Atzinums

Tiek uzturēts 2025. gada 25.septembrī izteiktais iebildums. 
Likumprojekta 7. pants paredz izteikt likuma 11. panta otro daļu jaunā redakcijā un noteikt kritērijus, kuriem jāizpildās, lai persona varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (t.i., uz to personu rēķina, kuri maksā 1 % valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselības apdrošināšanai). 
No normas redakcijas izriet, ka kritēriji, kuriem ir vienlaicīgi jāizpildās, ir:
1) persona nav sociāli apdrošināta Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā;
2) personai ir nepārtraukti deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta Latvijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas;
3) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajai grupai, t.i., persona nav sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;
4) personai ir viens no šādiem statusiem: 
       - Latvijas pilsonis,
       - Latvijas nepilsonis,
       - ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā,
       - bezvalstnieks, kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja;
       - bēglis, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss;
       - Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kuram izsniegta        Savienības pilsoņa personas apliecība, kurā izdarīts ieraksts “Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecība”, vai reģistrācijas apliecība.

Tādējādi no piedāvātas 11. panta otrās daļas redakcijas izriet, ka Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un citām personām, kuras dzīvo ārpus ES un nav saistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, pietiek deklarēt vai reģistrēt dzīvesvietu Latvijā (turklāt neatkarīgi, vai pamata dzīvesvietu vai papildu dzīvesvietu) un pēc mēneša personai ir pieejami visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Līdz ar to izriet, ka Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis un ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, un kurš strādā vai ir apdrošināts jebkurā trešajā valstī, varēs Latvijā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.
Likuma mērķis ir ilgtspējīga veselības aprūpes finansēšana, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā. Iepriekš minētās personas nebūtu uzskatāmas par tādu nodokļu maksātājām Latvijā, kas dod tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Lūdzam vēlreiz izvērtēt likumprojekta normu un precizēt to, lai nodrošinātu, ka valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami jebkurai personai, kas deklarē dzīvesvietu Latvijā un kurai praktiski nav saistību ar Latviju.

-

Tiek uzturēts 2025.gada 25.septembrī izteiktais iebildums. 
Norma paplašina valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju loku. Latvijā dzīvojoši Latvijas valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vecuma gadījumā, izdienas pensijas vai speciālās valsts pensijas saņēmēji jau kvalificējas veselības aprūpes pakalpojumiem, pamatojoties uz 11. panta otro daļu. Savukārt, ņemot vērā, ka valsts pensijas izmaksā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas (t.sk. jebkurā trešajā valstī, kas nav ES dalībvalsts) un ir pakļautas savas mītnes valsts veselības aprūpei, nav saprotams, kāpēc šīm personām būtu nepieciešami valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā. 
Lūdzu likumprojekta 7. pantā izslēgt 11. panta trešās daļas 9. punktu.

-