Atzinums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija (turpmāk – LRA) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (26-TA-928), kas paredz pakāpeniski noteikt minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, nosakot, ka no 2028. gada tam jāveido vismaz 10 %, no 2029. gada – 20 %, bet no 2030. gada – 30 % no visa fonogrammu raidīšanas laika, neatkarīgi no programmas formāta, kā arī paredz raidorganizācijām pienākumu regulāri iesniegt informāciju par šo prasību izpildi.
LRA atbalsta mērķi veicināt Latvijas kultūras un mūzikas nozares attīstību, vienlaikus uzskatot, ka izvēlētajiem risinājumiem jābūt samērīgiem, ekonomiski pamatotiem un tie nedrīkst nesamērīgi ierobežot uzņēmējdarbības brīvību, mediju redakcionālo neatkarību un konkurētspēju. LRA ieskatā obligātu mūzikas kvotu noteikšana radio programmām nav piemērots instruments šī mērķa sasniegšanai, tādēļ asociācija kategoriski iebilst pret likumprojektu un nesaskaņo tā virzību un aicina veikt papildu izvērtējumu.

[1] Iejaukšanas radio darbībā
LRA ieskatā obligātu mūzikas kvotu noteikšana būtiski ierobežo komercradio redakcionālo brīvību un iespējas patstāvīgi veidot programmu saturu atbilstoši konkrētās radio programmas formātam, auditorijai un komerciālajai stratēģijai. Radio programmas Latvijā būtiski atšķiras pēc satura koncepcijas, mērķauditorijas un muzikālā formāta, tādēļ vienādu kvotu piemērošana visām programmām ir nepamatota un neatbilst samērīguma principam.
Īpaši problemātiska situācija var rasties specializētām radio programmām, kuru repertuārs balstās uz konkrētiem mūzikas žanriem, piemēram, elektronisko mūziku, roku, hiphopu, džezu, retro vai citiem nišas formātiem, kuros sabiedrībā pieprasītas Latvijā radītas mūzikas piedāvājums objektīvi nav pietiekams noteikto kvotu izpildei. Šādos gadījumos regulējums faktiski piespiež raidorganizācijas atkāpties no izvēlētā programmas formāta.
LRA norāda, ka likumprojektā nav pienācīgi (īpaši atbilstība samērīguma principam) izvērtēta regulējuma atbilstība Satversmes 100. un 105. pantam, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātajām mediju un uzņēmējdarbības brīvībām. Tāpat nav analizēts, vai vienādu prasību piemērošana būtiski atšķirīgām radio programmām atbilst samērīguma un  vienlīdzības principam.

[2] Nozares konkurētspējas riski
LRA uzskata, ka piedāvātais regulējums var būtiski pasliktināt vietējo komercradio konkurētspēju, turklāt ņemot vērā, ka Latvijas raidorganizācijas jau šobrīd ir sliktākos konkurences apstākļos ar citiem mediju veidiem dēļ atšķirīgā regulējuma un uzraudzības sistēmas. Latvijas radio stacijas konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar Spotify, Apple Music, YouTube Music, interneta radio un citām globālām digitālajām platformām, kurām līdzvērtīgas satura kvotas netiek piemērotas. Ja radio saturs vairs neatbildīs klausītāju pieprasījumam, auditorija var pāriet uz šīm platformām, tādējādi samazinot vietējo mediju auditoriju, reklāmas ieņēmumus un konkurētspēju.
Vienlaikus reklāmas ieņēmumi ir galvenais komercradio finansējuma avots. Auditorijas samazināšanās tieši ietekmē radio uzņēmumu ieņēmumus un spēju finansēt satura veidošanu, uzturēt ziņu dienestus, investēt tehnoloģiju attīstībā un nodrošināt kvalitatīvu vietējo saturu. Samazinoties ieņēmumiem, pasliktinās arī mediju uzņēmumu ekonomiskā dzīvotspēja, spēja veikt ilgtermiņa investīcijas un uzturēt esošo nodarbinātības līmeni.
Tāpat radio nozare ir būtisks autoratlīdzību un blakustiesību atlīdzības maksātājs Latvijas autoriem un izpildītājiem. Samazinoties radio auditorijai un reklāmas ieņēmumiem, var samazināties arī šie maksājumi, jo tie ir piesaistīti radio ieņēmumiem. Līdz ar to nav pietiekami pamatots pieņēmums, ka obligātu kvotu ieviešana ilgtermiņā radīs pozitīvu ekonomisko efektu pašai Latvijas mūzikas nozarei.

