Atzinums

Ekonomikas ministrijas ieskatā Informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija par reformas izmaksām un līdzekļu ietaupījumu pat kopā ar Finanšu ministrijas izziņā sniegto skaidrojumu nav pietiekama, lai izdarītu objektīvus secinājumus par minētās reformas ekonomisko lietderību. Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija uzskata, ka iebildums pēc būtības nav ņemts vērā un uztur iepriekš izteikto iebildumu un lūdz Informatīvajā ziņojumā iekļaut papildus informāciju par to, cik līdzekļu ietaupīs valsts pārvalde un cik konkrētā reforma izmaksās valsts budžetam (dažādos griezumos).

-

Ekonomikas ministrija turpina uzturēt iebildumu un lūdz papildināt Informatīvo ziņojumu ar detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.). Šāda veida informācijas iekļaušana ir nepieciešama, lai varētu objektīvi izvērtēt Informatīvajā ziņojumā iekļautos apgalvojumus par to, ka, nododot patērētāju kreditētāju uzraudzību Latvijas Bankai, uzņēmumiem samazinātos birokrātiskais slogs.

-

Iebilstam pret 6.lapā iekļauto tabulu no ECB mājaslapas, jo tā ir informatīva tabula ar dalībvalstu iestāžu kontaktiem, taču tā neatspoguļo patērētāju tiesību uzraugošās iestādes. Kā arī aicinām dzēst teikumu "Analizējot citu valstu praksi, secināms, ka vairākās valstīs patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu sektorā visbiežāk īsteno tieši finanšu sektoru uzraugošā iestāde.", vai pamatot to ar atbilstošiem avotiem.
Šādā veidā sniegta informācija ir maldinoša, jo tā neatspoguļo patērētāju tiesību uzraugošās iestādes finanšu jomā. Igaunijā, Somijā, Grieķijā un Slovākijā finanšu sektora uzraugs neuzrauga patērētāju tiesību ievērošanu. Dažos aspektos uzraudzība ir dalīta, bet lielākoties patērētāju tiesību uzraudzību finanšu sektorā īsteno tieši patērētāju tiesību uzraugošās iestādes.
Tāpāt nav norādītas tādas valstis kā, piemēram, Norvēģija, Polija, Zviedrija, Čehija, Spānija u.c. Līdz ar to veiktie secinājumi nav korekti.

-

EM uztur iebildumu par ziņojumā norādīto, ka EM turpina īstenot politikas veidošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā arī kreditēšanas jomā.
No valsts pārvaldes efektivitātes viedokļa ir būtiski, ka finanšu nozares politika ir vienās rokās nevis tā tiek sadrumstalota. Nozares politikas koncentrēšana vienas ministrijas pārraudzībā ļauj redzēt kopainu un līdzsvarot dažādas intereses. Ja politika ir sadrumstalota, var rasties pretrunīgi vai pat savstarpēji konkurējoši mērķi. Šajā gadījumā Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē. EM ieskatā patērētāju interešu aizsardzības politiku kreditēšanas jomā ir jānodod Finanšu ministrijai. Tādā veidā visa finanšu politika tiks koncentrēta vienā iestādē. 

-

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš sniegtos iebildumu par sagatavoto informatīvo ziņojumu.
Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst.
Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu.

Atbilstoši ziņojumam, ārpus LB finanšu sektora uzraudzības paliek:
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji);
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirama no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%).
Ja izvirzītā problēma ir uzraudzības ietvara sadrumstalotība – plānotā reforma to nerisina.
Ziņojums nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei, kas ir būtisks elements izsvērta lēmuma pieņemšanai.

Visbūtiskākā ir potenciālā ietekme uz patērētāju aizsardzību:
Šobrīd visus LB uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka LB nav pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties.
PTAC sekmīgi īsteno patērētāju tiesību uzraudzību ne tikai attiecībā uz licencētajiem patērētāju kreditētājiem, bet visu finanšu nozari, un no informatīvā ziņojuma nav saprotams, kāds būtu ieguvums, sadrumstalojot patērētāju aizsardzības ietvaru un nododot visu vai daļu patērētāju tiesību uzraudzību Latvijas Bankai.
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi.

