Atzinums

Lūdzam papildināt protokollēmumu ar 2.punktu sekojošā redakcijā:  

2. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar ALTUM sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu mehānismam, kas paredz iespēju Latvijas uzņēmējiem piešķirt aizdevumu, lai veidotu un attīstītu uzņēmumus Ukrainā. Sagatavotajā atbalsta mehānisma priekšlikumā ietvert pilnvērtīgu informāciju par tā struktūru un nosacījumiem, tai skaitā kārtību, kādā uzņēmumi uz pieejamo atbalstu varēs pieteikties.
 

Lūdzam sadaļas "Priekšlikumi turpmākai rīcībai" otro punktu (priekšlikumu) izteikt divos atsevišķos punktos (priekšlikumos) piedāvātajā redakcijā. 

2) Lai veicinātu Latvijas uzņēmēju ieiešanu Ukrainas tirgū, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar ALTUM nepieciešams izveidot un apstiprināt ar Ministru kabineta lēmumu mehānismu, kas paredz iespēju Latvijas uzņēmējiem piešķirt aizdevumu, lai veidotu un attīstītu uzņēmumus Ukrainā. Šāds mehānisms varētu būt aktuāls arī aizsardzības industrijas uzņēmumiem, kur no Ukrainas puses ir liela interese, lai nepieciešamie produkti tiktu ražoti valstī un būtu pieejami maksimāli ātri. Sagatavotajā atbalsta mehānisma priekšlikumā nepieciešams ietvert pilnvērtīgu informāciju par tā struktūru un nosacījumiem, tai skaitā kārtību, kādā uzņēmumi uz pieejamo atbalstu varēs pieteikties. Apstiprinot mehānismu, lemt par 2 milj. euro gadā nākamajiem 2 gadiem finansējuma piešķiršanu no atbilstoša finansējuma avota, ņemot vērā, ka Ukrainas rekonstrukcijai pieejamais finansējums jāizlieto atbilstoši Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām rekonstrukcijas sadaļā uzņemtajām saistībām, koncentrējoties uz sociālās infrastruktūras objektu atjaunošanu, psiholoģisko atbalstu sievietēm un ekspertīzes nodošanu, īpaši ar ES integrāciju saistītos jautājumos. 

3) Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar ALTUM sagatavot izvērtējumu par ALTUM ārējo mandātu jeb Latvijas attīstības bankas izveidi, lai iesaistītos starptautisko un ES finanšu instrumentu īstenošanā. Starptautiskajā un ES līmenī attīstības sadarbībā aizvien pieaug finanšu instrumentu loma privātajā sektorā. ALTUM jau šobrīd Latvijas uzņēmējiem izsniedz eksporta garantijas, tai skaitā uz Ukrainu kara laikā.

Lūdzam izvērtēt vārda “korupcija” izmantošanas nepieciešamību informatīvajā ziņojumā.
Lietots sekojošā teksta daļā:

"Vienlaikus uzņēmēji vērsa uzmanību uz problēmām uzņēmējdarbības vidē Ukrainā."

Lūdzam sadaļu "Priekšlikumi turpmākai rīcībai" papildināt ar trīs papildu punktiem (priekšlikumiem).

10) Veicināt Latvijas uzņēmēju dalību Ukrainas valsts iepirkumu konkursos, tai skaitā izmantojot Prozorro sistēmu. Dalība Ukrainas valsts iepirkumos faktiski ir priekšnosacījums gan nacionālo, gan starptautisko donoru finansējuma piesaistīšanai. Nepieciešams apzināt starptautisko donoru alternatīvās/globālās iepirkumu platformas, kas tiek izmantotas papildus Ukrainā izmantotajai Prozorro platformai.

