Atzinums

Pasākums M.6.4.3. - Informācijas uzkrāšana par barības devu parametriem
Lūdzam svītrot minēto pasākumu, jo tā īstenošana šobrīd nav pamatota ar pieejamo atbalstu vai tehnisko risinājumu ietvaru. KLP Stratēģiskā plāna pasākumā 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" nav paredzēta barības devu plānošana kā atbalstāma aktivitāte.
Savukārt pasākumā LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība" gan pastāv aktivitāte, kurā tiek prasīta barības devu plānošana, taču nav nodrošināta iespēja šos datus uzkrāt, līdz ar to šāda prasība nav īstenojama praksē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka pasākums M.6.4.3. ir nepamatots un praktiski neizpildāms, tāpēc tas būtu svītrojams no rīcības plāna.
 

-

Pasākums M.6.4.2.  - Veicināt barības devu ar samazinātu kopproteīnu (kopproteīna līmenis nepārsniedz 15 – 16%) izmantošanu slaucamajām govīm
Lūdzam skaidrot nepieciešamā finansējuma pamatotību  no privātiem līdzekļiem - līdz 1500 EUR uz vienu novietni gadā.
 

-

Pasākums M.6.4.1.  - Veikt pētījumu par lielajās lopkopības saimniecībās izmantotajām NH3 emisiju samazināšanas tehnoloģijām

Lūdzam svītrot pasākumu M.6.4.1.
Pētījums nav nepieciešams. Zemkopības ministrija jau tagad, izmantojot pieejamās datu bāzes meklē iespēju nodrošināt LBTU ekspertus ar precīzākiem A kategorijas lopkopības uzņēmumu datiem.
Norādām, ka šī pasākuma mērķis tiek ietverts arī pasākumā  M.7.1. Pilnveidot darbību datu ieguves metodes lauksaimniecības sektorā

-

Pasākums M.6.2.2.
 “Veikt pētījumu par šķidrmēslu paskābināšanas lietderību pirms lietošanas virsmēslojuma veidā”.
Lūdzam svītrot pasākumu M.6.2.2. no 4.1. nodaļas “Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi”, jo šāda veida pētījumi Latvijā jau ir veikti. Paskābināto šķidrmēslu izmantošana ir pētīta un izvērtēta, taču praksē konstatēti vairāki būtiski ierobežojumi – tostarp neliela lauksaimnieku atsaucība un pasākuma zemā lietderība attiecībā pret nepieciešamajām investīcijām. Turklāt šādas tehnoloģijas ieviešana prasa specifiskas iekārtas, un nav pārliecinošu pierādījumu par šī risinājuma piemērotību plašai izmantošanai Latvijas apstākļos.
Vienlaikus jāņem vērā šādu paskābinātu kūtsmēslu ietekme uz augsnes reakciju. 40% Latvijas lauksaimniecības zemju ir nepieciešama kaļķošana, un paskābinātu šķidrmēslu lietošana var vēl vairāk pastiprināt augsnes skābumu un degradācijas riskus.
Tāpēc, ievērojot līdzšinējo pieredzi, zemo praktisko pielietojumu un potenciālos riskus augsnes kvalitātei, uzskatām šī pasākuma atkārtotu pētīšanu par finanšu resursu neefektīvu izmantošanu.
 

-

Pasākums M.6.1.3.
Lūdzam svītrot pasākumu M.6.1.3. “Veikt grozījumus  MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" ar mērķi ierobežot karbamīda izmantošanu bez inhibitoriem virsmēslojumā”.

MK noteikumos  Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" ir noteikts, ka karbamīdu var neiestrādāt ziemāju pirmajā papildmēslošanā, kas ir agri pavasarī (parasti aprīlī), kad augsne ir mitra un gaisa temperatūra – zema. Līdz ar to amonjaka emisija neveidojas. Tā veidojas saulainā laikā pie augstām temperatūrām. Zemkopības ministrija neredz pamatojumu, kāpēc šāda prasība būtu jānosaka noteikumos.

-

Pasākums M.6.1.2.
Lūdzam precizēt 6. nodaļas M.6.1.2. pasākuma “Putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšana, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšana” nosaukumu un tā rezultatīvos rādītājus:

Lūdzam precizēt pasākuma M.6.1.2. “Rezultatīvie rādītāji” pirmo teikumu, to papildinot ar atsauci uz bioloģisko lauksaimniecību, izsakot to šādā redakcija:
“Bioloģiskajā ražošanā putnkopībā tiek izmantota brīvās turēšanas sistēmas un vidēji lielās saimniecībās palielinās bioloģisko produktu ražošana”.

Pasākumā minēts, ka jāpaplašina putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrāde, bet rezultatīvajā rādītājā noteikta putnu mēslu pēcapstrāde.
Lūdzam svītrot M.6.1.2. pasākuma  rezultatīvo rādītāju “putnu mēslu pēcapstrādi veic visi lielākie putnkopības kompleksi, sākot no 2025. gada” un skaidrojošajā daļā ietverto apgalvojumu
“Pasākuma īstenošanas apjoma un tā ietekmes novērtēšanai tiek pieņemts, ka putnu mēslu pēcapstrādi veic visi lielākie putnkopības kompleksi, sākot no 2025. gada.”
Lai putnkopības uzņēmumos uzstādītu biogāzes iekārtas un veiktu kūtsmēslu pēcapstrādi nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Zemkopības ministrijas rīcībā nav informācijas, ka tuvāko gadu laikā putnkopības uzņēmumos, izņemot  “SIA EGG ENERGY” šāda prakse tiktu ieviesta. Pārējie putnkopības uzņēmumi vistu kūtsmēslus nodod biogāzes ražošanai vai lauksaimniekiem tālākai izmantošanai.