Līdz ar to, Ekonomikas ministrijas ieskatā, Informatīvais ziņojums nesatur pietiekamu risināmās problēmas aprakstu un skaidrus ieguvumus, lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu. Ziņojumā iztrūkst skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums.

-

Uzturam iebildumu par protokollēmumā noteikto termiņu – līdz 2026. gada 30. aprīlim izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus normatīvajos aktos.
Šāds termiņš ir nepietiekams normatīvo aktu grozījumu izstrādei. Pēc EM aplēsēm, lai īstenotu šo reformu, ir nepieciešams veikt grozījumus kā minimums 18 normatīvajos aktos.

-

PTAC vēlas uzsvērt ka nav pret funkciju izvērtēšanu, taču  šobrīd iesniegtais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums ir vāji sagatavots un no tā  neizriet nekāda datos balstīta problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs. PTAC galvenais arguments šīs funkcijas paturēšanai ir augsta un kompleksa patērētāju aizsardzība patērētāju kreditēšanas un citās jomās. PTAC kā galvenajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ir vairāk kā 20 gadu pieredze patērētāju tiesību uzraudzībā, kādas nav Latvijas Bankai. PTAC jau tagad nodrošina vienotu, strukturētu un uz sabiedrības interesēm orientētu uzraudzības un aizsardzības mehānismu, kas ļauj efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem un veidot ilgtspējīgu, caurspīdīgu un sabiedrībai pieejamu finanšu vidi Latvijā.

Nav risināts jautājums arī par VID uzraugāmo subjektu NILLTPFN jomā maiņu, kā arī nav risināts parādu ārpustiesas atgūšanas nozares uzraudzības jautājums, kas cieši saistīts ar finanšu pakalpojumu jomu.

PTAC uzskata, ka uzsāktā reforma ir pretrunā ar birokrātijas samazināšanas plānu, rada uzraudzības sadrumstalotību, tā tiešā veidā palielinās birokrātiju un radīs milzīgas izmaksas, tāpēc pašreizējā redakcijā nav atbalstāma.

PTAC aicina apsvērt iespēju sākotnēji izanalizēt NILLTPFN uzraudzības pilnveidošanu, tajā skaitā risinot jautājumu par VID finanšu subjektu uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai un atsevišķi vērtēt patērētāju tiesību uzraudzības problemātiku, veicot datos balstītu analīzi.
 

