Atzinums

Lūdzam izskatīt Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk - RSU) priekšlikumu - izslēgt no Likumprojekta normu par Augstskolu likuma 50. panta papildināšanu ar ceturto daļu un arī attiecīgās anotācijas daļas.

RSU paskaidro, ka savu doktora studiju programmu īstenošanā un promocijas darba aizstāvēšanā saskaras ar atšķirīgiem apstākļiem nekā minēts Likumprojekta anotācijā. Arī no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par promociju izriet cita kārtība un termiņi. Proti, pirmkārt, promocijas darba virzība aizstāvēšanai nenotiek obligāti doktorantūras studiju laikā (saistībā ar kuru Likumprojektā plānots pagarināt studējošā tiesības), un normatīvajos aktos tam ne tikai nav noteikts konkrēts termiņš, bet, cita starpā, izriet būtiski garāks termiņš. Praktiski RSU pēdējo 5 gadu laikā ir bijuši tikai divi gadījumi, kad promocijas darbu iesniedza aizstāvēšanai 6 mēnešu laikā pēc doktora studiju programmas apguves beigām. Parasti no doktora studiju programmas apguves, kas beidzas ar eksmatrikulāciju, līdz izstrādāta promocijas darba iesniegšanai aizstāvēšanai (pēc priekšaizstāvēšanas) RSU promocijas padomē paiet vidēji divi līdz trīs gadi, savukārt promocijas process ilgst vidēji 3 līdz 4 mēnešus. Arī saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1001 “Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1001; zaudēs spēku 2027. gada 1. janvārī): “7. Padomes darbu nodrošina augstskola. Promocijas procesa izmaksas sedz doktorantūras programmu īstenotāja augstskola no programmas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Ja promocijas darba autors (turpmāk – pretendents) nav apguvis atbilstošu programmu vai apguvis to pirms vairāk nekā diviem pilniem kalendāra gadiem, neiegūstot grādu, lēmumu par to, no kādiem līdzekļiem segt promocijas procesa izmaksas, pieņem augstskola.”. Respektīvi, arī no minētās normas izriet, ka doktora studiju programmas īstenošanai paredzētie līdzekļi augstskolās ir plānojami promocijas procesam divus gadus pēc programmas apguves. Bez tam promocijas darba (..) iesniegšanas termiņu, it īpaši saistībā ar līdzekļu plānošanu promocijas procesam, pēc Noteikumu Nr. 1001 spēka zaudēšanas ietekmēs normatīvais regulējums, kas būs spēkā pēc 2027. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā minēto, RSU lūdz noskaidrot vairāku augstskolu pašreizējo praksi attiecībā uz promocijas darbu (..) iesniegšanas termiņiem doktora studiju programmas apguves laikā vai pēc apguves; apsvērt paredzamo promocijas darbu (..) iesniegšanas termiņu pēc 2027. gada 1. janvāra ar atsauci uz tajā laikā spēkā esošo vai tiesību aktu projektos plānoto normatīvo regulējumu; izvērtēt nepieciešamību papildināt Likumprojektu ar pārejas noteikumu par 50. panta ceturtās daļas spēkā stāšanās vai spēkā esamības laiku; un attiecīgi precizēt Likumprojektu un anotāciju.