11) Valsts iestādēm meklēt un veidot partnerības ar starptautiskajiem partneriem un fondiem, piemēram, ASV Starptautiskās attīstības aģentūru “USAID”, Vācijas attīstības sadarbības organizāciju “GIZ”, kā arī meklēt finansējumu attīstības sadarbības veicināšanai arī citos formātos (īpaši ES).

12) Vēstniecībai Ukrainā un LIAA ārējai pārstāvniecībai Ukrainā turpināt aktīvu darbu sadarbības partneru Ukrainā identificēšanā un piesaistē gan nacionālā, gan  reģionālā līmenī – sadarbība ar lielākajām Ukrainas uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām – Ukrainas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru (Ukrainian Chamber of Commerce and Industries), Ukrainas ražotāju un uzņēmēju līgu (Ukrainian League of Industrialists and Entrepreneurs), apgabalu administrāciju pārvalžu un pilsētu pašpārvalžu pārstāvjiem (izmantots Ternopiļas, Ļvivas un Viņņicas biznesa misiju organizēšanā), reģionālajām apgabalu un lielo pilsētu investīciju aģentūrām. Konsultācijas par uzņēmējdarbības vidi konkrētās nozarēs var sniegt Ukrainas Eiropas Biznesa asociācija, savukārt problēmsituāciju gadījumos, kas saistīti ar šķēršļiem no valsts pārvaldes iestāžu puses, iespējams vērsties pēc bezmaksas konsultācijām Ukrainas Biznesa Ombuda birojā.

Lūdzam sadaļas "Priekšlikumi turpmākai rīcībai" sesto punktu (iepriekš piekto) priekšlikumu izteikt piedāvātajā redakcijā. Izmaiņas iezīmētas treknrakstā. 

Līdz ar kara sākumu Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ukrainā vadītājs pienākumus pildīja no Latvijas, apmeklējot Ukrainu periodiski uz komandējuma principa. Lai uzlabotu Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības koordināciju un attīstību, paredzēt, ka Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ukrainā vadītājs pēc iespējas ātrāk uzsāk pastāvīgu uzturēšanos Ukrainā (Latvijas vēstniecības Ukrainā telpās Kijivā) un nodrošina atbalstu Latvijas uzņēmumiem uz vietas Ukrainā.

Lūdzam sadaļas "Priekšlikumi turpmākai rīcībai" pirmā punkta (priekšlikuma) beigās pievienot sekojošu tekstu: "Būtiska ir SVK sēžu ietvaros panākto vienošanos attīstība un rezultātu izstrāde gada ietvarā, iesaistot visas nozaru ministrijas atbilstoši to kompetencei.".

Turpināt darbu Latvijas – Ukrainas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos ietvaros, kuru vada no Latvijas puses ekonomikas ministrs, savukārt no Ukrainas puses – Ministru kabineta ministrs. Starpvaldību komisija  un tās ietvaros notiekošās sēdes ir būtisks instruments Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības koordinēšanai, kā arī lai stiprinātu sadarbību jau esošās jomās un meklētu jaunus virzienus. Būtiska ir SVK sēžu ietvaros panākto vienošanos attīstība un rezultātu izstrāde gada ietvarā, iesaistot visas nozaru ministrijas atbilstoši to kompetencei.

Lūdzam grozīt sadaļas "Priekšlikumi turpmākai rīcībai" nosaukumu un sākumu papildināt ar piecām rindkopām. 

Iespējas stiprināt Latvijas ekonomiskās interses Ukrainā, uzlabot savstarpējo ekonomisko sadarbību un priekšlikumi turpmākai rīcībai

Latvijas ekonomisko interešu stiprināšanai būtiski ir gan valsts iestāžu, gan Latvijas uzņēmēju centieni iespēju robežās demonstrēt “sasaisti” starp Ukrainas militārajām, rekonstrukcijas un reformu vajadzībām un Latvijas piedāvātajiem risinājumiem, piemēram, izmantojot iespējas parādīt prototipus un izvietot tos Ukrainā lietošanai, reklamēšanai, kas pavērtu lielākas iespējas piesaistīt Ukrainas vai citu valstu finansējumu. Lielākās iespējas pastāv mērķtiecīgi piedāvājot izejvielas, preces, pakalpojumus un citus risinājumus, kas nav pieejami uz vietas Ukrainā un kas izmaksu (cenas) ziņā būtu lētāki par citu valstu piedāvātajiem.