-

Papildus lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar PTAC aprēķiniem:
Valsts izmaksas:
- IT sistēmu pielāgošana, personāla apmācība, normatīvā regulējuma izstrāde – aptuveni 1,2 miljoni EUR
- Normatīvā regulējuma pielāgošana (Minimums 25 normatīvie akti): ~250 000 EUR – 1 000 000 EUR
- Esošā personāla apmācība vai jaunu darbinieku piesaistei: ~ 200 000 EUR - 350 000 EUR
- Papildus zaudējumi valsts budžetam nodevu apmērā ik gadu:  1,5 milj. EUR
KOPĀ valstij funkciju pāreja varētu izmaksāt ~ 3,5 milj. EUR
Komersantu izmaksas:
- Darbinieku apmācība, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārstrukturēšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u.c.: 100 – 500 tūkstoši EUR vienam komersantam.
KOPĀ funkciju pāreja valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 milj. – 8 milj. EUR, ikgadējs zaudējums valsts budžetam – 1,5 milj. ik gadu.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar risku izvērtējumu, skaidrojot, riskus un nepieciešamos risku mazinošos pasākumus attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību, ja tiek atcelta valsts nodeva par komersanta ienākšanu tirgū un ikgadējā nodeva par prasību uzraudzību.
Ņemot vērā, ka Informatīvais ziņojums pamatots ar uzraudzības nodevas samazināšanu, PTAC atgādina un aicina ņemt vērā, ka valsts nodevas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un uzraudzību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai līdzšinējā apmērā tika noteikta ar normatīvo aktu grozījumiem 2019. gadā (Ministru kabineta 08.10.2019. noteikumu Nr.471 “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai””). Valsts nodevu mērķis bija valsts budžeta papildināšana, nodrošinot ik gadu papildu ieņēmumus valsts budžetā 3 000 000 euro. PTAC aicina Informatīvajā ziņojumā arī atspēkot minēto grozījumu anotācijā norādīto: "Valsts nodevas apmēram ir jābūt tādam, kas liecina par kapitālsabiedrības finansiālo spēju nodarboties ar kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu un kapitālsabiedrības ilgtermiņa nolūki nodrošina tādu godprātīgu kapitālsabiedrību esamību kreditēšanas tirgū, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, attiecīgi arī kvalitatīvu un tiesību aktiem atbilstošu pakalpojumu sniegšanu patērētājam. No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa īslaicīgu tirgus dalībnieku esamība patērētāju kreditēšanas tirgū nav vēlama, jo patērētājam ir būtiska pakalpojuma sniedzēja stabilitāte un reputācija, par ko liecina kapitālsabiedrības ilglaicīga darbība un rūpīga pārvaldība". 
Līdz ar to PTAC lūdz veikt risku izvērtējumu un ietvert to informatīvajā ziņojumā, īpaši ņemot vērā patērētāju tiesību aizsardzības prizmu, proti, kāda ietekme uz patērētāju tiesību uzraudzību notiks, nekontrolēti samazinot vai atceļot valsts nodevas par ienākšanu tirgū un prasību uzraudzību, kas būtu pretrunā ar valsts nodevu palielināšanas mērķi minētajos MK noteikumos.

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, ka valsts nodevas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un uzraudzību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai līdzšinējā apmērā tika noteikta ar normatīvo aktu grozījumiem 2019. gadā (Ministru kabineta 08.10.2019. noteikumu Nr.471 “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai””), kad tika nolemts:
1)     paaugstināt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu no 71`140 EUR līdz 250`000 EUR;
2)     paaugstināt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) darbības uzraudzību no 14`225 EUR līdz 55`000 EUR.
Šādu lēmumu pieņēma galvenokārt ar mērķi papildināt valsts budžetu.
Pagājušajā gadā no šīs nozares valsts budžeta ieņēmumi bija 2 991 250 EUR. PTAC finanšu pakalpojumu uzraudzībā strādā 11 darbinieki, kuru gada izmaksas ir nepilni 400 tūkstoši EUR. Viņi uzrauga ne tikai 38 licencētos patērētāju kreditētājus, bet visus finanšu pakalpojumus no patērētāju tiesību aizsardzības skatpunkta. Darbinieku pienākumos ietilpst licencēšana, kreditētāju darbības uzraudzība, patērētāju iesniegumu un sūdzību izskatīšana, vadlīniju un ieteikumu izstrāde, konsultāciju sniegšana, statistikas apkopošana, kā arī līgumu noteikumu, reklāmu, pirmslīguma informācijas, mājaslapu un negodīgas komercprakses kontrole.
PTAC tiešā veidā nesaņem nevienu no šīm maksām, nedz arī soda naudas. Viss nonāk Latvijas Valsts budžetā, un tiek izlietots atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to zaudējumi valsts budžetam kā minimums būs pusotrs miljons EUR gadā. Un pašlaik nav izvērtēta arī šo grozījumu negatīvā ietekme uz valsts budžetu.
 

