Atzinums

No noteikumu projekta anotācijas (ex-ante) izriet, ka grozījumu izstrādes pamatojums ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" (24-TA-1009), kurā ietvertie grozījumi paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām bauda diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas un imunitātes.
Saskaņā ar TAP portālā pieejamo informāciju minētais likumprojekts ir reģistrēts Saeimas IS ar Nr.1096/Lp14 un atbilstoši Saeimas likumdošanas datu bāzē pieejamai informācijai likumprojekts iesniegts Saeimā 2025.gada 10.oktobrī, un nav vēl skatīts 1.lasījumā.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijas izstrādes pamatojumā aktualizēt informāciju, norādot, ka likumprojekts ir iesniegts Saeimā, kā arī norādīt tā Saeimas IS reģistrēto numuru.
Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2010.gada 12.marta sanāksmes protokola Nr. 2 1.§ 8. punktam no Valsts kancelejas puses ieteikts Ministru kabineta noteikumus nodot saskaņošanai un atzinuma sniegšanai tad, kad likumprojekts Saeimā izskatīts otrajā lasījumā.

-

Tiesību akta projekta anotācijas 1.3.sadaļas pašreizējās situācijas aprakstā par Latvijā akreditēto ārvalstu diplomātisko, konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju darbiniekiem, to ģimenes locekļiem un privātajiem mājkalpotājiem minēts, ka "spēkā esošajos Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 720 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju" nav regulēts jautājums par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju tieši iepriekš minētājām personu kategorijām".

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 720 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju" 4. punktā tiek izdalītas personas, kuras ir atbrīvotas no nodevas samaksas. Savukārt valsts nodevas apmēra un samaksas regulējums paredz vispārēju kārtību, neizdalot konkrētas personu kategorijas, tādēļ tiesību akta projekta anotācijā korekti būtu norādīt vien to, ka (...) "nav regulēts jautājums par valsts nodevas atbrīvojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju".

-

Tiesību akta projekta anotācijas 1.1.sadaļā minētais noteikumu projekta izstrādes pamatojums un 1.2.sadaļā skaidrotais mērķis tiek saistīts ar virzītajiem grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, atzīmējot vienlaicīgu abu tiesību aktu projektu spēkā stāšanās termiņu, tomēr anotācijas 1.3.sadaļā ir norādīta vien atsauce uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta otro daļu spēkā esošajā redakcijā.

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā skaidrot, ko paredz virzītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā saistībā ar noteikumu projekta regulējumu.

-

Noteikumu projektā minēts, ka grozījumi attiecībā uz noteiktām personu kategorijām paredz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju Latvijā. Tā kā šāds regulējums var ietekmēt budžeta ieņēmumus, ir nepieciešams aizpildīt anotācijas III sadaļu, indikatīvi norādot ietekmi.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta noteikumu Nr.453 "Valsts nodevu uzskaites noteikumi" 8.2.apakšpunktu valsts nodevas administrācija savā izvēlētajā valsts nodevu uzskaites tehniskajā risinājumā par katru tās administrēto valsts nodevu, kas iemaksājama vai iemaksāta valsts budžetā, nodrošina vismaz šādas informācijas uzskaiti: samaksai aprēķinātā valsts nodevas summa. Ja valsts nodevas summai ir piemērots viens vai vairāki atvieglojumi vai atbrīvojumi, tos uzskaita atsevišķi, norādot to piemērošanas pamatojumu.
Kā skaidrots Ministru kabineta noteikumu projekta "Valsts nodevu uzskaites noteikumi" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) "šobrīd atšķirīgos normatīvajos aktos lieto atšķirīgu terminoloģiju attiecībā uz gadījumiem, kad persona ir pilnībā vai daļēji atbrīvota no valsts nodevas samaksas. Tomēr, ņemot vērā, ka šos gadījumus, veicot valsts nodevu uzskaiti, būtu jānošķir, Noteikumu kontekstā ar atbrīvojumu tiek saprasta personas pilnīga atbrīvošana no valsts nodevas samaksas, savukārt ar atvieglojumu – daļēja atbrīvošana no valsts nodevas samaksas."
Ņemot vērā, ka noteikumu 4.punktā uzskaitītās personas ir pilnībā atbrīvotas no valsts nodevas samaksas, lūdzam noteikumu 5.punktā aizstāt vārdu "atvieglojumu" ar vārdu "atbrīvojumu" (vienlaikus atbilstoši precizējot arī anotācijā lietoto terminoloģiju).

-

Šobrīd saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 7.panta pirmo daļu dzīvesvietas deklarēšanas un papildu adreses reģistrēšanas iestādes ir attiecīgās pašvaldības, to iestādes, vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Savukārt likumprojektā "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" (24-TA-1009) ietvertais grozījums paredz papildināt likuma 7.pantu ar 1.¹ daļu, nosakot, ja personas apliecības turētājs ir Latvijā akreditētā ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta un konsulārās iestādes darbinieks, šāda darbinieka ģimenes loceklis vai privātais mājkalpotājs, viņa dzīvesvietu deklarē un papildu adresi norāda Ārlietu ministrija.

Atbilstoši noteikumu 5.punkta piedāvātajai redakcijai, lai saņemtu valsts nodevas samaksas atvieglojumu, šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.8., 4.9., 4.10. un 4.12. apakšpunktā minētās personas uzrāda attiecīgo statusu vai faktu apliecinošu dokumentu, ja šāds dokuments nav iestādes rīcībā.
Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.panta septīto daļu akreditētu personu apliecības (atbilstoši šī panta pirmās daļas 5.punktam ar minēto apliecību saprot Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta, konsulārās iestādes darbinieka, šāda darbinieka ģimenes locekļa vai privātā mājkalpotāja personas apliecību) izsniedz Ārlietu ministrija.
No minētā secinām, ka Ārlietu ministrijas rīcībā būtu jābūt informācijai par to, ka tā izsniegusi konkrētajai personai akreditētas personas apliecību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt, vai ir nepieciešams noteikumu 5.punku papildināt ar atsauci uz noteikumu 4.12.apakšpunktu.
Ja šāda atsauce ir nepieciešama, tad lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka Ārlietu ministrijas rīcībā šobrīd nav informācija par konkrētās personas piederību pie Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta vai konsulārās iestādes, kā arī attiecīgo darbinieku ģimenes locekļu vai privāto mājkalpotāju statusu, un tādēļ noteikumu projektā tiek paredzēts, ka Latvijā akreditētās ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, citas starptautisko tiesību subjekta, konsulārās iestādes darbinieks, šāda darbinieka ģimenes locekļa un privātā mājkalpotāja personas apliecības turētājs iesniedz Ārlietu ministrijai attiecīgo statusu vai faktu apliecinošus dokumentus.

-

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 7.panta pirmo daļu dzīvesvietas deklarēšanas un papildu adreses reģistrēšanas iestādes ir attiecīgās pašvaldības, to iestādes, vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Lai būtu nepārprotami skaidrs, kas noteikumu 5.punktā tiek saprasts ar vārdu "iestāde", aicinām izvērtēt iespēju noteikumu 5.punktā uzskaitīt šīs dzīvesvietas deklarēšanas un papildu adreses reģistrēšanas iestādes. Jo noteikumos vārds "iestāde", izņemot šo 5.punktu vispār netiek lietots. Noteikumu 3.¹ punktā ir minēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas turpmāk tekstā saīsināta kā "pārvalde", tāpēc nav īsti skaidrs, kas domāts ar iestādi noteikumu 5.punkta (noteikumu projekta 1.2.apakšpunkta) izpratnē.

-