Atzinums

Ņemot vērā to, ka informatīvajā ziņojumā ir norādīts uz risinājumu pašvaldībām brīvprātīgi izdot saistošos noteikumus un likumā ”Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzēt pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, atkārtoti vēršam uzmanību uz iepriekš izteikto iebildumu.
Vēršam uzmanību, ka centralizēti koordinēta patvertņu ierīkošana un vienota tiesiskā regulējuma izstrāde pēc būtības piekrīt valstij, ko apstiprina jau vien tas, ka Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai” (turpmāk - informatīvais ziņojums) un šo Ministru kabineta rīkojuma protokollēmuma “Informatīvais ziņojums "Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai”” projektu. 
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 18. punkts noteic, ka  pašvaldības autonomā funkcija ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Tajā pašā laikā Pašvaldību likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem. Ievērojot minēto un atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam pašvaldībai nav noteikts patstāvīgs pienākums (pārvaldes uzdevums) rūpēties par patvertņu jautājuma risināšanu. Vienlaikus saskaņā ar Pašvaldību likuma 5. panta pirmo daļu pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Tajā pašā laikā saskaņā ar Pašvaldību likuma 5. panta trešo daļu brīvprātīgās iniciatīvas plāno un finansējumu to izpildei nodrošina, ja tas netraucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei. Ievērojot minēto, arī pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas ietvaros risināt patvertņu jautājumu (iedzīvotāju aizsardzības jautājumu) ir neatbilstoši, jo šis jautājums pēc būtības ietilpst jau noteiktās valsts pārvaldes funkcijās, kuru īstenošanas kārtība primāri tiek regulēta likumā, un iedzīvotājiem neatkarīgi no pašvaldības administratīvās teritorijas ir vienādas tiesības uz aizsardzību visā valsts teritorijā.
Savukārt, ja Iekšlietu ministrija uzskata, ka paredzamais pilnvarojums pašvaldībai izdot saistošos noteikumus ietilpst kādā no pašvaldības funkcijām, tad lūdzam to pamatot informatīvajā ziņojumā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra Informatīvā ziņojuma "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu" (sēdes protokols Nr. 55 37. §) (22-TA-407) 3. punktu visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu. Tādējādi, ja informatīvajā ziņojumā tiek prezumēta nepieciešamība likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzēt pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un informatīvajā ziņojumā tas tiek norādīts kā nepieciešamā rīcība, tad informatīvajā ziņojumā ir jāveic izvērtējums ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās un jāskaidro deleģējuma apjoms.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt informatīvo ziņojumu.

-

Uzturam iebildumu par projektam pievienotā Ministru kabineta protokollēmuma 5. punktu, kur norādīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - Ministrija) ir atbildīga par grozījumu sagatavošanu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kā arī par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi, nosakot valsts atbalsta apmēru, piešķiršanas kritērijus un kārtību, kādā piešķir atbalstu ēku īpašniekiem vai kopīpašniekiem patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidei, kā arī kārtību, kādā administrē un uzrauga sniegto valsts atbalstu. Vēršam uzmanību, ka Ministrija neizvairās no dalības civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā, kā tas norādīts Iekšlietu ministrijas komentārā projekta izziņā, bet uzskata, ka katrai publiskai personai un tās iestādei būtu jārīkojas atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktai kompetencei. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1.4. apakšpunktu Iekšlietu ministrija izstrādā politiku, tātad arī normatīvo regulējumu, civilās aizsardzības jomā. Līdz ar to par grozījumu sagatavošanu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu jābūt atbildīgai Iekšlietu ministrijai, bet Ministriju var likt kā līdzatbildīgo, nevis otrādi, jo informatīvajā ziņojumā minētie jautājumi skar arī Ministrijas kompetenci. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektam pievienotā Ministru kabineta protokollēmuma 5. punkta ievadteikuma redakciju. Vienlaikus norādām, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var izvērtēt iespēju administrēt valsts atbalstu patvertņu izbūvei saskaņā ar vienotu kārtību.

Ja finansējums valsts atbalsta programmas īstenošanai tiek piešķirts, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā:

Vēršam uzmanību, ka, atsaucoties uz Informatīvā ziņojuma projekta 1.3. sadaļā "Atbalsts divējādas lietojamības infrastruktūras izveidei un atjaunošanai Latvijas Austrumu pierobežas reģionos" ietverto atsauci uz Rīcības plāna Austrumu pierobežas attīstībai 2024.-2026. gadam projektu (turpmāk - Rīcības plāns; 23-TA-2963), ir aktualizēts Rīcības plāna nosaukums un tā darbības termiņš, attiecīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (sākot ar 01.07.2024. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) ir sagatavojusi un šobrīd sadarbībā ar citām institūcijām pilnveido Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam.


 

-

Vēršam uzmanību, ka, sākot ar 2024.gada 1.jūliju, tiek mainīts Ministrijas nosaukums, attiecīgi turpmāk tās nosaukums būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (saīsinājums paliks nemainīgs – VARAM), līdz ar to aicinām MK sēdes protokollēmuma projektā, gan Informatīvā ziņojuma projektā lietot Ministrijas jauno nosaukumu.

-