Atzinums

Par: Likumprojektā jāatrunā ka SOPA ir vienota valsts informācijas sistēma, ko uztur no valsts budžeta līdzekļiem.

Atbalstām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 11.09.2023.  iebildumus par SOPA.
SOPA ir jānosaka valsts informācijas sistēmas statuss un sistēmu jāuztur par valsts budžeta līdzekļiem. 
Esot vienotā sistēmā SOPA, datu apkopšana atskaitēm un mērķdotācijām LM būs pieejama un pārbaudāma, kas atvieglos birokrātiju, sociālajiem dienestiem iesniedzot pieprasījumus mērķdotāciju saņemšanai, novirzot sociālo dienestu resursus tiešo uzdevumu izpildei.

-

LLPA uztur prasību, lai visiem minimālajā sociālo pakalpojumu grozā iekļautajiem
pakalpojumiem tiktu nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums.
 

-

LLPA vērš uzmanību, ka izziņā par sniegtajiem iebildumiem/priekšlikumiem ir jāprecizē informācija, vai noteiktais iebildums/priekšlikums ir/nav ņemts vērā, ņemot vērā, ka iebildumi par līdzfinansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem obligāti nodrošināmajiem pakalpojumiem tiek uzturēti, piemēram, izziņas 12.punkts, 13.punkts, 28.punkts. Vēršam uzmanību, ka izziņā sniegtais skaidrojums, ka tiek nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa pakalpojumam, nav korekts, jo šis atbalsts ir terminēts nevis konstants, kā arī finansējums, ko saņem pašvaldības par personām, kas atstājušas valsts sociālās aprūpes centriem, nav pārskatīts un neatbilst faktiskajām izmaksām par pakalpojumiem šiem cilvēkiem.
Terminētu līdzfinansējumu var tikai daļēji uzskatīt par valsts līdzfinansējumu pakalpojumu nodrošināšanā.
Likumprojekta anotācijā nav norādīts, ka Labklājības ministrija plāno noteiktos termiņos pārskatīt minēto līdzfinansējumu apmēru, kaut arī starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē par šo tika  sniegta informācija, ka konkrētas darbības no Labklājības ministrijas sekos.
 

-

Iebilstam likumprojekta 9.pantu papildināt (1¹) daļu 10.punktu.

Iebilstam likumprojekta 21.panta pirmās daļas 6)punktam un ceturtās daļas 1)punktam.

Šie grozījumi paredz uzlikt pašvaldībai jaunus pienākumus un funkcijas:
1. nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem;
2. pašvaldības sociālajam dienestam sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros nodrošināt  sociālo mentoru.

Šīm funkcijām pašvaldībām nav finansējuma.
Programmas- sociālās rehabilitācijas pakalpojumam bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem jāizstrādā valsts līmenī, par ES fondu naudu. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem jāsniedz no valsts budžeta līdzekļiem, īpaši darbam ar “grūtiem” bērniem apmācītām komandām. Analogi no valsts budžeta tiek finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi finansēti no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām personām.
Grozījumi apliecina to, ka pašvaldības sociālajam dienestam kārtējo reizi uzliek arvien jaunus pienākumus, kaut jau tagad vispārzināms fakts, ka ir dienestos ir akūts speciālistu trūkums.
Tāpat vispārzināms fakts, ka pašvaldībām ir nepietiekami finanšu līdzekļi jau esošo funkciju izpildei, jo tiek samazināts darbinieku skaits, atcelti pašvaldību brīvprātīgie pabalsti u.tml. Ar kādiem resursiem pildīt jaunas funkcijas?
 
Esoša likuma redakcija paredz 13.panta pirmās daļas 4)punktā, ka valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem. Ministru kabinets nosaka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidus, apjomu, saturu, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
Jautājums - vai nav pretrunīgi uzlikt likumprojekta 9.panta (11) daļas 10.punktā arī pašvaldībām nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām?

Nepiekrītam pārejas noteikumos noteiktajam termiņam, jo pašvaldībām nav iespējams līdz 2026. gada 1. janvārī sagatavot attiecīgu infrastruktūru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem. Nav izstrādātas un aprobētas šādas programmas un nav arī apmācīti darbinieki, kuri sniegs šos pakalpojumus.

-

Esošā likuma redakcija 3.panta trešās daļas redakcija jau paredz, ka:
“(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.”.
Visas pašvaldības ir pārstrādājušas savus saistošos noteikumus, un to izdošanas tiesiskais pamats tika norādīta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešā daļa.
Priekšlikums - svītrot likumprojekta 9.panta (1²) daļas otro teikumu.

-

LLPA sniedz iebildumu pret 9. pantu, kas nosaka, ka  “(1¹) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām”.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta piekto punktu “Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai”. Līdz ar to ir jāparedz valsts finansējums 100% apjomā  šo funkciju īstenošanai.

-