Atzinums

Nav pamatoti izziņas 14. punktā norādīt, ka “Atlīdzības apmēram Fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju  pārstāvji, jābūt samērīgam, ņemot vērā, ka minētās personas, pildot amata pienākumus, iegūst amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām. Atšķirībā no citiem nodarbinātajiem, Fonda padomes amatpersonām ir:
1) paaugstināta atbildība un kontrole – pienākums sniegt sabiedrībai un uzraugošajām institūcijām pārskatāmu informāciju par savu darbību un ienākumiem;
2) papildu pienākumi, tostarp ikgadēja valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam;
3) ierobežojumi amatu savienošanā – lai novērstu interešu konfliktu, amatpersonām aizliegts savienot noteiktus amatus, kā arī saņemt atlīdzību citos gadījumos;
4) ierobežojumi izbeidzoties amatpersonas statusam – noteiktu laika periodu pēc amata pienākumu izbeigšanas pastāv aizliegums ieņemt noteiktus amatus vai veikt konkrētas darbības, kas būtiski ietekmē profesionālās karjeras iespējas.”
Vēršam uzmanību, ka viss minētais attiecas arī uz valsts civildienesta ierēdņiem, kuru amati, tostarp ir klasificēti 37. saimē "Politikas plānošana" II A un II B līmenī, un kuriem ir noteikta 11 mēnešalgu grupa.
Papildus norādāms, ka valsts civildienesta ierēdņiem arī jāatbilst prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumu projektā nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem un viņu aizvietotājiem (projekta 7.1.-7.5. apakšpunkts). Turklāt nav mazsvarīgi, ka papildus valsts civildienesta ierēdņiem tiek izvirzīta prasība pēc augstākās izglītības, kā arī tiek noteikts, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu, savukārt nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem un viņu aizvietotājiem šādas prasības, nosacījumi netiek izvirzīti.
Tādējādi, nodrošinot samērīgumu un līdzvērtību, atlīdzība Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji, nosakāma, ņemot vērā amatiem, kas klasificēti 37. saimē "Politikas plānošana" II A un II B līmenī, noteikto atlīdzību.

Turklāt, nosakot nesamērīgi augstu atlīdzību, tiek radīta situācija, nevis, ka “nevalstisko organizāciju pārstāvji tiek nostādīti nelabvēlīgākā stāvoklī nekā citi līdzvērtīgas atbildības pienākumu pildītāji publiskajā sektorā”, bet tieši otrādi līdzvērtīgas atbildības pienākumu pildītāji valsts pārvaldē – valsts civildienesta ierēdņi – tiek nostādīti nelabvēlīgā situācijā, jo tiem par līdzīgu pienākumu veikšanu netiek noteikta 13. mēnešalgu grupa, bet gan tikai 11. mēnešalgu grupa.

-

Tāpat konceptuāli iebilstam piedāvātajam aprēķinam, jo likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir norādīts, ka, lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes “Drošība” izdevumus, kā arī, vērtējot atlīdzības izdevumu pieauguma tempu publiskajā un privātajā sektorā, t.sk. arī attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām, ir nepieciešama izdevumu konsolidācija, kas cita starpā ietver atlīdzības elementu apmēru pārskatīšanu.
Ievērojot minēto, šobrīd konceptuāli nav atbalstāma nesamērīga atlīdzības celšana, kas turklāt tiek noteikta, neievērojot līdzvērtīgus nosacījumus.
Papildus norādāms, ka neskatoties uz atlīdzības reformas ieviešanu no 2022. gada II pusgada, kas nosaka virzību uz konkurētspējīgu atlīdzību par līdzīgas vērtības darbu privātajā sektorā sasniedzot 80 % no līdzvērtīga darba šobrīd vidējā darba samaksa kopumā valsts budžeta iestādēs ir 96 % no algu skalas viduspunkta jeb attiecīgi atpaliek no 80 % no līdzīgas vērtības darba privātajā sektorā. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka valsts budžeta iestādēs atlīdzība netiek indeksēta, ņemot vērā straujo inflācijas pieaugumu. Vērtējot kopējo vidējās darba samaksas pieaugumu valsts budžeta iestādēs, secināms, ka laika posmā no 2021. gada līdz 2025. gada I pusgadam tas ir pieaudzis kopumā par 37 % (no 1466 euro līdz 2011 euro), kam par pamatu ir bijusi mērķtiecīga valsts prioritāte “drošība” – būtiski palielinot atlīdzību nodarbinātajiem, kuru darba pienākumi ir tieši saistīti ar valsts ārējo robežu un iekšējās drošības nodrošināšanu.  

