Atzinums

Lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas  izglītības iestāžu- Valsts policijas  koledžas , Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas  specializēto studiju programmu reflektantu nokomplektēšanu,un  tādējādi nodrošinātu pastāvīgu Valsts policijas , Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personālsastāva pietiekamību un atjaunošanu , līdz ar to  nodrošinot valsts iekšējās drošības  uzdevumu izpildi , atkārtoti lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu un ar to saistīto likumprojektu (22-TA-2481) , iekļaujot informāciju par vēl vienu kategoriju, kas nebūtu iesaucama valsts aizsardzības dienestā - jauniešiem, kas ir plānojuši savu turpmāko karjeru saistīt ar iekšējās drošības iestādēm un uzsākuši iestāšanās procesu  studijām minētajās izglītības iestādēs. 

-

Neatbalstām 2.3.4.apakšpunktā minēto Valsts civilā  dienesta izpildes veidu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ar ilgumu 12 mēneši. VUGD ieskatā Valsts civilā dienesta izpilde Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā varētu tikt īstenota ugunsdzēsēja glābēja palīga vai dispečera palīga amatos, analoģiski kā tiek plānots dienests Zemessardzē 5 gadu garumā. Minētajā gadījumā kandidātu  Valsts civilā dienestā veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai būtu jāatbilst noteiktām prasībām, jo dienesta laikā jāapgūst noteikta profesionāla apmācība, kā arī viņi tiktu iesaistīti  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam noteikto uzdevumu izpildē.





 

-

2.3.4.apakšsadaļā "Valsts civilais dienests" minēts, ka ministrijām (Iekšlietu, Veselības un Labklājības ministrija), kuras nodrošinās VCD savās jomās, dienesta veicējam jānodrošina noteiktās kompensācijas izmaksa, kā arī citu izdevumu segšana. Lūdzam papildināt tekstu ar informāciju par finansēšanas avotu minēto izmaksu segšanai.



 

-

Valsts robežsardze, iepazinusies ar Informatīvo ziņojumu "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" (turpmāk – ziņojums), norāda, ka ziņojums daļā par pilsoņu kategorijām, kuras VAD nebūtu iesaucamas, papildināms ar vēl vienu kategoriju, proti, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Jau šobrīd Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs personāla nekomplekts vidēji sastāda 15-17% no nepieciešamā personāla, kas būtiski kavē valsts iekšējās drošības funkciju pilnvērtīgu izpildi un rada iekšējās drošības riskus. Nosakot kā obligātu VAD arī  Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tiks vēl vairāk palielināti valsts iekšējās drošības riski un kavēta funkciju pilnvērtīga izpilde. Ziņojumā minētais, ka “iesaukuma atlikšana attiecas arī uz pilsoņiem, kas iestājušies studijām Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un personām, kas ir imatrikulētas Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmās civilmilitāro, inženiertehnisko, vadības zinību vai tiesību zinību tematiskajā jomā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (Tieslietu ministrijas  attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi) resora iestādes nosūtījumu”, nav situācijas risinājums, jo no minētā izriet, ka iesaukšana VAD tiek tikai atlikta uz mācību laiku, bet pēc izglītības iestādes absolvēšanas pilsoņi iesaucami VAD. Minētais ne tikai pasliktinās situāciju ar personāla piesaisti iekšlietu jomā, bet arī mazinās personāla profesionālo līmeni, jo pēc izglītības iestādes absolvēšanas iegūtās specifiskās zināšanas uzreiz netiks izmantotas dienestā, bet VAD laikā pat aizmirstas, līdz ar to, lai atjaunotu piemirstās zināšanas, personāls būs atkārtoti jāapmāca, kas prasīs papildu laiku un līdzekļus.
Ievērojot iepriekš minēto, Valsts robežsardze uzstāj ziņojuma papildināšanai, ka VAD nav iesaucamas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, vienlaikus svītrojot, ka “iesaukuma atlikšana attiecas arī uz pilsoņiem, kas iestājušies studijām Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un personām, kas ir imatrikulētas Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmās civilmilitāro, inženiertehnisko, vadības zinību vai tiesību zinību tematiskajā jomā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (Tieslietu ministrijas  attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi) resora iestādes nosūtījumu”.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iesaucamas VAD līdzīgi kā noteikts Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmajā daļā, ka mobilizācijai netiek pakļautas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Minētā redakcija skaidri norāda, ka Valsts robežsardzei mobilizācijas gadījumā būs savi, skaidri definēti uzdevumi. Lai tos īstenotu jau šobrīd tiek nodrošinātas personāla apmācības mācību un studiju programmas ietvaros, kā arī tiek strādāts pie esošā personāla apmācībām, lai attīstītu un nostiprinātu tieši tās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas Valsts robežsardzei. Pamatojoties uz minēto, piemērot dienestā esošai Valsts robežsardzes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi iesaukšanas regulējumu valsts aizsardzības dienestā ir neloģiski, kamēr tā ir Valsts robežsardzes dienestā.
Vienlaikus Valsts robežsardze norāda uz nepieciešamību ziņojumā novērst pareizrakstības kļūdas.
 