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma 5.2.punktā norādīto izmaksu novērtējuma atbilstību Latvijas Bankas datiem. Kā norādīts portālā nra.lv publicētā rakstā, Latvijas Banka plāno noteikt uzraudzības nodevu 23`800 EUR apmērā https://nra.lv/neatkariga/izpete/513780-ptac-un-latvijas-bankas-cina-par-naudu.htm. Ņemot vērā, ka tikai patērētāju kreditētāji vien pie šādas uzraudzības nodevas maksātu Latvijas Bankai 904`000 EUR (38 x 23`800), bet Informatīvajā ziņojumā norādīts: “papildus tiešās izmaksas funkcijas nodrošināšanai maksimālā apmērā sasniegtu 352 800 euro ik gadu (skatīt attēlu Nr.7).”, lūdzam skaidrot atšķirības iemeslus un pamatojumu, ņemot vērā, ka tirgus dalībniekiem būtu jāsedz tikai tiešās izmaksas. Turklāt uzsverams, ka ar šādu uzraudzības nodevu Latvijas Bankas izmaksas ir divas reizes dārgākas nekā PTAC tiešās izmaksas.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 5.2., 5.3. sadaļu par izmaksu novērtējumu. Nav ietverti izdevumi IT infrastruktūras pielāgošanai, kā arī nav ietverti izdevumi par sūdzību, iesniegumu un patērētāju kolektīvo interešu lietu izskatīšanu. PTAC norādītās izmaksas ietver visu darbinieku atalgojumu, kas veic visas iepriekš norādītās funkcijas. Nepieciešami datos balstīti aprēķini par izdevumiem un funkcijām, kāpēc Latvijas Banka būtu efektīvāka. Pēc PTAC aprēķiniem IT sistēmu izstrādes izmaksas pārsniegtu 1 miljonu EUR. Lūdzam arī skaidrot, vai Latvijas Bankas izdevumu aprēķinā ietilpst visu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības izmaksas patērētāju tiesību uzraudzības jomā? PTAC gada laikā finanšu pakalpojumu jomā vidēji izskata 300-400 rakstveida iesniegumus, sniedz 2000 konsultāciju, kā arī izskata ap 150 administratīvajām lietām.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 4.sadaļu – nav norādītas datu atsauces un nav saprotams, kāpēc aprakstīts viss nebanku finanšu sektors, kur patērētāju kreditētāji ir tikai maza daļa. Tāpat nav skaidrs, kāda sniegtajai informācijai ir saistība ar ziņojuma būtību. Secinājumu sadaļas 2. un 3. apakšpunkts (13.lpp.) ir atrauts no apraksta un nav pamatots.

-

Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju, ka PTAC neveic risku profilēšanu (9.lpp.). NILLTPFN jomā PTAC ir risku matrica, uz kuras pamata notiek risku profilēšana, savukārt patērētāju uzraudzības risku profilēšana notiek saskaņā ar iekšējiem noteikumiem. Līdztekus uzsverams PTAC uzraugāmajiem likuma subjektiem ir prudenciālajām prasībām pielīdzināmas prasības, kas noteiktas MK noteikumos. Savukārt statistikas datus PTAC regulāri apkopo, pārbauda, analizē un nodod Latvijas Bankai.

-

Lūdzam pārstrādāt sadaļu par Kredītu reģistra datu integrāciju. Lai realizētu patērētāju kreditētāju datu nodošanu Kredītu reģistram, nav nepieciešama uzraudzības maiņa. Atgādinām, ka tieši Latvijas Bankas iebildumu dēl jau sākotnēji patērētāju kreditētājiem tika liegta piekļuve Kredītu reģistram un iebildumu dēļ tika izstrādāts alternatīvs un veiksmīgs regulējums, valstī izveidojot Kredītinformācijas birojus, kas apkopo vairāk informācijas nekā Kredītu reģistrs. Turklāt PTAC un Latvijas Bankas starpā ir noslēgts sadarbības līgums, kura ietvaros PTAC regulāri nodod Latvijas Bankai tās interesējošos datus.

-

Lūdzam pārstrādāt un pamatot reformas ieguvumu sadaļu. Informatīva ziņojuma 5 punkti 7.lapaspusē neapraksta ne pierādījumus, ne arī identificētās problēmas. Minētajiem apgalvojumiem nav dokumentāra vai datos balstīta pamatojuma. Līdz ar to lūdzam pamatot Informatīvā ziņojuma 7.lapaspusē norādītos potenciālos ieguvumus, ja patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību nodotu Latvijas Bankai.