-

Ir apšaubāms izziņas 14. punktā ietvertais apgalvojums, ka “ja atlīdzības apmērs nebūs samērīgs un atbilstošs amatpersonas statusa pienākumiem un ierobežojumiem, pastāv risks, ka Fonds nevarēs pilnvērtīgi nokomplektēt padomi, kas apdraudētu tā darbības efektivitāti un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu.” Jo noteikumu projektā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) kā pamatojums tam, ka nepieciešams pagarināt pieteikumu vērtēšanas termiņu, ir norādīts tas, ka jāņem vērā strauji pieaugušo nevalstisko organizāciju interesi un gatavību iesaistīties Fonda padomes darbā.
Tādējādi jau šobrīd noteiktais atalgojums ir gana konkurētspējīgs.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka konceptuāli iebilstam tam, ka “Atalgojums Fonda padomes loceklim, kas ir nevalstiskās organizācijas pārstāvis, par darbu tiek pielīdzināts 36. amatu saimes “Politikas ieviešana” VII līmenim un 13. mēnešalgu grupai”, šādu apsvērumu dēļ:
1. Valstij atlīdzība ir jānosaka pēc līdzvērtīgiem principiem un nosacījumiem.
Ievērojot minēto, Fonda padomes locekļu darbs var tik pielīdzināti tiem amatiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kas klasificēti 37. saimē “Politikas plānošana” II A un II B līmenī (11. mēnešalgu grupa) un nodarbojas ar politikas plānošanu nozares ministrijā, nevis 36. saimē “Politikas ieviešana”, kur VII līmeņa pamatpienākumos ir pārraudzīt vairāku struktūrvienību (grupu) darbu un atbildēt par politikas ieviešanu vairākās nozarēs (apakšnozarēs).
Tādējādi, skatoties sistēmiski uz visu valsts pārvaldi, Fonda padomes locekļu darbs nevar tik klasificēts vadītāju līmenī (13 mēnešalgu grupa), jo konkrētie pienākumi (kas norādīti Ministru kabineta noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā)) neietver vadības funkcijas elementu.
Tieši otrādi anotācijā norādītie pienākumi – Fonda īstenoto valsts budžeta programmu pārraudzība, Fonda prioritāšu un uzdevumu formulēšana, to izpildes kontrole, Fonda darbības stratēģijas izstrāde, kā arī lēmumu pieņemšana ar valsts budžeta finansējuma izlietošanu saistītos jautājumos, lēmumu pieņemšana par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu – atbilst amatiem, kas klasificēti 37. saimē “Politikas plānošana” II A un II B līmenī, proti:
37. saimes
II A līmenis (piemēram, vecākais eksperts, nodaļas vadītājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
- izstrādā priekšlikumus valsts politikas veidošanai un attīstībai vienā vai vairāku politikas apakšnozaru darbības jomās (skat. Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 262) 97.2.1. apakšpunktu);
- veic uzdevumus, kur nepieciešama vairāku apakšnozares darbības jautājumu vai vairāku apakšnozaru darbības jomu pārzināšana (skat. Noteikumi Nr. 262 97.2.2. apakšpunktu);
- var piedalīties institūcijas darbības stratēģijas izstrādē (skat. Noteikumi Nr. 262 97.2.5. apakšpunktu);
* II B līmenis (piemēram, konsultants, eksperts):
- nodrošina attīstības plānošanas dokumentu savstarpējās saskaņotības novērtēšanu un īstenošanas koordināciju (skat. Noteikumi Nr. 262 97.3.1. apakšpunktu);
- veic Ministru kabineta un Ministru prezidenta analītiskos uzdevumus un sniedz priekšlikumus Ministru prezidentam (skat. Noteikumi Nr. 262 97.3.3. apakšpunktu);
- var veikt sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu finanšu analīzi (skat. Noteikumi Nr. 262 97.3.5. apakšpunktu).