Ukrainas publiskā finansējuma izlietojums, kas ir ievērojama daļa no valsts atjaunošanai paredzētā finansējuma izlietojuma, tiek apgūts publisko iepirkumu procedūru veidā. Latvijas uzņēmumiem jābūt gataviem investēt iespēju attīstībā, lai spētu iesniegt pieteikumus publisko iepirkumu kārtībā. Tas neizslēdz komerciāla rakstura tirgus segmenta izpēti un piedāvājumu sagatavošanu preču/pakalpojumu sektoros uz komerciāliem nosacījumiem Ukrainas privātajam sektoram. Ukrainā ar likumu ir noteikta prasība publiskā sektora iepirkumus veikt tikai caur vienoto iepirkumu sistēmu Prozorro (prozorro.gov.ua/ne), kas apkopo 7-10 dažādus publisko iepirkumu portālus no preču un izejvielu iepirkšanas līdz infrastruktūras objektu izbūvei. Latvijas uzņēmumiem jāizvērtē resursu pieejamība un iespējas ieguldīt dokumentācijas sagatavošanā dalībai publiskajos iepirkumos. Nepieciešams turpināt izglītot un informēt Latvijas uzņēmumus par šīs sistēmas darbību, kā arī organizēt tikšanās ar platformas uzturētājiem un/vai vietējiem partneriem, kas sniegtu palīdzību iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un tulkošanā.

Uzņēmēju atbalsta iespējas, ko piedāvā Ārlietu ministrija, Latvijas vēstniecība Ukrainā, Ekonomikas ministrija un LIAA pārstāvniecība Ukrainā, ir svarīgi sasaistīt ar citu Latvijas kompetento institūciju aktivitātēm, nodrošinot savstarpēju koordināciju. Vēstniecībai Ukrainā jāturpina nodrošināt kontakts un informācijas apmaiņa starp Latvijas valsts institūcijām, uzņēmējiem un Ukrainas pusi gan valsts, gan privātajā sektorā. Ekonomikas ministrijai un LIAA jāīsteno visaptveroša, mērķtiecīga un koordinēta Latvijas uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju informēšanas kampaņa par iespējām un priekšnosacījumiem Ukrainā. Vēstniecībai un LIAA pārstāvniecībai jāturpina Latvijas piedāvājumu prezentēšana un lobēšana Ukrainas nozaru ministrijām. Kopš š.g. Ukrainā ir atjaunojusies plašāka publisku pasākumu organizēšana, t.sk. dažādu nozaru izstādes. Vēstniecība sadarbībā ar LIAA piedāvā vienoti izziņot dalības iespējas Latvijas uzņēmumiem. Vadoties no izrādītās intereses, var tikt apsvērta Latvijas stendu izveide kādā no tām. Šī platforma noderētu papildu kontaktu nodibināšanai un produkcijas popularizēšanai. Izstāžu kalendāri par šī gada un nākamā gada pirmajā pusē ieplānotajiem pasākumiem pieejami trīs lielāko izstāžu centru mājaslapās[1]. Šādā veidā tiek piemeklēti atbilstošu nozaru potenciālie sadarbības partneri. Reģionālā līmenī tiek nodrošināts visaptverošs izklāsts par lokālajiem uzņēmējdarbības veidiem un apgabala rūpniecisko specifiku gan attiecībā uz piedāvājumu Latvijas uzņēmējiem, gan nepieciešamību definēšanu preču/pakalpojumu eventuālai nodrošināšanai no Latvijas uzņēmumiem. Tāpat tiek nodrošināti kontakti ar esošajiem tirgus spēlētājiem reģionālā līmenī, izklāstītas investīciju un kopuzņēmumu izveides iespējas.