-

Lūdzam izvērsti precizēt problemātiku saistībā ar VID uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem NILLTPFN jomā, tajā skaitā paredzot šīs problemātikas risinājumu. Norādāms, ka saskaņā ar NILLTPFN likuma 45.panta (2) prim daļas 1.punktu - PTAC uzrauga likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Attiecīgi, VID nav kompetences uzraudzīt tos kreditētājus, kuriem licenci izsniedz PTAC. Līdzīgi kā kredītiestādes, kas arī nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, neuzrauga VID, tāpat arī PTAC licencēto subjektu uzraudzībā, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, VID nevajadzētu uzraudzīt. Jāņem vērā, ka PTAC un Latvijas Bankas uzraudzībā esošo subjektu uzraudzība no NILLTPFN puses ir skaidri atrunāta MK noteikumos Nr.705 un līdz šim nav bijusi neviena domstarpība uzraugu starpā. Tieši VID nepareizā izpratne par NILLTPFN likuma piemērošanu rada funkciju pārklāšanās risku.

-

Lūdzam precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju visā informatīvā ziņojuma tekstā, kas rada iespaidu, ka Latvijas Banka izskata patērētāju sūdzības, tas neatbilst patiesībai. Arī norāde, ka patērētāju sūdzību izskatīšanā tiek iesaistītas vairākas iestādes neatbilst patiesībai. Patērētāju sūdzības un iesniegumus, tajā skaitā par pamatkontu un kredītiestāžu rīcību izskata tikai PTAC. Latvijas Banka regulāri visus iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem pārsūta izskatīšanai PTAC un uz visiem PTAC sagatavo atbildes patērētājiem, kā arī iesniegumos minēto informāciju ņem vērā kolektīvo lietu izskatīšanā. Lūdzam arī skaidrot, kāda veida patērētāju sūdzības ir izskatījusi Latvijas Banka, ņemot vērā, ka tās kompetencē neietilpst patērētāju sūdzību izskatīšana. Līdz ar to var rasties iespaids, ka Latvijas Banka ir pārkāpusi savas kompetences robežas.

-

Lūdzam precizēt statistisko informāciju un apgalvojumus atbilstoši statistikas datiem – kreditēšanas nozarē ir 40% kritumu pakalpojumu sniedzēju skaitā piecu gadu laikā nevar uzskatīt par strauju pieaugumu. 2020.gadā bija 57 licencētie patērētāju kreditori, 2025 – 39.