2. Jāņem vērā, ka jau iepriekšējo noteikumu (2021. gads) izstrādes laikā anotācijā tika norādīts, ka atlīdzības apmērs ir pielīdzināms Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 35.amatu saimei “Politikas ieviešana”.
Saskaņā ar iepriekšējo Ministru kabineta noteikumu anotāciju: “Provizorisks aprēķins:
Atlīdzība Fonda padomes loceklim, kas ir nevalstiskās organizācijas pārstāvis, par darbu tiek pielīdzināta 35. amatu saimei "Politikas ieviešana” V līmenim un 13 mēnešalgu grupai ar maksimālo apmēru 1 917 euro.”. Norādāms, ka stājoties spēkā atlīdzības reformai tika pārskatīts amatu katalogs un attiecīgi pārskatītas mēnešalgu grupas pamatā tās pazeminot par 1 grupu, jo tika ieviestas vēl papildu 2 mēnešalgu grupas (tika svītrota 1.mēnešalgu grupa, savukārt augšējam līmenim pievienotas 2 grupas). Tādējādi jau nav pamatoti un atbalstāmi, ka notiek pielīdzināšanās 13 mēnešalgu grupai.
Papildu norādāms, ka tika pārskatīti arī amata saimju līmeņu apraksti, attiecīgi svītrojot I līmeni un pienākumus apvienojot ar iepriekšējo II līmeni, kas šobrīd ir I līmenis. Līdz ar to ņemot vērā iepriekš sniegto pamatojumu un argumentāciju Fonda padomes locekļa atlīdzībai ir piemērojama atlīdzība balstoties uz 11. mēnešalgu grupu.   

3. Jāņem vērā, ka analoģisks  samaksas princips ir piemērots attiecībā uz Memoranda padomes nevalstisko organizāciju locekļiem, veicot grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 “Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes nolikums” tos papildinot ar jaunu punktu, kā arī detalizētu anotāciju (skat. veiktos  grozījumus 2024. gada 8. oktobrī). Proti, vidējās stundas likmes aprēķinā tika ņemts vērā, ka nevalstiskās organizācijas pārstāvja pienākumi Memoranda padomes ietvarā var tik pielīdzināti tiem amatiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kas klasificēti 37. saimē "Politikas plānošana" II A un II B līmenī (11. mēnešalgu grupa) un nodarbojas ar politikas plānošanu nozares ministrijā.
Tādējādi Ministru kabinets jau tai pašai mērķgrupai – nevalstiskām organizācijām – ir aprēķinājis izmaksājamo atlīdzību par pamatu, ņemot vērā amatu, kas klasificēti 37. saimē "Politikas plānošana" II A un II B līmenī, mēnešalgu.
Līdz ar to nav valstiski atbalstāms, ka vienai un tai pašai mērķgrupai – nevalstiskām organizācijām – atlīdzības apmērs tiek aprēķināts pēc dažādiem principiem, tikai tāpēc, ka ir dažādi Ministru kabineta noteikumi, kas to regulē.

4. Norādāms, ka 13.mēnešalgu grupas tiek piemērota arī iestāžu vadītājiem, ar amata vietu skaitu līdz 50 un gada budžeta apmēru līdz 5 miljoniem euro vai arī iestādē ir no 51 līdz 250 amata vietām, bet gada kopējais budžeta apmērs ir līdz vienam miljonam euro, kas nebūtu attiecināms uz Fonda padomes locekli. Tādējādi 13.mēnešalgu grupas ņemšana vērā, veicot aprēķinus, nav samērīga un adekvāta, iepretī mērķgrupu veicamajiem pienākumiem un atbildībai, kā arī darbības principiem.

Ievērojot visu augstāk minēto, nav tiesiska pamata atlīdzību Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji, noteikt pēc citiem principiem nekā tas darīts līdz šim un tiek darīts šobrīd, tas ir, neņemt vērā amatu, kas klasificēti 37. saimē “Politikas plānošana” II A un II B līmenī, atlīdzības līmeni. Tādējādi, neievērojot sistēmiskumu un vienlīdzību, kā rezultātā nosakot vienai šaurai grupai nesamērīgi un nepamatoti augstu atlīdzību.

-