[3] Nepietiekams ietekmes izvērtējums
LRA ieskatā likumprojekta pamatojums nav balstīts visaptverošā ekonomiskā un konkurences analīzē. Nav veikta neatkarīga ietekmes izvērtēšana uz radio nozari, reklāmas tirgu, uzņēmumu rentabilitāti, auditorijas paradumiem un konkurences vidi. Tāpat nav analizēta iespējamā auditorijas reakcija uz obligātajām kvotām, nav veikta klausītāju pieprasījuma izpēte un nav izvērtēta alternatīvu risinājumu efektivitāte salīdzinājumā ar obligāto kvotu modeli.
LRA uzskata, ka nav pietiekami pamatota cēloņsakarība starp obligātu kvotu ieviešanu un Latvijas mūzikas nozares attīstību. Kvotas pašas par sevi neveicina jaunu skaņdarbu radīšanu, negarantē lielāku atbalstu jaunajiem vai neatkarīgajiem māksliniekiem un var radīt situāciju, kurā papildu atskaņojumus iegūst jau šobrīd populārākie izpildītāji.
Tāpat nav izvērtēta paredzētā regulējuma ietekme uz mediju uzņēmumu ilgtspēju, nodarbinātību, investīciju vidi, reklāmas tirgu un Latvijas mediju konkurētspēju kopumā.

[4] Birokrātija un tiesiskā nenoteiktība
LRA norāda, ka likumprojekts rada būtisku papildu administratīvo slogu gan komercradio, gan valsts pārvaldei. Radio stacijām būs jāpielāgo IT sistēmas, jāidentificē fonogrammas, jāuzkrāj un jāapstrādā dati, kā arī regulāri jāsniedz atskaites, savukārt valsts institūcijām būs jānodrošina šo prasību uzraudzība un kontrole. Tas ir pretrunā valdības izvirzītajam mērķim mazināt birokrātiju un administratīvo slogu uzņēmējiem.
Kultūras ministrijas darba grupas diskusijās tika secināts, ka pašlaik nepastāv vienota un saistoša datubāze, kas ļautu raidorganizācijām nepārprotami identificēt Latvijā radītas fonogrammas. Līdz ar to uzņēmējiem tiek uzlikts pienākums nodrošināt prasību izpildi situācijā, kad valsts nav radījusi tam nepieciešamos priekšnoteikumus.
Vienlaikus regulējumā saglabājas būtiska tiesiskā nenoteiktība. Likumprojektā nav pietiekami skaidri definēti fonogrammu kvalificēšanas kritēriji, nav paredzēts mehānisms, kas  raidorganizācijām ļautu iepriekš pārliecināties par fonogrammas atbilstību likuma prasībām, kā arī būtiski regulējuma piemērošanas aspekti tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos tikai pēc likuma pieņemšanas.

[5] Tiesiskā paļāvība un apraides atļauju sistēma
LRA vērš uzmanību, ka likumprojektā nav izvērtēta tā ietekme uz komersantu tiesisko paļāvību un spēkā esošo apraides atļauju sistēmu.
Komerciālās radio programmas darbojas, pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajām apraides atļaujām, kurās noteikts konkrēts programmas formāts. Raidorganizācijas ir veikušas būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus programmu attīstībā, auditorijas piesaistē, zīmolu veidošanā un tehnoloģiskajā attīstībā, paļaujoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu.
Vienlaikus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka programmas formāts apraides atļaujas darbības laikā nav maināms. Obligātu mūzikas kvotu ieviešana atsevišķos gadījumos var radīt situāciju, kurā raidorganizācijām faktiski būs jāmaina programmas koncepcija, lai izpildītu jaunās prasības. Likumprojekta anotācijā nav izvērtēta šāda regulējuma ietekme uz komersantu tiesisko paļāvību, jau izsniegtajām apraides atļaujām un spēkā esošo licencēšanas sistēmu.

[6] Piemērošanas riski
LRA ieskatā regulējuma praktiskā piemērošana rada virkni neatbildētu jautājumu. Nav skaidrs, kā tiks klasificētas starptautiski kopradītas fonogrammas, remiksi, kaverversijas, koncertieraksti. Pastāv arī risks, ka ierobežota repertuāra apstākļos radio programmas būs spiestas biežāk atkārtot vienas un tās pašas Latvijā radītās fonogrammas, mazinot muzikālā satura daudzveidību un klausītāju interesi.

[7] Alternatīvi risinājumi
LRA uzskata, ka Latvijas mūzikas nozares attīstības izaicinājumi primāri risināmi, stiprinot pašas nozares konkurētspēju, nevis nosakot papildu pienākumus radio. Ilgtspējīgāki risinājumi būtu mērķtiecīgs atbalsts jauno mākslinieku attīstībai, producentu darbam, ierakstu industrijai, Latvijas mūzikas eksportam, mūzikas popularizēšanai un sabiedrības pieprasījuma veidošanai. Palielinoties pieprasījumam sabiedrībā pēc vietējās mūzikas, dabiski pieaugs arī tās piedāvājums radio programmās.
LRA ieskatā pirms šāda regulējuma virzīšanas nepieciešams veikt visaptverošu ekonomisko, konkurences, administratīvās un tiesiskās ietekmes izvērtējumu, kā arī izvērtēt alternatīvus risinājumus, kas ļautu sasniegt izvirzīto mērķi ar mazāku negatīvu ietekmi uz Latvijas mediju nozari.
 

-