Aizsardzības ministrija šobrīd ir noteikusi tikai šādas kategorijas, kuras VAD nebūtu iesaucamas:
pilsoņi, par kuriem pieņemts lēmums kā par pilnībā neatbilstošiem VAD izvirzītajām prasībām (veselība, sodāmība u.c.);
pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši alternatīvo dienestu;
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi;
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Lūdzam precizēt un papildināt informatīvā ziņojuma 9. lpp. piekto rindkopu, jo nav skaidrs, kas ir domāts ar citiem izdevumiem, kas būtu jāsedz ministrijām, kuras nodrošinās VCD izpildi savās jomās.

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu kopumā, lai tajā tiktu lietota vienota terminoloģija. Pašlaik nav skaidrs, kāds jēdziens ir primārs attiecībā uz nemilitāro valsts aizsardzības dienesta veidu - informatīvā ziņojuma 1. lpp. tiek izmantoti vārdu salikumi "alternatīvais dienests jeb civilais valsts dienests", savukārt informatīvā ziņojuma 2.3.4. apakšpunktā ir runa par valsts civilo dienestu, kas var tikt sajaukts ar valsts civildienestu.
Pēc nepieciešamības attiecīgi precizēt arī Ministru kabineta sēdes protokollēmumu.

-

Informatīvais ziņojums un ar šo informatīvo ziņojumu saistītā likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” 2.panta otrā daļa paredz Valsts civilā dienesta likuma izstrādi.
Lūdzu mainīt protokollēmuma 6.punkta redakciju, nosakot uzdevumu līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādāt alternatīvā dienesta īstenošanas koncepciju labklājības , iekšlietu un veselības nozarēs,  un izstrādāt Valsts civilā dienesta likumprojektu, norādot atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas. Vienlaicīgi norādām, ka Iekšlietu ministrija nav uzskatāma par šī uzdevuma izpildes atbildīgo institūciju.
 

-

6. sadaļā "Turpmāk veicamās darbības" minēts, ka tiks turpināts darbs pie alternatīvā dienesta koncepta izstrādes un ieviešanas. Pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 6.punktā uzdots Iekšlietu ministram, labklājības ministram un veselības ministram līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādāt alternatīvā dienesta īstenošanas koncepciju savās nozarēs, taču nav uzdevuma  izstrādāt kopējo konceptu. Līdzam papildināt 6. sadaļu, norādot, ministriju, tai skaitā Aizsardzības ministrijas veicamos uzdevumus alternatīvā dienesta koncepta izstrādē. Attiecīgi, ja nepieciešams, precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.

-

Atbilstoši informatīvā ziņojuma projektā iekļautajai informācijai valsts civilais dienests ir viens no valsts aizsardzības dienesta veidiem. Ņemot vērā minēto, vērtējams, vai informatīvais ziņojums nav papildināms, iekļaujot tajā detalizētu informāciju par valsts civilā dienesta modeli un tā izpildi, tādējādi sniedzot pilnvērtīgu un vispusīgu informāciju par valsts aizsardzības dienestu.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 9. lpp. otrās rindkopas tekstu, jo nav skaidrs, kāpēc aprakstā tiek vienlīdz izmantots gan jēdziens "VCD veicējs", gan "jaunietis".

-

Lūdzam precizēt vai skaidrot informatīvā ziņojuma 6. lpp. izmantoto jēdzienu "aktīvais dienests".

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 6. lappusē 2. tabulas pirmās rindas skaitliskās vērtības 2023. gada 1. iesaukuma prognozei pa VAD militārās izpildes veidiem.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt informatīvā ziņojuma 2.3. apakšpunktu ar attiecīgu skaidrojumu, jo turpmāk tekstā tiek izmantots jēdziens "VAD karavīrs", kas būtībā ir attiecināms tikai uz VAD izpildi vienā no militārajiem veidiem.

-

Lūdzam skaidrot informatīvā ziņojuma 2.2. apakšpunkta pirmajā teikumā izmantoto saīsinājumu "PAD".

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 2.1. apakšpunkta pirmo teikumu, vai arī detalizēti skaidrot, kāpēc tajā tiek izmantots konkrētais "18/19 gadu vecumu sasniegušo" vecuma diapazons.

-

Vienotas terminoloģijas izmantošanas nolūkā izvērtēt jēdziena "vispārējā karaklausība" lietošanas lietderību.
Atbilstoši informatīvā ziņojuma saturam valsts aizsardzības dienests ir obligāts dienests, kas izpildāms trīs militārajos un vienā civilajā veidā. Savukārt jēdziena "vispārējā karaklausība" nozīme ir pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.

-

Lai nodrošinātu skaidru piedāvātā risinājuma izklāstu, ierosinām papildināt informatīvā ziņojuma kopsavilkuma ceturto teikumu aiz vārdiem "Pienākums dienēt" ar saīsinājumu "VAD".

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 3. lpp. otrajā rindkopā pievienot skaidrojumu šeit un parindē izmantotajam saīsinājumam "PD". Vienlaikus rindkopas otrajā teikumā precizēt gadskaitli.

-

Informatīvā ziņojuma 2. lpp. precizēt teikumu "Ņemot vēra drošības situācijas maiņu reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz ~51 personāla", jo nav skaidrs, kas ir domāts ar šo skaitlisko vērtību.

-

Lūdzam visā informatīvā ziņojuma tekstā labot gramatiskās un interpunkcijas kļūdas.

-

Precizēt 3. punkta formulējumu, lai nodrošinātu, ka attiecīgā norma ir skaidri saprotama.

3. Noteikt pārejas periodu valsts aizsardzības dienesta ieviešanai no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023. gada janvārī.