Projekta ID
24-TA-936Atzinuma sniedzējs
Konkurences padome
Atzinums iesniegts
07.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Konkurences padome (turpmāk – KP) 13.08.2024. sniedza savu sākotnējo atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (turpmāk – Likumprojekts).
KP jau iepriekš ir secinājusi, ka Likumprojekta anotācijā iztrūkst grozījumu ietekmes uz konkurenci izvērtējums, novērtējot uzņēmējdarbības vides un konkurences situāciju tirgū pēc grozījumu veikšanas, t.sk. kādā mērā grozījumi ietekmēs visus esošos un potenciālos tirgus dalībniekus konkrētajā tirgū, tādēļ KP 15.10.2024. starpinstitūciju sanāksmē paskaidroja, ka ir nepieciešams papildināt Likumprojekta anotāciju par grozījumu izvērtējumu uz konkurenci. Latvijas Banka (turpmāk – LB) 25.10.2024. starpinstitūciju sanāksmē skaidroja, ka ir papildinājusi Likumprojekta izziņu ar skaidrojumu par konkurenci ietekmējošo faktoru izvērtēšanu, ko pēc KP lūguma iekļaus Likumprojekta anotācijā. Tomēr KP secina, ka Likumprojekta anotācijas 5.0 redakcija nav papildināta ar minēto.
Likumprojekta anotācijā tiek skaidrots, ka ir saglabājams motivējošs mehānisms līdzekļu pārvaldītājiem, nosakot maksājuma mainīgo daļu atbilstoši noturīgam (turpmāk – VFPS) VFPS plāna darbības sniegumam, kurš nodrošina VFPS dalībniekam augstāku kapitāla pieaugumu ilgā termiņā salīdzinājumā ar neitrālu, pasīvu ieguldījumu stratēģiju. Taču KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav veikts grozījumu ietekmes izvērtējums attiecībā uz tiem VFPS pārvaldītājiem, kuri mainīgās komisijas maksas nepiemēro vispār. Līdz ar to nav vērtēts kā tiks ietekmēti tie tirgus dalībnieki, kuriem nav iespēju diversificēt izmaksas, sedzot pasīvi pārvaldīto plānu izmaksas uz aktīvi pārvaldīto plānu komisiju rēķina. KP secina, ka VFPS pārvaldnieki, kuru ieguldījumu plāns balstās tikai uz indeksu pieeju (t.i. pasīvo pārvaldīšanu), savas izmaksas sedz tikai no maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldes pastāvīgās daļas, līdz ar to Likumprojektā piedāvātā 11. panta 5.1 daļas redakcija pirmšķietami būtiski samazinās tieši minēto tirgus dalībnieku ieņēmumus.
Citstarp KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav ticis iekļauts novērtējums par turētājbankas komisijām ietekmi uz tirgus dalībnieku spēju segt turētājbankas piemērotās komisijas un līdz ar to arī plašāk – to savstarpējo konkurētspēju. Kaut arī Likumprojekta 5.0 anotācijas redakcijā tiek paredzēts, ka ar mērķi novērtēt šo risku un noteikto regulatīvo prasību samērīgumu, LB 2025. gadā analizēs līdzekļu pārvaldītāju un turētājbanku sadarbības modeļus un to risku pārvaldību un izmaiņu iespējamības gadījumā sagatavos priekšlikumus regulatīvo prasību izmaiņām, ir jāņem vērā, ka uz grozījumu pieņemšanas brīdi turētājbankas komisijas pirmšķietami nebūs normatīvi fiksētas un tādējādi šobrīd nepastāv mehānismi, kas ierobežotu nozīmīgu komisijas veidošanās komponenti, kuru pārvaldītāji patstāvīgi ietekmēt nevar. Tādēļ, vērtējot pārvaldīšanas komisiju samazinājuma ietekmi uz pārvaldītājiem, ir jāņem vērā arī konkurences apstākļi un cenu veidošanas mehānismi turētājbankas pakalpojumu tirgū.
KP paskaidro, ka cenu veidošanās mehānisms (t.i. neregulējot turētājbanku komisijas) ir būtisks apstāklis, kas būtu vērtējams, ieviešot Likumprojektā paredzētos grozījumus. Minētais pamatojams ar to, ka, samazinot ieņēmumus, no vienas puses, un palielinot izdevumus vai atstājot tos nemainīgus, no otras puses, pastāv iespējamība, ka tirgus dalībnieki var zaudēt iespējas pilnvērtīgi konkurēt, kas ilgtermiņā var ne tikai negatīvi ietekmēt konkurences apstākļus tirgū, bet arī samazināt savstarpējo konkurenci, atsevišķiem tirgus dalībniekiem pārstājot darboties tirgū, kurā tas īsteno savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā, ka īstenotā uzņēmējdarbība rezultējas zaudējumos vai tādā peļņas apmērā, kas vairs nav rentabls un nav samērīgs pretstatā tirgus dalībnieka reālajām izmaksām.
Ņemot vērā, ka Likumprojektam ir tieša ietekme uz konkurenci, KP aicina veikt ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, un atbildīgo komisiju iekļaut anotācijā izvērtējumu par to, vai konkrētajā situācijā Likumprojekta mērķi nevar sasniegt ar citiem, mazāk konkurenci ierobežojošiem līdzekļiem, tādējādi meklējot samērīgāko risinājumu.