Likumprojekta anotācijā galvenokārt uzsvērtas studējošo tiesības piekļūt augstskolas resursiem (bibliotēkām, datu bāzēm) u.tml., kas atbilst Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajām tiesībām. RSU vērš uzmanību, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem studējošajiem, tajā skaitā doktorantiem, ir vairāku studējošo tiesību kopums, kuras ir saistītas ar atbilstošu studējošā, augstskolas vai citu personu pienākumu kopumu. Un šīs saistības kopumā ir atkarīgas no vairākiem apstākļiem – no studiju programmas licencēšanas un akreditācijas dokumentos noteiktā un sekojoši studiju līgumā norādītā studiju programmas apguves ilguma, no studiju vietas finansēšanas avota saskaņā ar studiju līgumu, no studējošā sekmības un no noteikta studējošā statusa atbilstoši pēdējam spēkā esošajam augstskolas rīkojumam (aktīvs studējošais, akadēmiskajā atvaļinājumā esošs studējošais, eksmatrikulēts (atskaitīts)). Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 818 “Noteikumi par stipendijām” doktorantam, kurš studē no valsts budžeta līdzekļiem finansētā vietā, izņemot doktorantu, kurš noslēdzis darba līgumu saskaņā ar Augstskolu likuma 47.¹ pantu, ir tiesības saņemt stipendiju; šobrīd šādas tiesības ir 3. un 4. studiju gada doktorantiem. Doktorantam, kurš ir noslēdzis darba līgumu, saskaņā ar Augstskolu likuma 47.¹ panta pirmo daļu darba līgumu slēdz uz studiju līguma termiņu (..); šobrīd minētās tiesības attiecas uz 1. un 2. studiju gada doktorantiem. Saskaņā ar panta trešo daļu ar doktorantu darba līgumu var neslēgt, ja doktorants vienlaikus ir uzņemts valsts finansētā studiju vietā un ārvalsts augstskolas doktora studiju programmā, lai īstenotu kopīgu doktorantūru (..) (2. punkts) vai promocijas darbu (..) izstrādā pie doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītā augstskolas sadarbības partnera (3. punkts). Savukārt doktorantam, kurš studē no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem finansētā vietā, ir pienākums maksāt studiju maksu, un, ja viņš ir izpildījis savas akadēmiskās un finansiālās saistības, doktorantam attiecīgi ir tiesības augstskolas noteiktajā kārtībā pretendēt uz studiju maksas atlaidi. Tāpat doktorantiem ir tiesības uz studiju un studējošo kredītu saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem”. Doktorantiem sava studējošā statusa dēļ ir arī tiesības, piemēram, piedalīties pētnieciskajos projektos, saņemt braukšanas maksas atlaides u.c. tiesības. Līdz šim RSU pēc doktora studiju programmas apguves studiju līgumā noteiktajā termiņā eksmatrikulē doktorantu sakarā ar studiju programmas apguvi, un studējošā tiesības un pienākumi izbeidzas. RSU ieskatā, Likumprojekta mērķis acīmredzami nebija saglabāt visas doktoranta kā studējošā tiesības. Turklāt ir diskutējams, vai ir pieļaujams zinātniskā grāda pretendentam paredzēt daļu no studējošā tiesībām, bet nevienu pienākumu. Likumprojekta anotācijā nav norādīts, kādu studējošā statusu augstskola nosaka doktorantam pēc doktora studiju programmas apguves beigām un kādu informāciju nosūta Valsts izglītības informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”. Nav arī norādīta nepieciešamība papildināt minēto sistēmu ar jaunu statusu (piemēram, zinātniskā grāda pretendents) un attiecīgi nav norādīta nepieciešamību papildināt Augstskolu likumu ar pārejas noteikumiem par deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt atbilstošus grozījumus minētajos Ministru kabineta noteikumos. Likumprojekta anotācijā nav aprakstīts: vai ir jāpagarina ar doktorantu noslēgtā darba līguma termiņš ar augstskolu vai sadarbības partneri un attiecīgi vai jāmaksā darba samaksa ilgāku laiku; vai doktorants saglabā tiesības uz stipendiju, studiju maksas atlaidi, studiju un studējošā kredītu.
Ņemot vērā minēto, RSU lūdz izvērtēt doktorantam (zinātniskā grāda pretendentam) pēc studiju programmas apguves saglabājamo studējošo tiesību un pienākumu apjomu; izvērtēt doktorantam pēc studiju programmas apguves nosakāmo studējošā statusu, nepieciešamību papildināt ar jaunu statusu un papildināt ar to Valsts izglītības informācijas sistēmu; attiecīgi izvērtēt nepieciešamību deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu papildināt Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”; un attiecīgi precizēt šo Likumprojekta normu, pārejas noteikumus un anotāciju.