Lai uzlabotu iespējas kvalificēties atbalsta programmās paredzētā finansējuma saņemšanai, Latvijas uzņēmumiem jāapsver meitas uzņēmumu izveide Ukrainā vai kopuzņēmumu izveide ar Ukrainas partneriem. Šajā kontekstā Latvijas vēstniecība Ukrainā vairākkārt piedāvājusi izvērtēt UkrInvest sniegtās investīciju iespējas Ukrainā. UkrInvest ir sniedzis prezentācijas par investīciju iespējām abos Latvijas-Ukrainas organizētajos biznesa forumos Kijivā (š.g. februārī un maijā). UkrInvest kalpo arī kā aģentūra ārvalstu uzņēmēju ceļvežu izstrādei visu atļauju un licenču saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai Ukrainā. Ukraina uzsākusi liela mēroga privatizācijas procesu. Atklātās izsolēs platformā https://prozorro.sale/en/ tiek izsolīti iepriekš Ukrainas valsts īpašumā esošie objekti (nekustamais īpašums, ražošanas uzņēmumi, t.sk. dabas resursu ieguves un pārstrādes uzņēmumi).

Lai veiksmīgāk īstenotu Latvijas uzņēmumu darbību Ukrainā un sadarbību ar Ukrainu, nepieciešams īstenot kompleksu darbību pieeju, tostarp:


[1] https://acco.ua/en/meropriyatiya
https://www.iec-expo.com.ua/en/
KyivExpoPlaza | Виставковий центр КиївЕкспоПлаза

 

Lūdzam sadaļas "Atbalsts Ukrainai, Ukrainas rekonstrukcijai, t.sk. Eiropas Savienības u.c. donoru piešķirtais attīstības sadarbības finansējums" apakšsadaļas "Eiropas Savienības Ukrainas instrumenta sniegtās iespējas" otro rindkopu papildināt ar tekstu sekojošā redakcijā:

Tomēr, lai gan Latvijas uzņēmējiem ir iespējas iesaistīties, neskatoties uz Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas organizētiem semināriem privātajam sektoram par starptautisko finanšu institūciju (EIB, ERAB, Pasaules Bankas grupas u.c.) instrumentiem, tālāka uzņēmumu iesaiste ir neliela. Ja dalībai starptautisko finanšu institūciju, starptautisko organizāciju, citu donoru un projektu īstenotāju iepirkumos vajadzīga tikai pašu uzņēmēju aktivitāte, tad bieži starptautisko donoru projektos nepieciešams valsts līdzfinansējums, kas Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžetā ir ļoti ierobežots. Tāpat, iesaistīties Ukrainas instrumenta investīciju ietvarā caur risku dalīšanas instrumentiem var starptautiskās finanšu institūcijas un ES dalībvalstu attīstības bankas, bet Latvijai nav attīstības bankas.
 

Lūdzam sadaļas "Atbalsts Ukrainai, Ukrainas rekonstrukcijai, t.sk. Eiropas Savienības u.c. donoru piešķirtais attīstības sadarbības finansējums" apakšsadaļas "Attīstības sadarbības projekti un iespējas caur Ārlietu ministrijas grantiem" rindkopai pievienot teikumus sekojošā redakcijā:  

Attīstības sadarbībā Ukraina ir Latvijas prioritāte – kopš 2022. gada Ukrainai atvēlēta vairāk kā trešdaļa no visa Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta. Puse no 2024. gada projektiem tiek īstenoti Ukrainā, ar kopējo summu ap 650 000 euro. Projekti tiek realizēti sekojošās jomās: psihoemocionālais atbalsts sievietēm; rehabilitācija; mikroķirurģija; finanšu uzraudzība; tiesu ekspertīzes un kara noziegumu dokumentācija; mazo un vidējo uzņēmumu attīstība; ES integrācija un ES likumi; lauksaimniecība; audits un cilvēktiesības. Ārlietu ministrija lielāko daļu finansējuma attīstības sadarbības projektu īstenošanai nodrošina caur ikgadējo granta projektu konkursu. Konkursā projektu īstenošanai iespējams pieteikties gan publiskā, gan nevalstiskā un privātā sektora pārstāvjiem.
 