KP jau iepriekš ir secinājusi, ka Likumprojekta anotācijā iztrūkst grozījumu ietekmes uz konkurenci izvērtējums, novērtējot uzņēmējdarbības vides un konkurences situāciju tirgū pēc grozījumu veikšanas, t.sk. kādā mērā grozījumi ietekmēs visus esošos un potenciālos tirgus dalībniekus konkrētajā tirgū, tādēļ KP 15.10.2024. starpinstitūciju sanāksmē paskaidroja, ka ir nepieciešams papildināt Likumprojekta anotāciju par grozījumu izvērtējumu uz konkurenci. Latvijas Banka (turpmāk – LB) 25.10.2024. starpinstitūciju sanāksmē skaidroja, ka ir papildinājusi Likumprojekta izziņu ar skaidrojumu par konkurenci ietekmējošo faktoru izvērtēšanu, ko pēc KP lūguma iekļaus Likumprojekta anotācijā. Tomēr KP secina, ka Likumprojekta anotācijas 5.0 redakcija nav papildināta ar minēto.
Likumprojekta anotācijā tiek skaidrots, ka ir saglabājams motivējošs mehānisms līdzekļu pārvaldītājiem, nosakot maksājuma mainīgo daļu atbilstoši noturīgam (turpmāk – VFPS) VFPS plāna darbības sniegumam, kurš nodrošina VFPS dalībniekam augstāku kapitāla pieaugumu ilgā termiņā salīdzinājumā ar neitrālu, pasīvu ieguldījumu stratēģiju. Taču KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav veikts grozījumu ietekmes izvērtējums attiecībā uz tiem VFPS pārvaldītājiem, kuri mainīgās komisijas maksas nepiemēro vispār. Līdz ar to nav vērtēts kā tiks ietekmēti tie tirgus dalībnieki, kuriem nav iespēju diversificēt izmaksas, sedzot pasīvi pārvaldīto plānu izmaksas uz aktīvi pārvaldīto plānu komisiju rēķina. KP secina, ka VFPS pārvaldnieki, kuru ieguldījumu plāns balstās tikai uz indeksu pieeju (t.i. pasīvo pārvaldīšanu), savas izmaksas sedz tikai no maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldes pastāvīgās daļas, līdz ar to Likumprojektā piedāvātā 11. panta 5.1 daļas redakcija pirmšķietami būtiski samazinās tieši minēto tirgus dalībnieku ieņēmumus.
Citstarp KP secina, ka Likumprojekta anotācijā nav ticis iekļauts novērtējums par turētājbankas komisijām ietekmi uz tirgus dalībnieku spēju segt turētājbankas piemērotās komisijas un līdz ar to arī plašāk – to savstarpējo konkurētspēju. Kaut arī Likumprojekta 5.0 anotācijas redakcijā tiek paredzēts, ka ar mērķi novērtēt šo risku un noteikto regulatīvo prasību samērīgumu, LB 2025. gadā analizēs līdzekļu pārvaldītāju un turētājbanku sadarbības modeļus un to risku pārvaldību un izmaiņu iespējamības gadījumā sagatavos priekšlikumus regulatīvo prasību izmaiņām, ir jāņem vērā, ka uz grozījumu pieņemšanas brīdi turētājbankas komisijas pirmšķietami nebūs normatīvi fiksētas un tādējādi šobrīd nepastāv mehānismi, kas ierobežotu nozīmīgu komisijas veidošanās komponenti, kuru pārvaldītāji patstāvīgi ietekmēt nevar. Tādēļ, vērtējot pārvaldīšanas komisiju samazinājuma ietekmi uz pārvaldītājiem, ir jāņem vērā arī konkurences apstākļi un cenu veidošanas mehānismi turētājbankas pakalpojumu tirgū.
KP paskaidro, ka cenu veidošanās mehānisms (t.i. neregulējot turētājbanku komisijas) ir būtisks apstāklis, kas būtu vērtējams, ieviešot Likumprojektā paredzētos grozījumus. Minētais pamatojams ar to, ka, samazinot ieņēmumus, no vienas puses, un palielinot izdevumus vai atstājot tos nemainīgus, no otras puses, pastāv iespējamība, ka tirgus dalībnieki var zaudēt iespējas pilnvērtīgi konkurēt, kas ilgtermiņā var ne tikai negatīvi ietekmēt konkurences apstākļus tirgū, bet arī samazināt savstarpējo konkurenci, atsevišķiem tirgus dalībniekiem pārstājot darboties tirgū, kurā tas īsteno savu uzņēmējdarbību, ņemot vērā, ka īstenotā uzņēmējdarbība rezultējas zaudējumos vai tādā peļņas apmērā, kas vairs nav rentabls un nav samērīgs pretstatā tirgus dalībnieka reālajām izmaksām.
Ņemot vērā, ka Likumprojektam ir tieša ietekme uz konkurenci, KP aicina veikt ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, un atbildīgo komisiju iekļaut anotācijā izvērtējumu par to, vai konkrētajā situācijā Likumprojekta mērķi nevar sasniegt ar citiem, mazāk konkurenci ierobežojošiem līdzekļiem, tādējādi meklējot samērīgāko risinājumu.
Piedāvātā redakcija
-