Apkopojot iepriekš minēto, RSU ieskatā, izskatāmajai Likumprojekta normai pašreizējā redakcijā nav skaidras piemērošanas kārtības atbilstoši augstskolās pieņemtajai praksei, kā arī (citiem) normatīvajiem aktiem. Normas precizēšanai vēl nepieciešams veikt augstskolu faktiski īstenoto promocijas procedūru, kā arī normatīvo aktu izpēti. Tāpēc RSU lūdz izslēgt no Likumprojekta normu par Augstskolu likuma 50. panta papildināšanu ar ceturto daļu un arī attiecīgās anotācijas daļas.

-

Lūdzam izskatīt Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk - RSU) priekšlikumu - izslēgt no Likumprojekta normu par Augstskolu likuma 58. panta 2.¹ daļu un attiecīgās anotācijas daļas vai izvērtēt Augstskolu likumā nepieciešamo regulējumu par noslēguma darbiem īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās un trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, izstrādāt Augstskolu likuma 58. panta pirmās un otrās daļas jaunās redakcijas vai papildināt pantu ar jaunām daļām, attiecīgi precizējot Likumprojektu un anotāciju.

Ar Likumprojektu plānots papildināt Augstskolu likumu ar jaunu normu par to, ka studiju programmas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa var būt kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Likumprojekta anotācijā attiecīgi ir atsauce uz Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 305) 63.1. punktu, kurā savukārt minēts, ka studiju programmas apguves beigās kārto vienu no šādiem valsts pārbaudījumiem: 63.1. valsts pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. Anotācijā ir arī atsauce uz virzītajiem Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu” (turpmāk – Noteikumu projekts (24-TA-2012)). Turklāt pieminēts, ka Augstskolu likuma tiesību normas nenosaka, kādu pārbaudījumu kārto studiju programmas beigās, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Lai valsts augstākās izglītības standartā varētu paredzēt, ka profesionālās augstākās izglītības programmas var noslēgties ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 58. pantu.

RSU vērš uzmanību, ka spēkā esošajos Noteikumos Nr. 305 kvalifikācijas darba aizstāvēšana kā obligāta kvalifikācijas eksāmena sastāvdaļa paredzēta vienīgi attiecībā uz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu un piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi (9.4., 12.3. apakšpunkts, vispārīgi – 63.1. apakšpunkts). Savukārt attiecībā uz citām profesionālajām augstākās izglītības studiju programmām, kuru apguves rezultātā iegūst sestā un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, saskaņā ar Noteikumu Nr. 305 63.2. apakšpunktu ir paredzēts kārtot valsts pārbaudījumu ar vienu no šādām sastāvdaļām, tajā skaitā, diplomdarba, diplomprojekta, bakalaura darba vai maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu. Līdzīgs regulējums attiecībā uz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām un pārējām profesionālās augstākās un arī akadēmiskās izglītības programmām ir Noteikumu projektā (24-TA-2012) – 54. punktā. Līdz ar to Likumprojekta normas pašreizējais formulējums, atbilstoši kuram profesionālās kvalifikācijas eksāmens būtu kārtojams visu līmeņu profesionālās augstākās izglītības programmās, ir kļūdains.

Vienlaikus jākonstatē, ka atšķirībā un bakalaura un maģistra studiju programmām, attiecībā uz kurām Augstskolu likuma 58. panta pirmajā un otrajā daļā ir uzskaitīti attiecīgi izstrādājamie bakalaura un maģistra darbi, Augstskolu likumā attiecībā uz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām nav norādīts izstrādājamais kvalifikācijas darbs. Tas ir minēts vienīgi spēkā esošajos Noteikumos Nr. 305 un Noteikumu projektā (24-TA-2012). Bez tam attiecībā uz Noteikumu projektu (24-TA-2012) RSU izteica priekšlikumu papildināt standartu ar trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu regulējumu, tajā skaitā par norādot izstrādājamo pētniecisko projektu. Ja Likumprojektā ir normas par Augstskolu likuma papildināšanu ar regulējumu par trešā cikla augstākās izglītības programmām un ja, sekojot anotācijā paustajai loģikai, nepieciešams papildināt Augstskolu likumu ar visās augstākās izglītības programmās izstrādājamo noslēguma darbu uzskaitījumu (kuri pēc tam sīkāk tiek regulēti standartā), tad Likumprojektā ir jānorāda arī trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas ietvaros izstrādājamā darba veids.

 

-