādītais ēku, būvju un inženierbūvju lietderīgās kalpošanas ilgums ir nesamērīgi mazs un, piemērojot attiecīgo normu, būtu izbeidzami nomas līgumi un nojaucamas būves, kam faktiskais un lietderīgais lietošanas ilgums ir ilgāks. Precizējams kritērija piemērošanas skaidrojums, piemēram, sasaistot īpašuma kalpošanas laiku ar tā lietderīgo izmantošanas termiņu vai, piemēram, tehnisko stāvokli uz nomas līguma termiņa pagarināšanas brīdi.
Tāpat MK noteikumos Nr. 87 nav specifiski noteikts elektroenerģijas ražošanas iekārtu inženierbūvju lietderīgās kalpošanas laiks, līdz ar to pirmšķietami secināms, ka šīs inženierbūves kvalificējamas kā “Pārējais nekustamais īpašums”, kura lietderīgais kalpošanas ilgums ir 10 gadi, kas ir nesamērīgi mazs. 
Papildus  MK noteikumi Nr. 87 pirmšķietami nav attiecināmi uz visiem subjektiem, kuriem būtu saistošs šo noteikumu projektā ietverto kritēriju piemērošanas pienākums. 
 

-

Noteikumu projektā noteiktie kritēriji rada pamatu uzskatīt, ka nomas līguma termiņš nosakāms, ņemot vērā pēc iespējas plašākus iespējamos kritērijus, bet ne mazāk kā vismaz noteikumos noteiktos. ZMNĪ ieskatā, lai novērstu iespējamus riskus neekonomiskai rīcībai, samērīgi un lietderīgi būtu noteikt iespēju vērtēt vismaz vienu no kritērijiem (kā, piemēram, ne visos gadījumos un ne uz visiem iznomātājiem šis kritērijs būtu attiecināms un pamatoti vērtējams - 28.¹4 punktā noteiktais kritērijs).

"Lēmumā par neapbūvēta zemesgabala iznomāšanu nosaka neapbūvēta zemesgabala nomas līguma termiņu un tā pamatojumu. Ja nomas līgumu plānots slēgt uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem gadiem, nomas līguma termiņu nosaka ņemot vērā vismaz vienu no šādiem kritērijiem:"

Lūdzam precizēt slieksni, no kura piemērojami noteikumos minētie kritēriji, attiecinot tos tikai uz līgumiem, kurus skar grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas stāsies spēkā 01.01.2026.

Saskaņā ar tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) “Ar 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 30.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli. Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, likumprojektā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības termiņa noteikšanai, tai skaitā arī kritēriju saistībā ar veiktā ieguldījuma apmēru, ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu.”
Lūdzam precizēt slieksni, no kura piemērojami noteikumos minētie kritēriji, attiecinot tos tikai uz līgumiem, kurus skar grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas stāsies spēkā 01.01.2026.
Pamatojums:
Saskaņā ar tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) “Ar 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 30.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli. Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, likumprojektā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības termiņa noteikšanai, tai skaitā arī kritēriju saistībā ar veiktā ieguldījuma apmēru, ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu.”
No minētā izriet, ka deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt kritērijus tieši izriet no normas būtības, proti, lai novērstu riskus, ko rada Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālo termiņu pagarināšana no 30 līdz 70 gadiem. Attiecīgi nosakāms, ka detalizēti kritēriji piemērojami līgumu termiņiem kas pārsniedz 30 gadus. Pretējā gadījumā tiek būtiski un nesamērīgi palielināts administratīvais slogs līgumu slēgšanai vai pagarināšanai, kuri neietilpst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumu tvērumā. Tāpat nav rodams izvērtējums par konstatētiem riskiem, kas pamatotu šāda papildu administratīvā sloga radīšanu, piemērojot kritērijus līgumiem, kuriem saskaņā ar spēkā esošo regulējumu nav bijusi šāda nepieciešamība.
 

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu 28.1 punkta redakciju, aizstājot vārdus "vismaz šādus kritērijus" ar “vismaz vienu no šiem kritērijiem” vai nosakot izsmeļošu kritēriju sarakstu, kas būtu piemērojami visiem subjektiem (šobrīd 28.1 4. punkta piemērošana visos gadījumos nav tiesiski iespējama, jo tas attiecināms tikai uz pašvaldību zemesgabaliem).
 

Lūdzam izslēgt kritēriju vai to precizēt.

Esošajā redakcijā tas nav piemērojams, piemēram, ne visu neapbūvētu zemesgabalu iznomāšanā nosakāms to izmantošanas mērķis – to var noteikt nomnieks. Turklāt sarežģīta un nereti neiespējama ir nepieciešamā finanšu ieguldījumu apjoma noteikšana gan apbūvētu, gan neapbūvētu zemesgabalu nomai.

-

Lūdzam izslēgt vai precizēt punktu.

28.14. punkts piedāvātajā redakcijā attiecināms tikai uz pašvaldību zemesgabaliem, attiecīgi tas nevar tikt iekļauts obligāti piemērojamo kritēriju sarakstā.

-

ZMNĪ ieskatā, lai neradītu papildu administratīvo slogu, bet vienlaicīgi mazinātu riskus, ka ilgtermiņa nomas līgumu termiņi tiek piemēroti situācijās, kad tas nav ekonomiski pamatots, vērtējot un lemjot par nomas līguma termiņu pagarināšanu iznomātājs varētu vērtēt vismaz vienu no 28.¹.punktā noteiktajiem kritērijiem. 

Iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu (nerīkojot izsoli). Nomas līgumu var pagarināt, ievērojot vismaz vienu no šo noteikumu 28.¹ punktā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu.

Noteikumu projekta 53. punktā noteikts, ka nomas līgumu var pagarināt, ievērojot šo noteikumu 28.1.punktā noteiktos kritērijus un nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu.
Lūdzam skaidrot, vai precizēt šo punktu, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, vai lemjot par nomas līguma termiņa pagarināšanu ir jāievēro visi noteikumu 28.1 punktā noteiktie kritēriji vai vismaz viens. Vēršam uzmanību, ka 28.1 4.punktā minētais kritērijs attiecināms tikai uz pašvaldību zemesgabaliem.
 

-

Priekšlikuma mērķis ir skaidri noteikt, ka MKN 350 neattiecas uz neapbūvēta zemesgabala iznomāšanu vai neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību piešķiršanu publiskas personas kapitālsabiedrībai ar normatīvo aktu noteikto funkciju izpildei, jo esošais regulējums nav attiecināms – piemēram, Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” nepilda deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, bet pēc pienākumu rakstura tās veiktās darbības būtu pielīdzināmas deleģētajai funkcijai.

neapbūvēta zemesgabala iznomāšanu vai neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību piešķiršanu citas publiskas personas iestādei vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai ar normatīvo aktu noteikto funkciju izpildei, izņemot nomas maksas vai apbūves tiesību maksas aprēķināšanas kārtību;”

Noteikumu projekta 71.3.punkta redakcija atbilst spēkā esošo noteikumu 71.3.punktā noteiktajai redakcijai.
 

-

Lūdzam lietot vienotu terminoloģiju kā grozāmajos noteikumos. Attiecīgi precizēt arī anotāciju.

80.1 Apbūves tiesības līgumā var paredzēt apbūves tiesības piešķīrējam tiesības kontrolēt apbūves tiesības līgumā noteikto apbūves tiesīgā pienākumu kvalitatīvu izpildi.