Atzinums

Biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs” (AIMC) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informatīvo ziņojumu “Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā” (ID nr. 23-TA-3327) (turpmāk – Informatīvais ziņojums).
AIMC saskaņo Informatīvo ziņojumu un atbalsta ziņojumā pausto viedokli meklēt sadarbības iespējas, kā attīstīt kodolenerģētikas nozari sadarbībā ar Igauniju, lai nodrošinātu bāzes jaudu reģiona līmenī.
Tomēr iesakām Informatīvajā ziņojumā pievērt uzmanību šādiem punktiem:
1) Informatīvajā ziņojumā ir norādīts: "Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projekts (turpmāk – aktualizētais NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57 % atjaunīgās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030. gadam". 
Priekšlikums ir atstāt tikai “Eiropas Savienība un Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā.”,  jo mērķim jābūt saistītam ar CO₂ izmešu samazināšanu par iegūto enerģijas daudzumu (Wh vai J), nevis atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
2) Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu nodrošināšanai nākotnē ir iespējami vairāki tehniskie risinājumi vai to kombinācijas, tostarp: "ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi". Vēršam uzmanību uz to, ka tas nav pamatoti, jo ūdenraža ekonomika vedina domāt, ka varēs izmantot esošo fosilo gāzu (metāna/propāna/butāna) infrastruktūru. Bet, tā kā ūdeņraža uzglabāšana un droša pārvietošana ir ar daudz augstākām prasībām, patiesībā tas nav iespējams bez principiālas infrastruktūras pārbūves. Līdz ar to, tā ir dārga un neefektīva tehnoloģija, kas praktiski netuvina klimata neitralitātei, neskaitot īpašas nišas vietas (piemēram, metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā).
Priekšlikums ir neminēt šo tehnoloģiju Informatīvajā ziņojumā.
3) Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka “Situācijā, kad gan Latvija, gan Igaunija vērtē  kodolenerģētikas attīstību kā potenciāli labāko risinājumu energoapgādes nodrošināšanai nākotnē, teorētiski ir iespējama abu valstu sadarbība". 
Priekšlikums ir dzēst vārdu “teorētiski” un papildināt ar citām valstīm, piemēram, “ir iespējama abu un citu valstu sadarbība.”
4) Informatīvajā ziņojumā nav norādīts, ka būtiski ir veicināt sabiedrības izpratni par kodolenerģētiku un tās noteicošo lomu klimata neitralitātes un ilgtspējīgas civilizācijas pastāvēšanai.
Priekšlikums ir pievienot punktiem par speciālistu sagatavošanu arī punktu par plašas sabiedrības informēšanu un izglītošanu, lai kliedētu faktos nepamatotus mītus par CO₂ daudzumu pret saražoto elektrību, tehnoloģijas “dārdzību”, pretnostatījumu, ka kodolmateriāli “izbeigsies”, bet saules un vēja enerģija ir “atjaunīga” un “pastāvēs mūžīgi”, radiācijas kaitīgumu, iespējamo avāriju sekām, kodolenerģijas saistību ar kodolieročiem, un norādītu uz priekšrocībām, ko iegūs sabiedrība un valsts, izvēloties kodolenerģiju. 
Ierosinām iesaistīt un atbalstīt nevalstisko sektoru sabiedrības izglītošanā un izpratnes par kodolenerģētiku veicināšanā. Norādām, ka Latvijā sabiedrībai ir interese pilnveidot zināšanas par kodolenerģētikas nozīmi, par ko liecina mūsu pieredze, organizējot konferenci “Kodolenerģija Latvijai” 2022. un 2023. gadā (plašāk par konferenci https://nuclear.lv/), kurai reģistrējās vairāk kā 300 dalībnieku no valsts pārvaldes, privātā sektora, izglītības iestādēm un nozares entuziasti. Norādām, ka arī 2024. gada maijā AIMC plāno konferenci par kodolenerģiju, lai turpinātu Latvijas sabiedrības izglītošanu par kodolenerģijas lomu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.
 

-