Atzinums

AS “Latvijas valsts meži” atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija saņemtai vēstulei ir sniegusi informāciju par indikatīvām projekta īstenošanas teritorijām atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 696 “Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam” 3. pielikumam. Nosūtītajā datu tabulā kopējā projekta īstenošanas teritorija tika norādīta 3926 hektāru platībā, kas ir par 2045 ha mazāk, nekā šobrīd iestrādāts Ministru kabineta noteikumu projektā.
 

 

Iznākuma rādītājs – atbalstītā sanētās zemes platība. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja tiek veikti ieguldījumi Latvijas Republikas valsts īpašumā esošajās Pielikumā minētajās teritorijās  3926 hektāru platībā;

Nepieciešams pārrēķināt 4.2. punktā sasniedzamo uzraudzības rādītāju – aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas - pret 3926 hektāru plānoto projekta platību.

Priekšlikums:
Ministru kabineta noteikumos nepieciešams atrunāt, kā matemātiski aprēķināmas aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, ar atsauci uz izmantojamo metodiku. Tostarp, Ministru kabineta noteikumu projekta 32.9. punktā minēts “nodrošina šo noteikumu 4. punktā minēto rādītāju uzskaiti projekta īstenošanas laikā”.
 


 

-

4.3. punktā minētais nacionālais rādītājs ietver visas vēsturiskās kūdras ieguves vietas ar atzīmi “valsts”, bet ir jāņem ir vērā, ka ne visi valstij piederošie vēsturiskie kūdras purvi ir AS “Latvijas valsts meži” īpašumā, valdījumā vai turējumā. AS “Latvijas valsts meži” projekta ietvaros var īstenot kūdras ieguves vietu izpēti un inventarizāciju tikai savā pārziņā esošos vēsturiskajos kūdras ieguves purvos.


 

nacionālais radītājs – Latvijas Republikas valsts īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēte un inventarizācija veikta teritorijās, kuru kopējā platība sasniedz vismaz 10175 hektārus.

AS “Latvijas valsts meži” nepiekrīt veikt pašu ieguldījumu 30 % jeb 9 428 572 euro apmērā. Lūdzam izvērtēt iespēju Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanu 100 % apmērā veikt no Taisnīgā pārkārtošanās fonda un nacionālā līdzfinansējuma, līdzīgi kā tas ir noteikts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.7. pasākuma "Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana" īstenošanas noteikumos.


 

-

AS “Latvijas valsts meži” nepiekrīt veikt pašu ieguldījumu 30 % jeb 9 428 572 euro apmērā. Lūdzam izvērtēt iespēju Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanu 100 % apmērā veikt no Taisnīgā pārkārtošanās fonda un nacionālā līdzfinansējuma, līdzīgi kā tas ir noteikts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.7. pasākuma "Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana" īstenošanas noteikumos.
 

-

Pasākums ir par degradētu kūdras ieguves vietu atjaunošanu, nevis mežu atjaunošanu. Piedāvājam dzēst.
 

-

Koksnes pelnus nedrīkst izmantot, ja tuvumā atrodas dabīgs augstais purvs vai arī paredzēt tādu atjaunot, jo minerālvielu nepietiekamība ir augstā purva veiksmīgas funkcionēšanas nosacījums.

 

22.5.4. augsnes ielabošanas ar koksnes pelniem vai līdzvērtīgu kaļķošanas materiālu, kuriem veiktas ķīmiskās analīzes un  iegādāti no Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē reģistrēto ražotāju saraksta, ja tuvumā neatrodas dabisks augstais purvs vai arī paredzēts tādu atjaunot, izmaksas;

Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu pastāv gadījumi, kuros AS “Latvijas valsts meži” īpašumā, valdījumā vai turējumā esošos nekustamos īpašumus var atsavināt. Lūdzam paredzēt Ministru kabineta 32.8. punktā šādus izņēmuma gadījumus, jo tie nav AS “Latvijas valsts meži” ietekmes sfērā.

 

nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā, turējumā visā projekta dzīves ciklā (izņemot gadījumus saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts).

Par pirmo teikumu - Par purviem var uzskatīt tikai purvu biotopus, tādēļ lūgums % norādīt atbilstoši purvu biotopu uzskaitei. 
 

-

Rezultāta rādītāja sadaļā lūgums pievienot aprakstu ar platībām kādās veiks konkrētus pasākumus. Emisiju samazinājumu parādīt ne tikai ar Latvijas nacionālajiem emisiju faktoriem, bet arī ar IPCC noklusējuma emisiju faktoriem, jo LIFE Restore pētījumu apšauba daudzi ES zinātnieki (https://link.springer.com/article/10.1007/s13280-024-02016-5). Bez tam nav korekti izmantot augoša meža emisiju faktorus salīdzinājumam, jo tiklīdz mežu nocērt ZIZIMM sektorā parādās emisijas. Salīdzināšanai jāizmanto augšņu emisiju faktori.
Izvēloties pasākumus, jāņem vērā ierobežojumus, kas izriet no Atjaunojamo energoresursu direktīvas 29. panta 6.punkta, ka kūdrājos iegūto meža enerģētisko biomasu neuzskata par ilgtspējīgu - līdz ar to tādu izmantojot apkurē būs jāiegādājas emisiju kvotas tāpat kā fosilajam kurināmam. Koksnes produktu sertifikācijas sistēmas arī par pamatu sertifikācijai izmanto šo pašu direktīvu, līdz ar to arī koksnes apstrādē, pārstrādē arī būs sarežģīti izmantot šādu koksni.
Pasākumiem nebūs iespējams piesaistīt oglekļa sertifikācijas finansējumu, ja netiek veikta purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanas (rewetting). Bez tam jāņem vērā, ka nosusinātas kūdras augsnes mežu ugunsgrēki ir sevišķi postoši un tajos sadeg ne vien koksne, bet arī kūdra (2018. gada Stiklu purvu ugunsgrēks).
Kā perspektīva šajā virzienā jāuzskata paludikultūru audzēšana, piemēram, melnalksnis.


 

-