Atzinums

Licenciāts lūdz atkārtoti izskatīt Likumprojektā ietvertās normas attiecībā uz C kategorijas atļauju – reģistru, kuram Valsts vides dienests var noteikt papildus speciālas prasības, kas pēc būtības nozīmē, ka C un B kategorijas atļauju procedūra būs līdzīga vai identiska, tātad C kategorijas atļauja nebūs klasificējama kā reģistrs. Jāatgādina, ka C kategorijas atļauja tika noteikta kā reģistrs, tāpēc lūdzam attiecīgi C kategorijas atļauju neapgrūtināt ar papildus prasībām.

-

Likumprojektā termins “iekārta” nomainīts uz terminu “objekts”, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības. Licenciāts iebilst pret mākslīgi paplašinātu piesārņojuma rašanās avotu no iekārtas uz objektu, kas ir daudz plašāks jēdziens likuma izpratnē un ir pretrunā ar direktīvās Nr. 2010/75/ES (2010.gada 24.novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole.) un Nr. 2015/2193 (2015.gada 25.novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām lietoto terminoloģiju. Nevienā no minētajām direktīvām, uz ko dota atsauce Likumprojektā, nav lietots termins “objekts”, bet izmantots termins “iekārta”. Licenciāts lūdz izvērtēt termina maiņas pamatotību.

-

Licenciāts norāda, ka Likumprojekts dublē likumu “Par ietekmes uz vidi noteiktajām normām”, tādējādi sabiedrībai un operatoriem normatīvo aktu regulējums piesārņojošo darbību jomā kļūst sarežģīts un nepārskatāms. Likuma 5.pantā atkārtoti iekļauta prasība par operatora pienākumu novērtēt savas piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi un saņemt atzinumu par paredzētās darbības akceptu tajos gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Licenciāts atgādina, ka normatīvo aktu dublēšana nav pieļaujama, tāpēc lūdz izanalizēt likumu “Par ietekmes uz vidi noteiktajām normām” un salāgot to ar Likumprojektu, novēršot dublēšanos.

-

Likumprojekts paredz kā pienākumu operatoram veikt alternatīvu novērtēšanu. Licenciāts vērš uzmanību uz to, ka ne vienmēr un visās darbības jomās ir iespējama reāla alternatīvu variantu izstrāde, ievērojot darbības specifiku, tāpēc nav saprātīgi izveidot normatīvo regulējumu, kas pieprasa izstrādāt mākslīgas alternatīvas, kam nav jēgas un kas nav īstenojamas. Licenciāts iebilst pret šādu jaunievedumu un lūdz to svītrot.

-

Arī Likumprojektā iestrādātā norma par Valsts vides dienesta iespēju pieprasīt veikt papildus emisiju mērījumus uz aizdomu pamata, var radīt koruptīvu augsni. Sūdzībām ir jābūt pamatotām ar tehniskiem aprēķiniem, nevis ar vispārīgām aizdomām, tādējādi punkts ir svītrojams vai ir nosakāmi konkrēti gadījumi, kad veicami papildus mērījumi.

-

Licenciāts iebilst pret Likumprojektā ietverto pienākumu operatoram likt summēt objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu, ja gadījumā vairākas piesārņojošās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju. Komerclikuma normas nosaka, ka uzņēmuma darbības jauda un saražotās produkcijas apjoms ir komercnoslēpums, tāpēc ar Likumprojektu nevar uzlikt par pienākumu operatoram neievērot Komerclikuma normas.

-

Nav pieļaujama situācija, ka kompetentā institūcija var lemt uz laiku apturēt atļauju, ko šobrīd nosaka Likumprojekta 17. pants, kamēr pati kompetentā institūcija var pagarināt atļaujas saņemšanas termiņu uz informācijas pieprasīšanas laiku. Vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apzinājusi un izvērtējusi nozares, kurās darbības apturēšana uz laiku nav iespējama, piemēram tehnoloģiskā procesa specifikas dēļ? Cik un kādas nozares Latvijā šobrīd tiek skartas, ievērojot, ka norma attieksies uz visu kategoriju atļaujām? Ja gadījumā tāds izvērtējums nav veikts, tad prasība ir noraidāma.

-

Jāpārskata kompetentās institūcijas tiesības ietvert atļaujā stingrākas prasības, ja par objekta radīto piesārņojumu regulāri tiek saņemtas pamatotas sūdzības vai pastāv risks, ka var tikt pārkāptas normatīvo aktu prasības vai atļaujā noteiktie emisiju limiti. Nav pieļaujama subjektīva interpretācija, kādi šie konkrētie gadījumi būs, tāpēc Likumprojektā jānorāda precīzi konkrēti gadījumi, kad stingrākas prasības ir nosakāmas. Reālajā situācijā ir zināmi gadījumi, ka sūdzības var būt arī nepatiesas vai ļaunprātīgas, pat pie nenotiekošām konkrētām darbībām, tāpēc kategoriski ir izslēdzami nepatiesu apmelojumu gadījumi.

-