-

Pasākums M.6.1.1.
Lūdzam svītrot pasākuma M.6.1.1. “Ureāzes inhibitoru lietošana (karbamīdam)” rezultatīvo rādītāju  “Ureāzes inhibitoru lietotāji ir visas saimniecības, kas izmanto urīnvielu kā mēslošanas līdzekli” un aizstāt to ar “Regulāri tiek veikta lauksaimnieku izglītošana un informēšana par ureāzes inhibitoru efektivitāti amonjaka emisijas samazināšanā. Kā līdzatbildīgo institūciju noteikt LLKC.

Karbamīda ar inhibitoru cena ir augstāka par karbamīda cenu bez inhibitora. Nosakot pienākumu lauksaimniekiem, kas lieto karbamīdu, to lietot tikai ar inhibitoru, tiks samazināta lauksaimnieku konkurētspēja Eiropas Savienības tirgū. Zemkopības ministrijai nav informācijas, ka kāda cita ES dalībvalsts būtu noteikusi obligātu karbamīda lietošanu ar inhibitoru.
 Pašlaik KLP Stratēģiskā plāna ietvaros nav paredzēts atbalsts karbamīda lietošanai ar inhibitoru cenu starpības segšanai, līdz ar to būtiski, lai lauksaimniekiem tiktu atstāta izvēles iespēja – izmantot vai neizmantot karbamīdu ar inhibitoru.

-

Pasākums B.6.4.4.
Lūdzam svītrot pasākumu B.6.4.4. “Ieviest un uzturēt LKLPSP ietvaros īstenoto pasākumu rezultatīvo rādītāju monitoringa sistēmu”.
Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plānā īstenoto pasākumu rezultatīvie rādītāji ir pieejami Lauku atbalsta dienesta un Valsts vides dienesta datu bāzēs. Zemkopības ministrija pašlaik strādā pie nepieciešamo datu iegūšanas pilnveidošanas amonjaka emisiju aprēķināšanai.

-

Attiecībā uz pasākuma B.6.3.1. “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” rezultatīvajiem rādītājiem, kas paredz:
2020. gadā - 17  % slaucamo govju no kopējā govju skaita,
2025. gadā - 21  %,
2030. gadā – 22%.
Mērķis uz 2027. gadu 33 000 liellopu vienības.

Lūdzam precizēt rezultatīvos rādītājus šādi:
Bioloģiskās piena lopkopības grupā iekļaujas:
2020. gadā - 14  % slaucamo govju no kopējā govju skaita,
2025. gadā - 12  %
2030. gadā – 11%.
Mērķis uz 2027. gadu 33 000 liellopu vienības.

Pamatojums iebildumam:
Saskaņā ar CSP datiemhttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__LA__LAL/LAL090/_
 2020. gadā Latvijā kopumā bija
17 603 slaucamās bioloģiskās govis jeb 13 %, no valsītī kopumā šajā gadā esošajām 136 000 slaucamajām govīm.
Aktuālie dati par 2025. gadu vēl nav pieejami, taču, saskaņā ar LBTU Lauksaimniecības datu prognozēm  (https://bioekonomika.lbtu.lv/lasam/) par lopkopības sektora attīstību ilgtermiņā liecina, ka:  
2025. gadā:  kopumā valstī būs 113 900 slaucamās govis, no tām 12 % jeb  13 800 bioloģiskās;
2030. gadā:  kopumā valstī būs 115 900 slaucamās govis, no tām 11 % jeb  13 100 bioloģiskās.

-

Pasākums B.6.2.5.

Lūdzam papildināt rīcības plāna pasākumu B.6.2.5. “Veicināt biogāzes ražošanu”, norādot Klimata un enerģētikas ministriju  kā  atbildīgo institūciju un Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju kā līdzatbildīgās institūcijas.

Piedāvātā redakcija: Atbildīgā institūcija - KEM, līdzatbildīgās institūcijas - EM un ZM.

-

Pasākums B.6.2.1.

3.1. nodaļas bāzes scenārijā iekļautajiem rīcībpolitikas pasākumiem 6. rīcības virzienā – emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā, konkrēti uz apakšpasākumu B.6.2.1. “Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu” papildināt pasākumu ar šādu formulējumu:
4) kā arī citi pārklājuma veidi, kas atbilst emisiju samazināšanas mērķiem un tehnoloģiskajām prasībām.
Turpmākajos gados būtu vēlams izvērtēt iespējas šī pasākuma tālākai pilnveidei, iekļaujot jaunākās zinātnes un tehnoloģiju attīstības tendences, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi.

Piedāvātā redakcija:
B.6.2.1. Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar:
1) peldošu keramzīta granulu kārtu,
2) peldošu plastmasas plēves pārsegumu, betona pārsegumu,
3) teltsveida pārklājumu,
4) citiem pārklājuma veidiem, kas atbilst emisiju samazināšanas mērķiem un tehnoloģiskajām prasībām

-

Pasākums B.6.4.3.
Pie pasākuma B.6.4.3.  “Apmācību un konsultāciju pakalpojumu sniegšana lauksaimniekiem par amonjaka emisijas samazināšanas iespējām lauksaimnieciskajā darbībā” kā līdzatbildīgo institūciju norādīt LLKC.

-