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidri norādīt, kādām prasībām Latvijas Banka uzrauga kredītiestādes un citus finanšu tirgus dalībniekus. Šobrīd viss ir sajaukts kopā un rada iespaidu, ka Latvijas Banka līdz šim būtu uzraudzījusi finanšu sektoru no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa. Līdz ar to jāpapildina ar kompetenci un jānorāda, ka PTAC līdz šim veic patērētāju tiesību uzraudzību pilnā apmērā uz visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un problemātika patērētāju tiesību uzraudzībā nav konstatēta.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka tieši Latvijas Bankas tiešā uzraudzībā esošie finanšu pakalpojumu sniedzēju praksē ir novērota pārlieku piesardzīga kreditēšanas prakse un riska neuzņemšanās (de-risking). PTAC licencētie subjekti vēsturiski ir ar augstāku riska apetīti un tāpēc šajā nozarē PTAC rūpīgi seko līdzi normatīvo aktu ievērošanai un uzraudzībai, lai nepieļautu patērētāju nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās. PTAC pieņemtie lēmumi vienmēr bijuši pamatoti un vairāk kā 10 gadu laikā neviens pret finanšu iestādēm pieņemtais lēmums tiesā nav ticis atcelts, atcelts daļā vai samazināts piemērotā soda apmērs. Līdz ar to pamatoti var uzskatīt, ka PTAC pieņemtie lēmumi ir pamatoti, atbilstoši un tiesiski.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka nav saprotams, kā patērētāju tiesību sadalīšana starp divām uzraugošajām iestādēm, no kurām Latvijas Bankai nav nekādas pieredzes un izpratnes, veicinātu mērķtiecīgāku cilvēkresursu izmantošanu, vienotu kultūru un mazākas izmaksas. Tieši otrādi, PTAC uzskata, ka funkciju sadalīšana palielinās birokrātisko slogu, palielinās nenoteiktību, juridisko slogu un būtiski palielinās izmaksas.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka jāņem vērā, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare nav atraujama finanšu iestāžu uzraudzības, jo:
- 90,37% parādu portfelī esošo parādu ir no finanšu nozares – kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem;
- Vairāk nekā puse (51,59%) no parādu atguvēju portfelī esošo parādu apjoma ir no kredītiestādēm (nepilns miljards EUR);
- Vairums par parādu ārpustiesas atguvējiem saistītās sūdzības saistītas ar sākotnēji izsniegto kredītu, nevis par pašu parāda atgūšanas procesu.
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar rīcības plānu attiecībā uz parādu ārpustiesas atguvējiem. Vēršam uzmanību, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare ir cieša ar finanšu sistēmu saistīta nozare, kur parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%. No visa parādu atguvēju parādu portfela 51,59% ir tieši kredītiestāžu nodotie parādu portfeļi!
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, detalizēti skaidrojot, kā apvienojot naudas atmazgāšanas un klientu izpētes uzraudzību ar patērētāju interešu aizsardzību, tiek radīts saskaņots, vienmērīgs un saprotams normatīvais ietvars. Patērētāju tiesību aizsardzība ir pilnībā nodalāma no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPFN) normatīvo aktu uzraudzības.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka nepamatoti izskan pieņēmumi par iespējamu pakalpojumu cenu samazināšanos, ja prasību uzraudzība tiktu nodota Latvijas Bankai. Latvijas Banka neregulē pakalpojumu cenas un tieši banku sektorā Latvijā ir dārgākie kredīti visā Eirozonā.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka šobrīd nav saskatāmas pazīmes, kas liecinātu par pārmērīgu piesardzību attiecībā uz PTAC licencētajiem patērētāju kreditētājiem, tieši otrādi, sabiedrības diskusijas par pakalpojumu pieejamību skar kredītiestādes, kuras jau pašlaik ir Latvijas Bankas uzraudzībā. Savukārt PTAC licencētie subjekti ir augstāku riska apetīti un tāpēc šajā nozarē PTAC rūpīgi seko līdzi normatīvo aktu ievērošanai un uzraudzībai, lai nepieļautu patērētāju nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka visi PTAC licencējamie subjekti, par spīti PTAC stingrībai un piemērotajiem sodiem, atbalsta patērētāju tiesību uzraudzības nodrošināšanu PTAC. Patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai neatbalsta arī Finanšu nozares asociācija.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem ne tikai patērētāju kreditēšanā, bet pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka šobrīd Latvijas Banka neizskata patērētāju sūdzības un strīdus, bet individuālos iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadrumstalošanu starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, dažādu viedokļu paušanu par normatīvo aktu piemērojamību un grautu sabiedrības uzticēšanos.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka atstājot patērētāju tiesību uzraudzību PTAC kompetencē, tiek nodrošināta saskaņotība un koordinācija, kā arī vienveidīga normatīvo aktu piemērošana par visām patērētāju tiesībām. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Reklāmas likuma galvenā uzraudzības iestāde ir PTAC. Sadalot funkcijas un noņemot finanšu nozares, tiks panākts pretējais, proti, radīta sadrumstalotība šo normatīvo aktu uzraudzībā un piemērošanas praksē.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka Finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzībā galvenā problemātika saistīta tieši ar Latvijas Bankas pašreizējā kompetencē esošo kredītiestāžu politiku. Patērētāju kreditētāji to inovatīvo tehnoloģiju dēļ jau tagad nodrošina pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, tostarp reģionālajā griezumā, saņemot finanšu pakalpojumus.