Lūdzam sadaļas "Atbalsts Ukrainai, Ukrainas rekonstrukcijai, t.sk. Eiropas Savienības u.c. donoru piešķirtais attīstības sadarbības finansējums" apakšsadaļas "Latvijas iesaiste Ukrainas, tai skaitā Černihivas apgabala, rekonstrukcijā" pēdējo rindkopu ("Latvijas valdība plāno iesaistīties Ukrainas atjaunošanā ilgtermiņā, ik gadu šim mērķim atvēlot 5 000 000 euro no valsts budžeta līdzekļiem.") izteikt piedāvātajā redakcijā. 

Latvijas valdība plāno iesaistīties Ukrainas atjaunošanā ilgtermiņā. 2024. gada 11. aprīlī parakstītā Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām nosaka, ka “Laika posmā no 2024. gada līdz 2026. gadam Latvija iezīmē 15 milj. euro, lai īstenotu rekonstrukcijas projektus, koncentrējoties uz sociālās infrastruktūras objektu atjaunošanu, psiholoģisko atbalstu sievietēm un ekspertīzes nodošanu, īpaši ar ES integrāciju saistītos jautājumos.”
 

Lūdzam sadaļu "Latvijas – Ukrainas ekonomisko attiecību raksturojums" papildināt ar divām rindkopām sadaļas beigās. 

Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Ukrainā savā ikdienas darbā aktīvi iesaistās Latvijas-Ukrainas ekonomiskās sadarbības stiprināšanā, izmantojot ārlietu dienestam pieejamos formātus un instrumentus. Lielu daļu praktiskā darba uzņēmēju atbalstam veic Latvijas vēstniecība Ukrainā gan risinot dažādus problēmjautājumus un problēmsituācijas (piemēram, Polijas-Ukrainas robežas šķērsošanas sarežģījumi u.c.), gan aktīvi identificējot un attīstot jaunas ekonomiskās sadarbības iespējas. Vēstniecība nodrošina nepieciešamo informācijas apriti, atbalstu kontaktu dibināšanā, tīklošanās pasākumus, kā arī kalpo kā galvenais starpnieks dialogā ar Ukrainas institūcijām, piemēram, jautājumos par Latvijas uzņēmumu dalību Ukrainas valsts iepirkumos. Ņemot vērā objektīvi sarežģīto darbības vidi Ukrainā, ir īpaši būtiski, lai uzņēmējiem ir pieejams atbalsts no valsts institūciju pārstāvjiem, kuri ir bāzēti uz vietas Ukrainā un var operatīvi iesaistīties jautājumu risināšanā un vietējo sistēmu un administratīvo procedūru izzināšanā.

Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Ukrainā regulāri izskata iespējas sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, ASV Starptautiskās attīstības aģentūru (USAID), Vācijas attīstības sadarbības organizāciju (GIZ), kā arī meklē finansējumu attīstības sadarbības projektu īstenošanai arī citos formātos (īpaši Eiropas Savienības). Notiek regulāra sadarbība ar Ukrainas vēstniecību Rīgā un informācijas apmaiņa ar uzņēmēju organizācijām (LTRK, LDDK). Kopš 2022. gada Ārlietu ministrija, LIAA un LTRK ir rīkojušas seminārus par Ukrainas rekonstrukciju un uzņēmēju iesaistīšanu. Ārlietu ministrija 2023. gada 23. novembrī rīkoja semināru “Latvijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā: līdzšinējā pieredze un turpmākais”. Jāmin arī Latvijas un Ukrainas digitālās sadarbības seminārs Rīgā 2023. gada 17.oktobrī, kuru Ārlietu ministrija organizēja sadarbībā ar USAID, nodrošinot Ukrainas delegācijas dalību klātienē gan seminārā, gan 5G Techritory forumā Rīgā. Dalība seminārā klātienē Ukrainas delegācijai deva iespēju iepazīties ar konkrētiem Latvijas uzņēmumiem un to pakalpojumu un produktu piedāvājumu. Kopš Latvijas-Ukrainas Digitālā memoranda parakstīšanas 5G Techritory foruma ietvaros 2023. gada oktobrī Satiksmes ministrija un Ukrainas Digitālās transformācijas ministrija ir strādājušas, lai apzinātu konkrētus sadarbības jautājumus, izstrādātu kopīgu rīcības plānu un vadlīnijas un piesaistītu nepieciešamo finansējumu. Satiksmes ministrijai memoranda aktivitāšu īstenošanai no 2024. gada Ukrainas rekonstrukcijai paredzētajiem 5 milj. EUR[1] tika piešķirti EUR 100 000.


[1] Par Latvijas iesaisti Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijā (mk.gov.lv) [https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2bf125eb-3658-4600-a50b-2313a6b2d72b] 
 

Lūdzam sadaļu "Latvijas – Ukrainas ekonomisko attiecību raksturojums" papildināt ar četrām rindkopām, ievietojot tās aiz pirmās rindkopas. 

Attiecībā uz informāciju par aizsardzības nozari: lūdzam izvērtēt iespēju aizsardzības industrijas sadaļai piešķirt ierobežotas pieejamības statusu un atspoguļot precīzāk darītos un darāmos darbus aizsardzības nozares atbalstam vai arī izvērtēt iespēju sadarbībā ar Aizsardzības ministriju iesniegt atsevišķu ierobežotas pieejamības informatīvo ziņojumu par šo nozari.

Aizsardzības industrija: No valsts puses tiek veikts pastāvīgs Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumu popularizēšanas darbs un kontaktu dibināšana ar Ukrainas partneriem. Šobrīd Ukraina pastiprināti apzina tieši ārvalstu aizsardzības industrijas ražotājus, kas paver papildu iespējas arī Latvijas industrijas spēlētājiem. Latvijas vēstniecība Ukrainā aktīvi meklē dažādus instrumentus un strādā pie tā, lai tuvinātu Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmējus Ukrainas tirgum. Šajā sakarā nozīmīgi darbības virzieni bijuši Kijivā organizētie Aizsardzības ražotāju forumi 2023. un 2024. gadā, abu valstu industriju sadarbības stiprināšana, kā arī aktīva komunikācija ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm Ukrainas aizsardzības iepirkumu sakarā. Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti un 14 citām dalībvalstīm radījusi dronu koalīciju, kas paredz 1 miljonu dronu piegādi Ukrainai līdz 2025. gada 1. februārim. Latvija dronu koalīcijas vajadzībām 2024. gadā atvēlējusi 20 miljonus eiro. Šī ir nozare, kurā Latvijas iniciatīva gan palīdz Ukrainai kaujas laukā, gan tiešā veidā atbalsta Latvijas uzņēmumu un aizsardzības industrijas attīstību kopumā.

Tehnoloģijas, IKT: Latvijas spējas dažādu tehnoloģiju un IKT nozarēs šobrīd Ukrainā ir noderīgas no telekomunikāciju infrastruktūras un tīklu atjaunošanas līdz ES tiesību aktu tulkošanai, kur atbalsts ir nepieciešams gan normatīvu izstrādes līmenī, gan eventuāli piedāvājot mašīntulkošanas risinājumus. Tādēļ Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Ukrainā turpina meklēt iespējas Latvijas uzņēmumiem šo Ukrainas nepieciešamību nodrošināšanā. Interesi iesaistīties Ukrainas telekomunikāciju infrastruktūras un tīklu atjaunošanā ir izrādījuši Latvijas telekomunikāciju nozares uzņēmumi. Perspektīvas ir sadarbībai meža apsaimniekošanas jomā, kā arī kritiskās infrastruktūras izbūvē un pārvaldībā.

