Atzinums

Likumprojekta 2.redakcija atšķiras no likumprojekta 1.redakcijas un satur būtiskus grozījumus. 5 dienu saskaņošanas termiņš ir pārāk īss, lai noskaidrotu pilnvērtīgu pašvaldību viedokli 'par likumprojekta 2.redakciju. Tāpat ņemot vērā, ka Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija par 2.redakciju ir izteikušas būtiskus iebildumus, lūdzam organizēt klātienes, attālinātu vai hibrīda formas (daļēji klātienē, daļējiattālināti) starpinstitūciju sanāksmi, lai pārrunātu izteiktos iebildumus.

-

Nav iebildumu par piedāvāto risinājumu, tomēr minētā norma būtu papildināma ar vēl kādu gadījumu. Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.panta otrā daļa noteic, ka šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:
1) zemi valsts pierobežas joslā;
2) zemi dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās;
3) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;
4) zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;
5) lauksaimniecības un meža zemi, izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;
6) zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs.
Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21.panta otrā daļa noteic, ka šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:
1) zemi valsts pierobežas joslās;
2) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;
3) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam.

Situācijā, kad zemes vienības dalīšanu nepieļauj normatīvo aktu noteikumi par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga, bet uz zemesgabala atrodas vairākas ēkas (būves), kuras pieder dažādām personām, var rasties situācija, ka tie ēku (būvju) īpašnieki nevarēs iegūt īpašumā zemi, ja kādas citas ēkas īpašnieks būs tāda persona, kas nav tiesīga iegūt zemi īpašumā. Šādā situācijā vajadzētu atļaut zemes atsavināšanu ar apgrūtinājumu un  atsavināt tiem ēku būvju īpašniekiem, kuri ir tiesīgi iegūt zemi īpašumā, bet atsavināšanas nosacījumos paredzēt pienākumu nodibināt apbūves tiesības ar to ēku (būvju) īpašniekiem, kuriem nav tiesību iegūt zemi īpašumā. 

-

Likuma par pašvaldībām 45.panta piektā daļa noteic, ka valstspilsētas pašvaldības, kā arī novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Panta otrās daļas otrais teikums noteic, ka sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju saistošie noteikumi. Pamatojoties uz šo redakciju secināms, ka pašvaldībām tiek noteikts obligāts pienākums visas kustamās mantas izsoles publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Lūdzam pamatot, kādēļ pašvaldībām tiek uzlikts stingrāks kustamās mantas izsoles paziņošanas pienākums, nekā citām publiskām personām? Gadījumā, ja pašvaldībām nebija domāts noteikt stingrākus kustamās mantas izsoles paziņošanas noteikumus, lūdzam precizēt otro daļu no tās svītrojot otro teikumu, jo otrās daļas trešais teikums pēc būtības aptver visplašākās iespējas pašvaldībai izmantot dažādus saziņas kanālus, tajā skaitā pašvaldības informatīvo izdevumu, lai informētu par kustamās mantas izsoli.

-

Lūdzam izvērtēt, vai šī norma ir nepieciešama un vai normā ietvertās prasības jau neizriet no citiem normatīvajiem aktiem.

-

Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret normatīvismu, pārlieku regulējumu. Lūdzam skaidrot, kas tad tiks paredzēts konkrētajos Mk noteikumos un kādēļ tādi ir nepieciešami, jo no anotācijas tas nav saprotams.

-

Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret normatīvismu, pārlieku regulējumu. Lūdzam skaidrot, kas tad tiks paredzēts konkrētajos Mk noteikumos un kādēļ tādi ir nepieciešami, jo no anotācijas tas nav saprotams.

-