-

PTAC lūdz papildināt un precizēt ziņojumu, norādot, ka PTAC jau tagad īsteno vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ievērošanas uzraudzību tā kompetencē esošajiem subjektiem. Neatbilstības vai būtiska prasību pārklāšanās ar Latvijas Bankas subjektiem nav novērota.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC īsteno aktīvu, uz riskiem balstītu uzraudzību, proaktīvi novēršot pārkāpumus un 2025.gadā vien par patērētāju tiesību pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā piemērojis administratīvos sodus 630`000 tūkstošu EUR apmērā, novēršot zaudējumus kā minimums 5 miljonu EUR apmērā.

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC jau tagad īsteno, uzrauga un nodrošina augstas kvalitātes:
- Līguma noteikumu izvērtēšanu;
- Pirmslīguma informācijas pārbaudi;
- Procentu un citu izmaksu aprēķinu pareizību;
- Mājaslapās norādītās informācijas kvalitāti, atbilstību un prasību ievērošanu;
- Komercprakses uzraudzību;
- Reklāmu atbilstību;
- Kredīta kopējo izmaksu atbilstību normatīvajiem aktiem;
- Citu prasību ievērošanu.

-

PTAC lūdz precizēt patiesībai neatbilstošo informāciju un papildināt ziņojumu, norādot, ka šobrīd nav novērojama funkciju dublēšanās ar Latvijas Banku, jo PTAC ir vienīgā patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, kas īsteno patērētāju tiesību uzraudzību pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Banka neizskata patērētāju sūdzības par patērētāju tiesību pārkāpumiem.
 

-

PTAC lūdz papildināt ziņojumu, norādot, ka PTAC kā galvenajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ir vairāk kā 20 gadu pieredze patērētāju tiesību uzraudzībā, kādas nav Latvijas Bankai. PTAC jau tagad nodrošina vienotu, strukturētu un uz sabiedrības interesēm orientētu uzraudzības un aizsardzības mehānismu, kas ļauj efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem un veidot ilgtspējīgu, caurspīdīgu un sabiedrībai pieejamu finanšu vidi Latvijā.

-

PTAC ir atkārtoti izvērtējis precizēto Informatīvo ziņojumu un iebilst pret tā pieņemšanu un apstiprināšanu. PTAC uzskata, ka informatīvais ziņojums joprojām ir zemas kvalitātes, apraksts ir haotisks un secinājumi atrauti no apraksta. Nav ņemti vērā iepriekš minētie apsvērumi un iebildumi.
Atkārtoti lūdzam skaidri definēt problemātiku un situācijas aprakstu, izdarot pamatotus un datos balstītus secinājumus. Šobrīd nav saprotams:
- Problēmas būtība un cēlonis, kas tieši finanšu sistēmā ir sadrumstalots, kādas funkcijas dublējas un kāpēc;
- Problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs;
- Vai vispār ir identificēta problemātika, ar ko PTAC netiktu galā, kādas tieši problēmas vai neatbilstības ir konstatētas. Kādā veidā un ar kādu pamatojumu Latvijas Banka, kurai nav nekādas pieredzes un izpratnes par patērētāju tiesību aizsardzību, spētu nodrošināt augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni;
- Mērķis, ko ar plānoto reformu plānots panākt;
- Kādi ir ieguvumi Latvijas valstij no šīs apjomīgās reformas;
- Kādi ir paredzamie izdevumi un zaudējumi gan valstij, gan komersantiem;
- Kāds ir nozares komersantu viedoklis;
- Kāds ir patērētāju tiesību uzraudzības iestāžu sadarbības partneru viedoklis;
- Kāpēc netiek risināts jautājums par VID uzraugāmo subjektu uzraudzību, nav sniegta skaidrība;
- Kāpēc netiek apskatīti jautājumi saistībā ar parādu ārpustiesas atguvēju uzraudzību, kas ir cieša ar finanšu pakalpojumiem saistīta nozare.

-