Transports un loģistika: Kara apstākļos Ukrainas ierasto eksporta un importa loģistikas ceļu izaicinājumi liek meklēt jaunus transporta koridorus, kuros Latvijai jācenšas iesaistīties, lai apkalpotu Ukrainas kravas. Latvija piedāvā savu transporta un loģistikas infrastruktūru un ostu kapacitāti (Latvijas ostas var pārkraut un uzglabāt beramkravas, lejamkravas un ģenerālkravas, t.sk. konteineru un ro-ro kravas Ukrainas vajadzībām). Latvijai ir iespējas apkalpot Ukrainas lauksaimniecības kravas, kur mūsu ostu pārkraušanas kapacitāte ir aptuveni 15 miljoni tonnu gadā (7,5 MT Rīgā, 5 MT Liepājā un 2,5 MT Ventspilī), savukārt vienlaicīgas uzglabāšanas kapacitāte ir 1,66 miljoni tonnu gadā. Latvijas vēstniecība Ukrainā sniegusi atbalstu potenciālās sadarbības veicināšanā. Latvijas aviokompānija AirBaltic ir nozīmīgs Ukrainas partneris civilās aviācijas jomā. Vēstniecība nacionālajai aviokompānijai palīdzējusi dialogā ar Ukrainas pusi par AirBaltic reģistrēšanu tūrisma operatora statusā. AirBaltic var atsākt biļešu pārdošanu Ukrainas pilsoņiem Ukrainā un pilsoņiem kaimiņvalstīs, īpaši Moldovā. Kišiņeva atjaunota kā AirBaltic galamērķis un nodrošina būtisku pasažieru plūsmu uz un no Ukrainas. Tālejošais mērķis ir atsākt lidojumus uz un no Ukrainas.

Būvniecības nozare: Ukrainas civilās infrastruktūras atjaunošanā lielas iespējas ir Latvijas būvniecības nozarei. Ir zināms, ka vairāki Latvijas uzņēmumi nopietni apsver daļēju savas ražošanas un komplektēšanas pārnesi uz Ukrainas teritoriju, ja tiktu atrasts tam atbilstošs Ukrainas tirgū jau esošs sadarbības partneris.

Lūdzam sadaļas "Latvijas – Ukrainas ekonomisko attiecību raksturojums" pirmo rindkopu noslēgumā papildināt ar teikumu sekojošā redakcijā:

Ukraina tradicionāli ir bijis nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris, ar kuru vieno plaša praktiskā sadarbība. Ukrainai, atrodoties kara stāvoklī, tās ekonomiskā sadarbība ar ārējiem partneriem nenoris pēc ierastās kārtības un Ukrainas šī brīža vajadzības atšķiras no miera laika vajadzībām. Latvijai tas nozīmē ekonomiskās sadarbības akcentēšanu uz atsevišķām nozarēm, kur pašreizējos apstākļos ir pieprasījums, un kurās Latvijas uzņēmumi var nodrošināt piedāvājumu. Šo nozaru vidū ir aizsardzības industrija, tehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), transports un loģistika, būvniecība.
 

Lūdzam sadaļas nosaukumu "Latvijas – Ukrainas ekonomisko attiecību raksturojums" izteikt piedāvātajā redakcijā. 
 

Latvijas – Ukrainas ekonomisko attiecību raksturojums un līdz šim paveiktais Latvijas – Ukrainas ekonomiskās sadarbības veicināšanā